SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 24
Krievija izmantos ziemu kā ieroci un centīsies iznīcināt Ukrainas energosistēmu, tāpēc visiem ir jāpalielina atbalsts Ukrainai, nodrošinot to arī ar pretgaisa raķešu aizsardzību, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru, ceturtdien preses konferencē Ādažos uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Rite kopā ar vadošajām Latvijas amatpersonām apmeklēja Ādažu militāro poligonu, kur notika daudznacionālās brigādes Latvijā pirmo pilna mēroga mācību “Resolute Warrior 2024” paraugdemonstrējums.
Preses konferencē NATO ģenerālsekretārs uzteica Latvijas atbalstu Ukrainai gan ar militāro ekipējumu, munīciju, gan ar apmācībām. Rite akcentēja, ka Ukrainai steidzami ir vajadzīga palīdzība. Tāpat, pēc NATO ģenerālsekretāra domām, atbalsts Ukrainai ir pareizi, lai tā kā neatkarīga un suverēna nācija varētu uzvarēt. Tāpat tas esot pareizi arī “mūsu pašu drošībai”.
Rite uzsvēra, ka alianses kolektīvais spēks sniedzas pēri robežām un šķērso okeānus. Viņš pieminēja, ka daudznacionālo brigādi Latvijā vada Kanāda un 12 Eiropas valstu tautas stāv plecu pie pleca. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka vairāk NATO nozīmē “vairāk drošības mums visiem”.
Viņš atzina, ka šodienas Ādažu militārajā poligonā notikušie vingrinājumi esot uz viņu atstājuši iespaidu, pieminot, ka vingrinājumi ir padarījuši aliansi gatavu jebkādiem izaicinājumiem. Viņš sacīja, ka tie dod bruņotajiem spēkiem pieredzi strādāt kopā, kā to varēja redzēt arī praksē.
“Tas mūs padarīs vēl sagatavotākus, lai atturētu jebkādu agresiju un demonstrētu alianses spējas aizsargāt visus sabiedrotos. Latvija rāda piemēru, atvēlot aizsardzībai vairāk nekā 3% no IKP, ko nākamajos gados ir plānots palielināt. Mums vajadz, lai dalībvalstis palielinātu izdevumus aizsardzībai un sekmētu aizsardzības industrijas attīstību,” akcentēja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš piebilda, ka valstīm ir jāapvieno spēki, taču ir jābūt arī spējām “pasargāt mūsu ļaudis”. Uzrunas noslēgumā viņš apliecināja, ka Latvija vienmēr var paļauties uz NATO, un Rite ir pārliecināts, ka NATO vienmēr var paļauties uz Latviju.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka NATO ģenerālsekretāra vizīte Latvijā, saruna Ādažu militārajā bāzē un NATO daudznacionālās brigādes vingrinājumi parāda, ka alianses klātbūtne Latvijā ir spēcīga. Viņa vērtējumā sekmīga ir bijusi NATO bataljona kaujas grupas pārtapšana par daudznacionālo brigādi.
Viņš pateicās Kanādai, kura ir brigādes vadošā valsts, kā arī visiem sabiedrotajiem, kuri atrodas Latvijā. Valsts prezidents izteica pateicību arī karavīriem un virsniekiem par jau padarīto, veiksmīgo pielāgošanos un pārejas procesu.
Rinkēvičs uzsvēra, ka ar Riti pārrunāti vairāki svarīgi jautājumi, kas attiecas gan uz atbalstu Ukrainai, gan nepieciešamajiem darbiem, lai NATO kļūtu spēcīgāka. Viņš klāstīja, ka Latvija patlban aizsardzībai atvēl 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“Mēs redzam, ka agresīvā Krievija un tās satelītvalsts Baltkrievija negrasās apstāties ne Ukrainā, ne pārstāt bruņoties, ne arī testēt mūsu gribu. Sabiedrotajiem vairs nav jārunā par tēriņiem aizsardzībai 2% no IKP apmērā, bet gan par daudz lielākiem ieguldījuiem aizsardzībā,” sacīja Valsts prezidents.
Viņaprāt, valstu ieguldījuma minimālajam, nepieciešamajam slieksnim jābūt 2,5 vai 3% no IKP. Pēc Valsts prezidenta paustā, tikšanās laikā puses pārrunāja praktiskus soļus, kā stiprināt NATO klātbūtni Latvijā, par pretgaisa aizsardzības sistēmām, jo ir jāmācās no incidentiem, kas notikuši pagātnē, kaut vai no nokritušā krievu drona Latvijas teritorijā.
“Mums ir jādara viss, lai šeit būtu vairāk NATO, bet arī NATO dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai stiprinātu ne tikai militāros spēkus, bet arī mobilizētu aizsardzības industriju,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka daudz tiek runāts par to, kāda būs NATO politika turpmāk un kāda būs NATO nākotne, ņemot vērā aizvadītās prezidenta vēlēšanas ASV. Rinkēvičs ar Riti esot vienisprātis, ka patlaban nav jāuztraucas par to, kāds ir iekšpolitiskais process vienā vai otrā NATO dalībvalstī. Svarīgāks jautājums ir, kā spēcināt Eiropu, tās aizsardzību un industriju, jo tikai tad transatlantiskās attiecības būs spēcīgas. Tāpat pusēm neesot šaubu par NATO nākotni un spēku.
“Mēs redzam to, kas patlaban notiek Ukrainā. Informēju NATO ģenerālsekretāru, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu. Nākamā gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 0,25% no IKP [..]. Skaidrs, ka NATO ir jāturpina atbalsts Ukrainai,” teica Rinkēvičs.
Valsts prezidents esot NATO ģenerālsekretāram uzsvēris, ka tūlīt Ukrainas rīcībā ir jānodod tas viss, kas valstij ir nepieciešams. Tāpat Ukrainai ir jābūt tiesībām izmantot visu saņemto kaujas laukā, bez jebkāda veida ierobežojumiem.
Uzrunas noslēgumā Rinkēvičs pauda prieku, ka šodien bija iespēja būt kopā ar karavīriem, daudzu valstu vēstniekiem, militārajiem pārstāvjiem no alianses, NATO ģenerālsekretāru un redzēt, cik ļoti ir attīstījušies NATO spēki Latvijā, taču tas esot tikai viens solis no Austrumu flanga stiprināšanas.
