SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 31
Krievijas triecienā Krivijrihā nogalināti četri cilvēki – 32 gadus veca sieviete un trīs viņas bērni, otrdien pavēstīja amatpersonas.
Pirmdien triecienā tika sagrauti daudzstāvu dzīvojamās ēkas augšējie stāvi, aprokot upurus zem drupām.
Iekšlietu ministrs Ihors Klimenko otrdienas rītā paziņoja, ka glābšanas operācijas notikuma vietā ir pabeigtas un ka triecienā ievainoti 14 cilvēki. “Jaunākajam Krievijas trieciena upurim bija tikai divi mēneši. Raķetes uzbrukumā gāja bojā četri cilvēki- māte ar trim bērniem,” ministrs pavēstīja sociālajos tīkos.
Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka no drupām izcelti 32 gadus vecas sievietes, divus mēnešus veca bērna, kā arī divu un desmit gadus vecu bērnu līķi. Atsevišķā paziņojumā Ģenerālprokuratūra norādīja, ka kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma kopumā nogalināti 589 bērni, bet 1681 bērns ir ievainots.
Rite aicina Rietumus pastiprināt atbalstu Ukrainai
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite otrdien aicinājis Rietumu valstis pastiprināt atbalstu Ukrainai, norādot, ka nepietiek ar ukraiņu kaujasspēju uzturēšanu.
Mums ir jāpaaugstina kara izmaksas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un viņa autoritārajiem draugiem, sniedzot Ukrainai atbalstu, kas tai nepieciešams, lai mainītu konflikta trajektoriju, žurnālistiem Parīzē pirms sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu norādīja Rite.
Viņš pavēstīja, ka apspriedīs ar Makronu atbalsta turpināšanu Ukrainai, kuru gaida, iespējams, smagākā ziema kopš kara sākuma. “Mums no jauna jāapņemas turpināt iesākto kursu, un tas jādara ilgtermiņā,” uzsvēra Rite.
Viņš konkrēti nepieminēja Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, bet piebilda, ka “Eiropai, Ziemeļamerikai un mūsu globālajiem partneriem” jābūt vienotiem un jāsaglabā transatlantiskās alianses spēks.
NATO ģenerālsekretārs pauda bažas par atbalstu, ko Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna sniedz Krievijai karā ar Ukrainu.
“Pēc munīcijas un ballistisko raķešu piegādes Ziemeļkoreja tagad ir nosūtījusi karavīrus cīnīties un mirt kopā ar Krieviju tās nelikumīgajā karā,” sacīja Rite.
Irāna ir izstrādājusi un piegādājusi bezpilota lidaparātus, kas uzbrūk Ukrainai, savukārt Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku un palīdz izplatīt tās naratīvu starptautiskajā arēnā.
“Krievija, sadarbojoties ar Ziemeļkoreju, Irānu un Ķīnu, apdraud ne tikai Eiropu, tā apdraud mieru un drošību (..) arī Indijas un Klusā okeāna reģionā un Ziemeļamerikā,” uzsvēra Rite.
Belgorodas apgabalā drons trāpījis naftas bāzei
Ukrainas raidīts drons Krievijā Belgorodas apgabalā Starijoskolas pilsētā trāpījis naftas bāzei, pavēstīja apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs.
Aizdedzies viens rezervuārs, cietušo nav, platformā “Telegram” pauda reģiona vadītājs.
“Ukrainas Bruņotie spēki ar dronu uzbruka naftas bāzei Starijoskolas pilsētas apvidus teritorijā. Sprādziena rezultātā aizdegās viens no rezervuāriem,” teikts ierakstā.
“Notikuma vietā strādāja desmit ugunsdzēsēju brigādes, kas nekavējoties likvidēja ugunsgrēku,” norādīja Gladkovs.
Kallasa: ES jāatbalsta Ukraina tik ilgi, cik nepieciešams
Eiropas Savienībai (ES) ir jāatbalsta Ukraina “tik ilgi, cik tas būs nepieciešams”, lai atvairītu Krievijas iebrukumu, otrdien apstiprināšanas sēdē sacīja ES augstā ārlietu pārstāja amatam nominētā Kaja Kallasa.
“Situācija kaujaslaukā ir sarežģīta. Un tāpēc mums ir jāturpina strādāt katru dienu,” Briselē Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem sacīja bijusī Igaunijas premjerministre. “Šodien, rīt un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un ar tik lielu militāro, finansiālo un humāno palīdzību, cik vien tas būs nepieciešams.”
Kallasai jāsaņem parlamenta zaļā gaisma, lai bloka ārpolitikas vadītāja amatā nomainītu Žuzepu Borelu. Igaunijas ekspremjeri amatam izvirzījuši ES līderi, līdz ar to viņas nokļūšana amatā ir teju droša.
Kallasa sacīja, ka bloka atbalstam “jābūt balstītam skaidrā ceļā uz to, lai Ukraina pievienotos ES”, brīdinot, ka “tas, par ko mēs šeit cīnāmies, ir Eiropas drošība un Eiropas principi”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 712 610
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 712 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9276 tankus, 18 847 bruņutransportierus, 20 352 lielgabalus un mīnmetējus, 1249 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 996 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 737 bezpilota lidaparātus, 2636 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 870 automobiļus un autocisternas, kā arī 3626 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas Harkivas apgabalā tiks evakuēti vēl desmit ciemati
Krievijas apšaudēm kļūstot intensīvākām, Ukrainas Harkivas apgabalā dots rīkojums par vēl desmit ciematu piespiedu evakuāciju, pirmdien, 11.novembrī, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Siņehubovs televīzijā skaidroja, ka ienaidnieks pastāvīgi apšauda apdzīvotās vietas teritorijās ap Borovas ciematu Oskilas upes austrumu krastā.
Iepriekš līdzīgi rīkojumi par evakuāciju tika izdoti arī attiecībā uz ciematiem Kupjanskas rajonā.
Saskaņā ar Siņehubova sacīto kopš 10.septembra evakuēti aptuveni 6500 cilvēku, tai skaitā aptuveni 500 nepilngadīgie.
Krievi Kupjansku sagrāba neilgi pēc tam, kad 2022.gada februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, bet ukraiņi to atguva aptuveni sešus mēnešus vēlāk.
