SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 26
Līdz ar pirmajām kaujām ar Ziemeļkorejas karavīriem tiek atvērta jauna pasaules nestabilitātes lappuse, otrdienas vakarā video uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Es vēlos pateikties visiem pasaulē, kas reaģēja uz Ziemeļkorejas karavīru parādīšanos Krievijā. Un kas reaģēja ne tikai ar vārdiem, bet gatavo atbilstošu rīcību mūsu aizsardzības atbalstam šeit, Ukrainā,” sacīja prezidents.
“Terors diemžēl var izplatīties kā vīruss, ja tas nesastop pietiekamu pretdarbību. Tagad pretdarbībai ir jākļūst pietiekamai. Pietiekami spēcīgai,” norādīja Zelenskis.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs otrdien intervijā telekanālam KBS apstiprināja, ka frontē Kurskas virzienā notikusi pirmā nelielā sadursme ar Ziemeļkorejas karavīriem.
Iepriekš mediji par to otrdien ziņoja, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā.
Kurskas apgabalā notikušas pirmās Ukrainas armijas sadursmes ar Ziemeļkorejas karavīriem
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs otrdien intervijā telekanālam KBS apstiprināja, ka frontē Kurskas virzienā notikusi pirmā nelielā sadursme ar Ziemeļkorejas karavīriem.
Iepriekš mediji par to otrdien ziņoja, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā. Kā sacīja Umerovs, tā ir bijusi neliela apšaude. “Mēs fiksējam kontaktus ar Ziemeļkorejas spēkiem, bet mēs uzskatām, ka vairāku nedēļu laikā būs lielāks kaujas sadursmju skaits, un mēs tās atbilstoši analizēsim un izvērtēsim,” sacīja ministrs.
Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos varētu būt piecas divīzijas, katrā no tām aptuveni 3000 karavīru, kas izvietoti aptuveni 1500 kilometru garā frontes joslā, norādīja ministrs. Paredzams, ka Ziemeļkorejas karaspēks tiks pilnībā izvietots kaujas laukā pēc mācībām, kas, pēc Umerova teiktā, sāksies tuvāko desmit līdz 15 dienu laikā un noslēgsies dažu nedēļu laikā.
Britu laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu augsta ranga amatpersonu, otrdien jau ziņoja, ka Krievijas Kurskas apgabalā notikušas pirmās Ukrainas armijas sadursmes ar Ziemeļkorejas karavīriem, kas karo Krievijas pusē.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko pirmdien pirmais ziņoja par sadursmi ar Ziemeļkorejas karavīriem.
Kijiva: Krievi Kurskas apgabalā apmāca ziemeļkorejiešus darbam ar droniem
Krievijas bruņoto spēku instruktori sākuši apmācīt Kurskas apgabalā nogādātos Ziemeļkorejas karavīrus darbam ar droniem, platformā “Telegram” pavēstīja Ukrainas Nacionālās aizsardzības un drošības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko.
“Krievi māca Ziemeļkorejas karavīriem un virsniekiem modernās karadarbības metodes. Pielietos prasmes kaujās,” klāstīja amatpersona. “Ziemeļkorejieši ir krievu armijas formās, krievu vienībās Kurskas apgabalā,” viņš turpināja. “Viņus māca, kā izmantot FPV dronus un izlūkdronus, kā arī māca dronu “Lancet” izmantošanas principus,” norādīja amatpersona.
Maskava arī plāno sūtīt krievu dronu instruktorus uz Phenjanu, lai tur apmācītu vietējos karavīrus, pauda Kovalenko.
Krievijas triecienā Zaporižjā nogalināti seši cilvēki
Krievijas triecienā infrastruktūras objektam Zaporižjā nogalināti seši cilvēki un deviņi ievainoti, otrdien paziņojis Ukrainas Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
Uzbrukumā vietā izcēlies ugunsgrēks, paziņoja Fedorovs.
Zaporižja, kas atrodas aptuveni 35 kilometrus no tuvākajām Krievijas pozīcijām, pēdējās nedēļās tikusi intensīvi bombardēta. Analītiķi pieļauj, ka Krievija šoziem varētu sākt uzbrukumu Zaporižjai.
Lietuva un Ukraina apspriež kopuzņēmuma izveidi tāldarbības ieroču ražošanai
Lietuva un Ukraina apspriež iespēju izveidot kopuzņēmumu tālās darbības rādiusa ieroču ražošanai, otrdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.
“Mēs runājam un modelējam kopuzņēmuma izveidi, lai šādu ieroču ražošana varētu notikt Lietuvā. Mēs runājam par to pašu [raķešdronu sistēmu] “Paļaņicja” un citiem variantiem,” preses konferencē Viļņa sacīja Kasčūns.
“Ideja ir pārcelt ražošanas līnijas arī uz Lietuvu, tāds ir mūsu mērķis,” viņš piebilda.
Kasčūns aģentūrai BNS paskaidroja, ka runa nav par atsevišķas rūpnīcas būvniecību, bet gan par ražošanas līnijas uzstādīšanu jau esošā rūpnīcā Lietuvā, taču viņš piebilda, ka visas diskusijas ir sākuma stadijā.
Tas notiek saskaņā ar Lietuvas un Ukrainas nupat parakstīto memorandu par sadarbību aizsardzības rūpniecībā.
Jau ziņots, ka memorands paredz, ka Lietuva un Ukraina sadarbosies bezpilota lidaparātu un radioelektroniskās cīņas sistēmu ražošanā, attīstīs munīcijas, sprāgstvielu un lādiņu ražošanas jaudas abās valstīs, kā arī investēs zinātniskajos pētījumos aizsardzības nozarē.
Lietuva arī apņemas nodrošināt Ukrainas prioritāras tiesības iegādāties Lietuvas aizsardzības ražojumus, komponentus un materiālus.
Vēl Lietuva palīdzēs Ukrainai atrast finansējuma avotus, kas nepieciešami aizsardzības rūpniecības ražojumu iegādei un investīcijām kopīgos Lietuvas un Ukrainas projektos.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 701 650
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 701 650 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1260 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9208 tankus, 18 581 bruņutransportieri, 20 150 lielgabalus un mīnmetējus, 1245 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 996 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 309 bezpilota lidaparātus, 2631 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 278 automobiļus un autocisternas, kā arī 3587 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Nausēdas padomnieks mudina NATO reaģēt uz Krievijas sabotāžas operācijām alianses teritorijā
NATO nevar ignorēt Krievijas nesen veiktās sabotāžas operācijas, otrdien sacīja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris, komentējot jaunāko informāciju par ierīču ar aizdegšanās risku sūtījumiem no Lietuvas.
“Mēs nevaram to atstāt bez atbildes, jo tas tikai saasināsies un mēs pāriesim uz jaunu rīcības līmeni,” Budris teica radiostacijai “Žiniu radijas”.
Tā Nausēdas padomnieks komentēja laikrakstā “The Wall Street Journal” (WSJ) pirmdien izskanējušo informāciju, ka no Lietuvas uz Vāciju un Lielbritāniju jūlijā nosūtītās ierīces ar degbumbām “bija daļa no slepenas Krievijas operācijas, kuras galīgais mērķis bija izraisīt ugunsgrēkus kravas vai pasažieru lidmašīnās, kas lido uz ASV un Kanādu”.
WSJ citēja Rietumu drošības amatpersonas, taču Krievija noliedz jebkādu saistību ar incidentiem.
Kā teica Lietuvas prezidenta padomnieks, incidenti saistībā ar šiem sūtījumiem bija viens no iemesliem, kāpēc NATO līmenī tika aktualizēts jautājums par Krievijas nekonvencionālajām operācijām alianses teritorijā.
Nesen ar šīm operācijām tika saistīti dažādi ugunsgrēki Centrāleiropā un Austrumeiropā, un Lietuvā tika demolēti nozīmīgi pieminekļi. “Mums ir jāneitralizē un jānovērš avots, un mēs zinām, kas ir šo operāciju avots – tā ir Krievijas militārā izlūkošana,” sacīja Budris. Viņš piebilda, ka, reaģējot uz šīm operācijām, NATO varētu pastiprināt vai izvietot izlūkošanas spējas reģionā.
Arī Lietuvas tiesībsargājošās iestādes veic šo incidentu izmeklēšanu.
19.jūlijā no Lietuvas uz kādu adresi Lielbritānijā tika nosūtītas divas pakas, izmantojot Vācijas loģistikas kompānijas DHL starpniecību. Viena no pakām aizdegās Leipcigā, Vācijā, pirms tā tika iekrauta DHL kravas lidmašīnā, bet otra aizdegās DHL noliktavā netālu no Birmingemas, Anglijā. Abi ugunsgrēki notika naktī uz 21.jūliju.
Persona, kas sūtīja pakas, izmantoja viltotu identitāti un norādīja adresi, kurā sūtītājs nedzīvo. Viena un tā pati persona sūtīja vēl vairākas pakas, taču tās netika pārvadātas ar lidmašīnu, līdz ar to aviācijai briesmas vairs nebija.
Kompānijas “DHL Lietuva” izpilddirektors Mindaugs Pivorjūns apstiprināja, ka sūtījumu pārvadājumu tīklā patiešām notikuši divi šāda veida incidenti. Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesta vadītājs Tomass Haldenvangs (BfV) un citi Vācijas izlūkdienestu vadītāji norādījuši, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins jau ilgu laiku Vāciju definējis kā Krievijas ienaidnieku.
