SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 35
Ukrainai nav sarunu ar Krieviju, intervijā, kas Ukrainas televīzijas ēterā tika pārraidīta pirmdien, sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.
Šādi Jermaks izteicās, atbildot uz vairāku mediju izplatīto informāciju par it kā notikušām sarunām starp Ukrainu un Krieviju par uzbrukumu apturēšanu enerģētikas infrastruktūrai.
“Šīs sarunas, kā par tām raksta, ka tās esot Ukrainas un Krievijas sarunas – tā noteikti nav patiesība,” intervijā sacīja Jermaks.
Viena no šādām publikācijām parādījās britu laikrakstā “Financial Times”.
Izdevums, atsaucoties uz informētiem avotiem, rakstīja, ka Ukrainas un Krievijas starpā noris provizoriskas sarunas par triecienu pārtraukšanu enerģētikas infrastruktūrai.
“Mēs esam rīkojuši tematiskas konferences. Pirmā konference bija par energoapgādes drošību, tā notika tiešsaistē, un to līdzorganizēja Katara,” sacīja Jermaks.
“Un, kad šī konference notika, mēs fiksējām principus attiecībā uz šo Miera formulas punktu. Tajā piedalījās ļoti daudz valstu no dažādiem kontinentiem,” norādīja amatpersona.
“Pēc tam mēs noteicām principus – ja šodien, piemēram, Katara vai kāda cita valsts ir gatava īstenot šos pasākumus, noslēdzot līgumus ar Ukrainu atsevišķi un, piemēram, ar Krievijas Federāciju atsevišķi – lūdzu,” skaidroja Jermaks.
“Tāda pati situācija ir ar pārtikas drošību. Jau bija labības koridors ar Turciju, tas pastāvēja gadu. Kad bija divi nolīgumi. Viens bija “Turcija – ANO – Ukraina” un otrs “Turcija – ANO – Krievija”, atgādināja amatpersona.
“Man šķiet, ka visas šīs runas notiek kā reakcija, iespējams, pēc šīm tematiskajām konferencēm, bet es varu droši teikt, ka Ukraina nerisina nekādas sarunas ar Krieviju,” rezumēja prezidenta kancelejas vadītājs.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 700 390
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 700 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9193 tankus, 18 538 bruņutransportierus, 20 121 lielgabals un mīnmetējs, 1245 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 994 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 280 bezpilota lidaparātus, 2629 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 237 automobiļus un autocisternas, kā arī 3587 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenskis aicina sabiedrotos reaģēt uz Ziemeļkorejas karavīru ierašanos Krievijā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis sabiedrotos pārtraukt vērot un rīkoties, pirms Ziemeļkorejas karavīri, kas ieradušies Krievijā, sasniedz fronti.
Zelenskis izteicās, ka Ukraina varētu veikt preventīvu triecienu nometnēm, kurās tiek apmācīti Ziemeļkorejas karavīri, un norādīja, ka Kijiva zina to atrašanās vietu. Taču viņš sacīja, ka Ukraina to nevar izdarīt bez sabiedroto atļaujas izmantot Rietumos ražotos tāla darbības rādiusa ieročus, lai uzbruktu mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.
“Bet tā vietā (..) Amerika vēro, Lielbritānija vēro, Vācija vēro. Visi tikai gaida, kad Ziemeļkorejas militārie spēki sāks uzbrukt ukraiņiem,” vietnē “Telegram” piektdienas vakarā norādīja Zelenskis.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņoja, ka Krievijas Kurskas apgabalu sasnieguši līdz 8000 Ziemeļkorejas karavīru, kas ir gatavi tuvākajās dienās iesaistīties kaujās pret Ukrainas spēkiem.
Ukrainas līderi ir vairākkārt uzsvēruši, ka viņiem nepieciešama atļauja izmantot Rietumu ieročus, lai uzbruktu ieroču noliktavām, lidlaukiem un militārajām bāzēm dziļi Krievijas teritorijā. ASV amatpersonas savukārt norādījušas, ka raķešu skaits ir ierobežots un ka Ukraina jau izmanto savus tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu mērķiem dziļāk Krievijā.