SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 20
Bijušais ASV prezidents Bils Klintons intervijā Īrijas raidsabiedrībai RTE pauda nožēlu par savu lomu procesā, kas noveda pie tā, ka Ukraina 1994.gadā atteicās no kodolieročiem.
Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja Kijivai būtu palikuši atturēšanas kodolspēki, otrdien pārraidītajā intervijā atzina ASV eksprezidents.
“Jūtu personīgu iesaisti, jo es piespiedu viņus (Ukrainas vadību) piekrist atteikties no saviem kodolieročiem. Un neviens no viņiem netic, ka Krievija izdarītu šo gājienu, ja Ukrainai joprojām būtu tās ieroči,” norādīja Klintons.
1994.gada janvārī Klintons parakstīja trīspusējo vienošanos par kodolieroču izvešanu no Ukrainas teritorijas ar tā laika Krievijas un Ukrainas prezidentiem Borisu Jeļcinu un Leonīdu Kravčuku.
“Es zināju, ka [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins neatbalsta prezidenta Jeļcina noslēgto vienošanos, kas paredz nekad nepārkāpt Ukrainas teritoriālo vienotību – vienošanos, ko viņš noslēdza, jo gribēja, lai Ukraina atsakās no saviem kodolieročiem,” sacīja ASV eksprezidents.
Ukraina “no tiem (kodolieročiem) baidījās atteikties, jo viņi uzskatīja, ka tas ir vienīgais, kas viņus aizsargā no ekspansionistiskās Krievijas”.
“Kad tas viņam bija ērti, prezidents Putins pārkāpa to (vienošanos) un visupirms sagrāba Krimu. Un es jūtos briesmīgi, jo Ukraina ir ļoti svarīga valsts,” atzina bijušais ASV prezidents.
Makrons: Ķīna var spēlēt lielu lomu centienos atrast ceļu uz mieru Ukrainā
Ķīna var spēlēt nozīmīgu lomu centienos atrast ceļu uz mieru Ukrainā, pirmajā runā kopš ierašanās Ķīnā trīs dienu valsts vizītē trešdien sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Pekinā uzrunājot Francijas pilsoņus par virkni jautājumu, arī par Krievijas karu pret Ukrainu, Makrons sacīja: “Ķīna ar tās ciešajām attiecībām ar Krieviju, kas pēdējo dienu laikā tika no jauna apstiprinātas, var spēlēt nozīmīgu lomu.”
Francija iesaistīsies “šajā kopīgajā atbildībā par mieru un stabilitāti”.
Vizītes gaitā Ķīnā Makrons cer atrunāt Pekinu no Krievijas pret Ukrainu izvērstā uzbrukuma atbalstīšanas, kā arī nostiprināt saites ar Francijai nozīmīgo tirdzniecības partneri.
Šonedēļ vizītē Pekinā ieradīsies arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas pirmdien tikās ar Makronu Parīzē, lai koordinētu sagatavošanos.
Uzrunā Francijas vēstniecībā Pekinā Makrons arī sacīja, ka Eiropai nevajadzētu ekonomiski nošķirties no Ķīnas.
“Mums nevajadzētu nodalīt sevi, nošķirt sevi no Ķīnas,” Pekinas francūžu kopienas sanāksmē pavēstīja Makrons, norādot, ka Francija “proaktīvi ies uz to, lai turpinātu tirdzniecības attiecības ar Ķīnu”.
Zelenskis cer uz atvērtām robežām starp Poliju un Ukrainu nākotnē
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien vizītē Varšavā paudis cerību uz atvērtām robežām starp Poliju un Ukrainu nākotnē.
Prezidents norādīja, ka kara pirmajās dienās Polija atvēra savas durvis un starp abām valstīm nebija robežu, un pauda cerību, ka arī nākotnē robežu nebūs.
“Nekādu robežu politiskajā, ekonomiskajā un – īpaši svarīgi – vēsturiskā izteiksmē,” uzsvēra Zelenskis.
Viņš pateicās Polijas prezidentam Andžejam Dudam un poļiem par palīdzību grūtajā ceļā uz Ukrainas uzvaru karā ar Krieviju.
Zelenskis sacīja, ka, pateicoties poļiem, ukraiņu bēgļi spējuši Polijā justies kā mājās, nevis kā viesi.
Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem Polija piešķīrusi aizsardzības statusu aptuveni 1,6 miljoniem bēgļu no Ukrainas.
Duda pasniedza Ukrainas prezidentam Baltā ērgļa ordeni, kas ir valsts augstākais apbalvojums.
“Prezidents Zelenskis, atzīstot viņa nopelnus Polijas un Ukrainas attiecību padziļināšanā, apbalvots ar Baltā ērgļa ordeni par darbību drošības jomā, par cilvēktiesību aizsardzību,” tviterī pavēstīja Polijas prezidenta kanceleja.
Jau ziņots, ka Zelenskis trešdien ieradās Polijā oficiālā vizītē un tas viņam ir trešais ārzemju brauciens kopš Krievijas iebrukuma pagājušā gada februārī.
Iepriekš Zelenskis Polijā viesojies tikai īsās darba vizītēs, piemēram, atceļā no ASV.
