SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 39
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sava “uzvaras plāna” ietvaros lūdzis Vašingtonai tāla darbības rādiusa raķetes “Tomahawk”, uzzinājuši ASV mediji, norādot, ka šis lūgums ietverts plāna slepenajā daļā, kas plašākai sabiedrībai netika atklāta.
“Tomahawk” raķetes var sasniegt mērķus vairāk nekā 1500 kilometru attālumā – septiņas reizes tālāk nekā raķetes ATACMS, ko Ukraina saņēmusi ierobežotā skaitā. Taču kāda augsta ranga ASV amatpersona laikrakstam “The New York Times” izteikusies, ka šī Kijivas prasība esot absolūti nereāla.
Mērķu saraksts Krievijā, ko Ukraina iepriekš nodeva Vašingtonai, mēģinot pārliecināt to atļaut amerikāņu raķešu izmantošanu Krievijas teritorijā, esot ievērojami lielāks par raķešu skaitu, ko “ASV vai kāds cits sabiedrotais” varētu dot Ukrainai, neapdraudot savas vajadzības eskalācijas gadījumā Tuvajos Austrumos vai Āzijā, vēsta ASV mediji.
Atsaucoties uz četriem sarunu biedriem, “The New York Times” norāda, ka Zelenskis pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu septembrī bijis pārsteigts par atteikumu atcelt ierobežojumus tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanai.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans paziņoja, ka Baltā nama nostāja attiecībā uz atļauju Ukrainai veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā nav mainījusies, bet sarunas turpinās.
Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka šādu Ukrainas rietumu sabiedroto atļauju viņš uzskatītu par NATO valstu tiešu iesaistīšanos karā.
Kijivā dronu uzbrukuma rezultātā izcēlušies ugunsgrēki
Kijivā Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukuma rezultātā Solomenskas un Svjatošinas rajonos nokritušas atlūzas, kā rezultātā Izcēlās ugunsgrēki, un ievainoti pieci cilvēki.
Solomenskas rajonā ienaidnieka bezpilota lidaparāta uzbrukuma rezultātā tika ievainoti trīs cilvēki, tika bojāts arī gāzesvads, paziņoja pilsētas mērs Vitālijs Kličko.
“Solomenskas rajonā ievainoti trīs cilvēki. Viens tika hospitalizēts, diviem mediķi sniedza palīdzību uz vietas,” pavēstīja Kličko
Pēc Kličko teiktā, Solomenskas rajonā pēc bezpilota lidaparāta atlūzu krišanas dzīvojamā mājā izcēlies ugunsgrēks. Aizdegušās arī vairākas automašīnas. Ugunsgrēks izcēlies arī tirdzniecības telpās. Notikuma vietā atrodas visi neatliekamās palīdzības dienesti.
“Ugunsgrēks tika nekavējoties nodzēsts. Drona krītošo atlūzu rezultātā bojāts maģistrālais gāzesvads, speciālisti ir pārtraukuši gāzes padevi,” sacīja mērs.
Krievijas uzbrukumā Harkivai nogalināti trīs cilvēki
Krievijas armijas gaisa uzbrukumā Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamam rajonam otrdienas rītā tika nogalināti vismaz trīs cilvēki, paziņoja Harkivas mērs Ihors Terehovs.
“Plkst.2.51 notika gaisa uzbrukums Harkivai,” Terehovs pavēstīja lietotnē “Telegram”, piebilstot, ka “divi nami tika sagrauti un apmēram 20 namiem nodarīti dažādas smaguma pakāpes postījumi”.
Mērs piebilda, ka glābēji pārmeklē gruvešus un ir apstiprināta trīs cilvēku nāve.
Harkiva atrodas apmēram 30 kilometrus no Krievijas robežas un bieži ir pakļauta Krievijas gaisa uzbrukumiem divarpus gadus ilgušā kara laikā.
Krievijas triecienā Harkivai pirmdien tika nodarīti postījumi padomju laikmeta debesskrāpim “Deržprom”, kas ir kļuvis par uzbrukumos smagi cietušās pilsētas simbolu. Šajā triecienā tika ievainoti vismaz seši cilvēki un tika nodarīti postījumi arī kādai medicīnas iestādei,
Seula: Ukrainas frontē jau varētu būt Ziemeļkorejas ģenerāļi
Vairāki Ziemeļkorejas ģenerāļi un karavīri, kas nosūtīti uz Krieviju, lai cīnītos karā pret Ukrainu, iespējams, ir pārvietoti uz karadarbības zonām, vēsta ziņu aģentūras “Yonhap” un AFP, atsaucoties uz Dienvidkorejas likumdevējiem, kas tikušies ar Seulas izlūkdienesta pārstāvjiem.
Ukrainas izlūkdienesti iepriekš ziņoja, ka pirmās Krievijas austrumos apmācītās vienības jau ieradušās Kurskas apgabalā.
To apstiprinājis arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Dienvidkorejas Nacionālais izlūkošanas dienests (NIS) dalījās ar šo informāciju ar likumdevējiem parlamenta izlūkošanas komitejas slēgtā sēdē.
“Turpinās karaspēka mobilizācija starp Ziemeļkoreju un Krieviju,” “Yonhap” citē NIS paziņojumu. “Mēs pārbaudām varbūtību, ka daži [Ziemeļkorejas] karavīri, arī augsta ranga militārpersonas, ir nosūtīti uz frontes līniju.”
Saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkdienestu datiem krievu karavīri māca ziemeļkorejiešiem krievu militāro terminoloģiju, taču valodas barjeras dēļ viņiem ir grūtības sazināties, norāda “Yonhap”.
Tostarp Ziemeļkorejas ārlietu ministre Čve Sonhi devusies oficiālā vizītē uz Maskavu. Šis ir viņas otrais ceļojums uz Krieviju pēdējo nedēļu laikā.
Seula uzskata, ka pēdējā brauciena laikā viņa, iespējams, apsprieda papildu karaspēka pārvietošanu uz Krieviju.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 692 080
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 692 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1360 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9129 tankus, 18 404 bruņutransportierus, 19 917 lielgabalus un mīnmetējus, 1241 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 984 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 939 bezpilota lidaparātus, 2625 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 27 749 automobiļus un autocisternas, kā arī 3566 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ASV: Ziemeļkoreja nosūtījusi 10 000 karavīru uz apmācību Krievijā
Ziemeļkoreja ir nosūtījusi apmēram 10 000 karavīru uz apmācību Krievijā, pirmdien paziņoja ASV.
Phenjana, ar kuru Maskava ir parakstījusi savstarpējas aizsardzības paktu, jau sūta ieročus Krievijas karam pret Ukrainu, bet tās karavīru ierašanās nozīmētu jaunu eskalāciju bruņotajā konfliktā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievijā drīz varētu būt 12 000 Ziemeļkorejas karavīru. ASV prezidents Džo Baidens kritizēja šo karavīru dislocēšanu kā “ļoti bīstamu”.
“Mēs uzskatām, ka KTDR ir nosūtījusi pavisam ap 10 000 karavīru uz apmācību Krievijas austrumos, kas, iespējams, papildinās Krievijas spēkus Ukrainas tuvumā dažu nākamo nedēļu laikā,” žurnālistiem paziņoja Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha, lietojot Ziemeļkorejas oficiālā nosaukuma saīsinājumu.
Vašingtona iepriekš uzskatīja, ka Krievijā ir vairāk nekā 3000 Ziemeļkorejas karavīru.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pirmdien nosodīja Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, norādot, ka tā ir bīstama kara paplašināšana, kas liecina par Krievijas diktatora Vladimira Putina pieaugošo izmisumu.
Pēc tikšanās ar Dienvidkorejas izlūkdienestu pārstāvjiem Rite paziņoja, ka var apstiprināt ziemeļkorejiešu vienību nosūtīšanu uz Krievijas Kurskas apgabalu, kur kopš augusta ir iegājusi Ukrainas armija.
