SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 10
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 685 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1630 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9097 tankus, 18 287 bruņutransportierus, 19 753 lielgabalus un mīnmetējus, 1238 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 982 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 670 bezpilota lidaparātus, 2625 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 27 365 automobiļus un autocisternas, kā arī 3535 specializētās tehnikas vienības.
Dienvidkoreja nosoda Krievijas un Ziemeļkorejas aizsardzības līguma ratifikāciju
Dienvidkorejas Ārlietu ministrija piektdien paudusi nopietnas bažas par Krievijas un Ziemeļkorejas aizsardzības līguma ratifikāciju, un aicināja Maskavu pārtraukt nelikumīgo sadarbību ar Phenjanu.
Krievijas likumdevēji ceturtdien vienbalsīgi nobalsoja par aizsardzības līguma ar Ziemeļkoreju ratifikāciju. Līgums paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts.
Krievijā jau atrodas tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru, kas iziet militāro apmācību, un Ukraina šonedēļ paziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri jau ieradušies kaujas zonā Krievijas Kurskas apgabalā.
Seula “pauž nopietnas bažas par to, ka Krievija ir ratificējusi Krievijas un Ziemeļkorejas līgumu, ņemot vērā Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu Krievijā,” teikts Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Ministrija piebilda, ka Dienvidkorejas valdība “mudina nekavējoties izvest Ziemeļkorejas karaspēku un pārtraukt nelikumīgo sadarbību”.
“Valdība sadarbosies ar starptautisko sabiedrību, lai stingri reaģētu uz Krievijas un Ziemeļkorejas militāro sadarbību, un veiks atbilstošus pasākumus, ja to militārā sadarbība turpināsies,” norādīja Dienvidkorejas Ārlietu ministrija.
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols ceturtdien pēc sarunas ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu nodēvēja Ziemeļkorejas karavīru izvietošanu Krievijā par “provokāciju, kas apdraud globālo drošību ārpus Korejas pussalas un Eiropas”. Juns arī sacīja, ka Dienvidkoreja pārskatīs savu nostāju attiecībā uz ieroču piegādi Ukrainai.
Ziemeļkorejas un Krievijas sadarbība pēdējo divu gadu laikā ir uzplaukusi, kamēr Phenjana attieksmē pret Dienvidkoreju kļūst arvien naidīgāka.
Ziemeļkoreja grozīja savu konstitūciju, definējot Dienvidus kā “naidīgu” valsti, un pagājušajā nedēļā uzspridzināja ceļus un dzelzceļus, kas savulaik savienoja abas valstis.
Zelenskis: Krievija gatavojas izmantot Ziemeļkorejas karavīrus kaujas zonās jau 27. vai 28.oktobrī
Krievija gatavojas pirmo reizi izmantot Ziemeļkorejas karaspēku kaujas zonās jau 27. vai 28.oktobrī, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis savā “Telegram” kanālā publicēja fragmentu no Ukrainas armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska ziņojuma par situāciju frontē. Ziņojumā cita starpā teikts, ka saskaņā ar izlūkdienestu informāciju jau 27. vai 28.oktobrī Krievija kaujas zonās izmantos pirmos Ziemeļkorejas karavīrus.
Zelenskis uzsvēra, ka tā ir acīmredzama situācijas eskalācija atšķirībā no visas dezinformācijas, kas šajās dienās izskanēja Kazaņā, kur norisinājās Krievijas diktatora Vladimira Putina organizētais BRICS samits.
Prezidents uzsvēra, ka pasaule skaidri redz, ka Krievijas patiesībā vēlas turpināt karu, tāpēc ir nepieciešama principiāla un spēcīga pasaules līderu reakcija. Zelenskis norādīja, ka reakcijai uz Ziemeļkorejas iesaistīšanu karā jābūt taustāmam spiedienam gan uz Maskavu, gan Phenjanu, lai panāktu ANO statūtu ievērošanu un sodītu par eskalāciju.
Viņš arī sacīja, ka frontē Doneckas apgabalā ir grūti, taču kaujas brigādes tur savas pozīcijas un dara visu iespējamo, lai iznīcinātu ienaidnieku, bet buferzona Krievijas Kurskas apgabalā aizsargā Ukrainu no Krievijas mēģinājumiem paplašināt karu Ukrainas austrumos un rada jūtamus zaudējumus Krievijai.
