SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 13
Ukraiņu droni uzbrukuši rūpnīcām Tambovas un Voroņežas apgabalos
Krievijā noticis Ukrainas dronu uzbrukums uzņēmumam “Biohim” Tambovas apgabalā un rūpniecības uzņēmumam Voroņežas apgabalā, paziņojušas Krievijas amatpersonas.
Dronu dēļ slēgta arī lidosta Ņižņijnovgorodas apgabalā
Tambovas apgabala gubernators Maksims Jegorovs pavēstīja, ka šorīt Raskazovā “Biohim” rūpnīcā noticis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks, norādot, ka to, visticamāk, izraisījis lidrobots. Viņš sacīja, ka apgalvoja, ka cietušo nav un ugunsgrēks ticis nodzēsts stundas laikā.
Par drona uzbrukumu paziņoja arī Krievijas Voroņežas apgabala gubernators Aleksandrs Gusevs. Viņš apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības spēki dronu notriekuši un tas nokritis uz rūpniecības uzņēmuma ēkas, kurā izcēlies ugunsgrēks. Ari viņš apgalvo, ka cietušo neesot.
Gusevs piebilda, ka bezpilota lidaparātu uzbrukumu briesmas reģionā saglabājas.
Lidrobotu uzbrukumu draudu dēļ slēgta Ņižņijnovgorodas lidosta, ziņo Kremļa propagandas rupors TASS.
Zelenskis: Tikai ASV zaļā gaisma uzaicinājumam NATO spēs ietekmēt atturīgo Vāciju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis cerību, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām sabiedrotie ieņems pozitīvāku nostāju attiecībā uz viņa “uzvaras plānu”, taču atzina, ka vairākiem nozīmīgiem Rietumu partneriem, jo īpaši Vācijai, nav tīkama plāna galvenā prasība – uzaicinājums Ukrainai iestāties NATO.
Zelenskis sacīja, ka Krievija, visticamāk, arī skatās uz ASV pēcvēlēšanu scenāriju, lai izvērtētu iespēju sākt sarunas ar Ukrainu par pamieru. Ja izdotos panākt vienošanās par daļēju pamieru attiecībā uz uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un Melnās jūras kuģošanas ceļiem, tas liecinātu par kara “karstās fāzes” beigām, uzskata Zelenskis.
Runājot par NATO, Zelenskis sacīja, ka Francija, Lielbritānija un Itālija ir izrādījušas atbalsta pazīmes. Tomēr Vācijai ir iebildumi, un Zelenskis uzskata, ka tikai ASV zaļā gaisma pārliecinās Berlīni pieņemt šo ideju.
“Vācijas puse ir skeptiska attiecībā uz mūsu dalību NATO – tas ir fakts. Es uzskatu, ka viņu nostāja ir mazāk stingra nekā iepriekš – tas arī ir fakts. Bet, kad runa ir par uzaicinājumu, par kuru es runāju tagad, viņi baidās no (..) Krievijas reakcijas,” sacīja Ukrainas līderis.
“Es uzskatu, ka viņu nostāju ietekmēs lielāka alianse. Lielāka alianse, kas mūs atbalsta – pārliecinošs “jā” no Savienotajām Valstīm,” žurnālistiem sacīja Zelenskis. Daudzi nozīmīgi jautājumi būs atkarīgi no lēmumiem, kas tiks pieņemti pēc saspringtā vēlēšanu perioda ASV, viņš piebilda.
“Pēc vēlēšanām mēs ceram uz pozitīvāku reakciju no ASV puses – nevis tāpēc, ka mainās prezidents, bet tāpēc, ka ASV uzmanība tagad ir pievērsta vēlēšanām, un es uzskatu, ka jebkādi asi paziņojumi no ASV puses tagad varētu būt nepiemēroti vai saistīti ar risku. Es domāju, ka viņi nevēlas nevajadzīgus riskus,” norādīja Zelenskis.
Lielbritānija nodrošinās 2,26 miljardu mārciņu aizdevumu Ukrainai
Lielbritānija nodrošinās Ukrainai 2,26 miljardu mārciņu (2,71 miljarda eiro) aizdevumu, ko nodrošinās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
Mērķis ir kopā ar G7 partneriem nodrošināt aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem aktīviem.
Ukraina varēs izmantot šo naudu pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, artilērijai vai cita veida bruņojuma iegādei.
Bez šīs aizdevuma Lielbritānija nodrošina Ukrainai trīs miljardu mārciņu lielu atbalstu gadā.
“Mūsu atbalsts Ukrainai un tās vīriešiem un sievietēm cīņā par brīvību no [Krievijas diktatora Vladimira] Putina agresijas ir nelokāms un saglabāsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Šī jaunā nauda ir Lielbritānijas nacionālajās interesēs, jo mūsu aizsardzības frontes līnija – mūsu demokrātijas un kopējo vērtību aizsardzība – atrodas Ukrainas tranšejās. Droša un aizsargāta Ukraina ir droša un aizsargāta Apvienotā Karaliste,” sacīja Lielbritānijas finanšu ministre Reičela Rīvsa.
Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē “Euroclear”.
G7 valstis – Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija – kopā ar ES jūnijā vienojās par aizdevumu Ukrainai, ko atmaksās no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
Lielbritānijas valdība dažu nedēļu laikā ieviesīs jaunus tiesību aktus, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārskaitīt līdzekļus Ukrainai.
“Izmantojot naudu, kas iegūta no šiem Krievijas aktīviem, uz kuriem attiecas sankcijas, mēs varam palīdzēt vērsties pret Putina kara mašīnu,” norādīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.
“Šis steidzamais finansējums sniegs tiešu atbalstu Ukrainas aizsardzībai, izmantojot ieņēmumus no aktīviem, kas bija palīdzējuši veicināt Putina agresiju. Lielbritānija pastiprina savu atbalstu Ukrainai, paātrinot svarīgā aprīkojuma piegādi un veicinot mūsu aizsardzības rūpniecības attīstību. Mēs atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” sacīja ministrs.
