SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 14
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 675 800
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 675 800 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1530 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9027 tankus, 18 053 bruņutransportierus, 19 533 lielgabalus un mīnmetējus, 1232 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 978 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 152 bezpilota lidaparātus, 2620 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 908 automobiļus un autocisternas, kā arī 3448 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenskis: Ukraina negrasās iegūt kodolieročus
Ukraina negrasās iegūt kodolieročus, preses konferencē Briselē ceturtdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šādi reaģējot uz preses interpretācijām par viņa agrākajiem vārdiem par Ukrainas izvēli starp dalību NATO un kodolieroču iegūšanu.
Ceturtdienas vakarā Briselē notikušajā preses konferencē kāds žurnālists, atceroties Zelenska vārdus, kas izskanēja kādā no iepriekšējiem brīfingiem, prezidentam jautāja, cik ilgā laikā Ukraina varētu izstrādāt savus kodolieročus.
“Dažreiz mēs paši sev radām problēmas, un jūs tagad esat sākuši to darīt. Mēs nekad neesam teikuši, ka gatavojamies radīt kodolieročus vai ko tamlīdzīgu,” ziņu aģentūra “Ukrinform” citē Zelenska atbildes vārdus.
Ukrainas prezidents atgādināja – viņš ir teicis, ka 1994.gada Budapeštas memorands, saskaņā ar kuru Ukraina atteicās no savā teritorijā atlikušā padomju kodolarsenāla apmaiņā pret ASV, Krievijas un Apvienotās Karalistes drošības garantijām, neaizsargā valsti no Krievijas uzbrukuma.
“Tas nozīmē, ka tas [Budapeštas memorands] nav labs lietussargs mūsu drošībai. Tāpēc es teicu, ka man nav citas alternatīvas kā vien NATO. Tas bija mans signāls. Taču mēs neražojam kodolieročus. Lūdzu, neizplatiet šos vēstījumus,” aģentūra citē Zelenska teikto.
Ceturtdienas pēcpusdienā notikušajā brīfingā Zelenskis pastāstīja, kā viņš septembra beigās notikušās vizītes laikā ASV ar Donaldu Trampu pārrunājis jautājumu par Ukrainas uzņemšanu NATO.
Pēc Zelenska teiktā, viņš Trampam atgādinājis par 1994.gada Budapeštas memorandu un norādījis – tā kā šis dokuments neaizsargāja Ukrainu no Krievijas uzbrukuma, valstij tagad ir divas iespējas, kā garantēt savu drošību – vai nu atkal iegūt kodolieročus, vai arī iestāties NATO – un izvēlēties otro no tām.
Ukraina lūdz sabiedroto palīdzību atmīnēšanas centienos
Ukraina dara visu iespējamo, lai atbrīvotu savu teritoriju no kājnieku mīnām un citām sprādzienbīstamām kara paliekām, taču tai ir nepieciešams partneru atbalsts, ceturtdien sacīja Ukrainas premjerministra vietniece Jūlija Sviridenko.
Vicepremjere runāja starptautiskajā konferencē par atmīnēšanu Lozannā, Šveicē, kurā piedalījās arī Ukrainas premjerministrs ministrs Deniss Šmihaļs.
Ukrainā plašās teritorijās ir simti tūkstoši mīnu, kasešu munīcijas un nesprāgušas munīcijas vienību, ko Krievijas un Ukrainas spēki atstājuši kaujas zonās.
Konferencē piedalās pārstāvji no aptuveni 50 valstīm, kā arī atmīnēšanas organizācijas, zinātnieki un uzņēmumi, kas ražo atmīnēšanas aprīkojumu.
Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Pēters Reiss sacīja, ka Berlīne ik gadu atmīnēšanas centieniem atvēl aptuveni 20 miljonus eiro.
Viņš pauda cerību, ka konference sniegs “jaunas atziņas par to, kā mīnas un sprādzienbīstamās kara paliekas varētu likvidēt ātrāk, efektīvāk un lētāk”.
Mākslīgais intelekts bija “liela tēma” konferencē, Reiss teica ziņu aģentūrai DPA.
Mākslīgo intelektu varētu izmantot, piemēram, lai noteiktu, kur atrodas mīnas, viņš teica.
