SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 31
NATO izdarīs visu, lai Krievijas diktators Vladimirs Putins savus mērķus Ukrainā nesasniegtu, vizītes gaitā Vācijā Vīsbādenē, kur atradīsies Ukrainas militārās palīdzības koordinācijas galvenais centrs, sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
“Vēstījums [Putinam] ir tāds, ka mēs turpināsim darīt visu nepieciešamo, lai pārliecinātos, ka viņš nesasniegs savus mērķus un Ukraina uzvarēs,” alianses vadītājs sacīja ziņu aģentūrai “Reuters” un Hesenes radio.
Plānots, ka Rietumu militārās palīdzības Kijivai koordinēšanu pakāpeniski pārņems komplekss Vīsbādenē, Hesenes federālās zemes administratīvajā centrā.
Šo soli daudzi uzskata par mēģinājumu pasargāt palīdzības mehānismu no sekām, kādas varētu būt republikāņa Donalda Trampa atkārtotai nonākšanai Baltajā namā, norāda “Reuters”.
Paredzams, ka centrā kopumā strādās aptuveni 700 cilvēku, arī Ukrainas militārpersonas un vienības, kas izvietotas NATO objektos Beļģijā, Polijā un Rumānijā.
Vīsbādenes bāzē atrodas arī ASV vienība, kas atbild par tālā darbības rādiusa raķetēm.
Vašingtona plāno tās no 2026.gada uz laiku izvietot Vācijā, tādējādi radot pretsvaru Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā izvietoto raķešu draudiem, norāda “Reuters”.
Avots: Krievija veidos īpašu ziemeļkorejiešu bataljonu
Karā pret Ukrainu iesaistīto Krievijas armijas formējumu vidū drīzumā varētu parādīties “īpašais burjatu bataljons”, kas būs nokomplektēts ar Ziemeļkorejas pilsoņiem, vēsta ukraiņu tīmekļa izdevums “Liga.net”, atsaucoties uz avotu militārajā izlūkdienestā.
Ziemeļkorejas pilsoņi dienēs Krievijas armijas 11.atsevišķajā gaisa desanta brigādē.
Saskaņā ar avota informāciju bataljonā būs aptuveni 3000 karavīru.
Pašlaik karavīri tiek nodrošināti ar kājnieku ieročiem un munīciju.
Saskaņā ar izlūkdienestu informāciju šis īpašais bataljons varētu tikt iesaistīts kaujas uzdevumos Sudžas un Kurskas apkaimē, kur notiek kaujas starp Ukrainas armiju un Krievijas karaspēku.
Pirms dažām dienām Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Jonghjons paziņoja, ka Ziemeļkoreja varētu nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs savukārt norādīja, ka Ziemeļkorejas karaspēka kontingents jau atrodas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
Pēc tam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzina, ka Ziemeļkoreja faktiski pievienojusies Krievijas karam pret Ukrainu.
Zelenskis: Ziemeļkoreja faktiski iekļauta karā
Ziemeļkoreja faktiski iekļauta Krievijas karā pret Ukrainu, un arī dažas citas valstis investē kara turpināšanā, pirmdien pēc augstākā virspavēlnieka štāba sēdes pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Sanāksmē uzklausīti vairāki ziņojumi, arī Ārējās izlūkošanas dienesta un Galvenā izlūkošanas dienesta ziņojumi par krievu nodomiem rudenī un ziemā.
“Viss diezgan detalizēti. Faktiska Ziemeļkorejas iekļaušana karā. Arī Krievijas attiecības ar dažām citām valstīm, kas diemžēl investē tajā, lai karš vilktos garumā,” videouzrunā pirmdienas vakarā sacīja prezidents.
“Arī ārpolitikas virziens – mūsu attiecības ar partneriem un iespējamie soļi, kas var palīdzēt mums aizsargāties un par spīti visam sasniegt rezultātu,” viņš piebilda.
Pirmdien kļuva zināms, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Krievijas un Ziemeļkorejas Vispārējā stratēģiskās partnerības līguma ratifikāciju.
Līgums tika parakstīts jūnijā Krievijas diktatora vizītes laikā Phenjanā.
Krievijas karā pret Ukrainu Maskavas pusē, visticamāk, piedalās arī Ziemeļkorejas karavīri, no kuriem vairāki jau krituši, pirms nedēļas norādīja Dienvidkorejas amatpersonas.
Ukrainas mediji ziņoja, ka Ukrainas raķešu uzbrukumā Krievijas okupētajai teritorijai pie Doneckas 3.oktobrī nogalināti seši Ziemeļkorejas karavīri.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 671 400
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 671 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8988 tankus, 17 939 bruņutransportierus, 19 430 lielgabalus un mīnmetējus, 1231 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 978 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 019 bezpilota lidaparātus, 2620 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 654 automobiļus un autocisternas, kā arī 26 654 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Vācijas izlūkdienesti: Krievija varētu būt spējīga uzbrukt NATO ap 2030.gadu
Līdz 2030.gadam Krievija varētu būt spējīga uzbrukt NATO, pirmdien publiskās parlamentārās noklaušināšanas laikā brīdināja Vācijas izlūkdienestu vadītāji.
Ikgadējā izlūkdienestu atskaitīšanās sēdē Bundestāgā piedalījās visu trīs Vācijas drošības iestāžu – Federālā izlūkdienesta (BND), Militārās pretizlūkošanas (MAD) un Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) – vadītāji. Parasti izlūkdienestu parlamentārās uzraudzības sēdes notiek aiz slēgtām durvīm, taču reizi gadā tiek rīkotas atklātās sēdes.
“Personāla un materiālu ziņā Krievijas bruņotie spēki, visticamāk, vēlākais līdz desmitgades beigām būs spējīgi veikt uzbrukumu NATO,” sacīja par ārējo izlūkošanu atbildīgā BND vadītājs Bruno Kāls. Krievijai tieša konfrontācija starp Maskavu un NATO “kļūst par vienu no iespējām”, uzskata Kāls.
Arī pārējie Vācijas izlūkdienestu vadītāji brīdināja par pieaugošajiem draudiem no Krievijas puses.
“Krievijas spiegošana un sabotāža Vācijā pieaug gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi,” norādīja BfV prezidents Tomass Haldenvangs. Viņš atklāja, ka vasarā ar Krieviju saistīts sabotāžas mēģinājums gandrīz izraisīja lidmašīnas avāriju.
Krievija iesaistījās arī dezinformācijas kampaņās, izmantoja bezpilota lidaparātus, lai izspiegotu sensitīvas vietas, un, piedāvājot naudu, centās savervēt cilvēkus, tai skaitā no organizētās noziedzības pasaules, sacīja Haldenvangs.
Ir arī ievērojami palielinājies Krievijas spiegošanas un sabotāžas pasākumu skaits, kas vērsti pret Vācijas bruņotajiem spēkiem, sacīja MAD prezidente Martina Rozenberga.
