SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 11
Tieši tikpat neatlaidīgi kā gadu desmitiem tika īstenota Baltijas valstu okupācijas neatzīšana, mums šodien pastāvīgi un neatlaidīgi ir jāatkārto, ka Krima ir Ukraina un ka Krievijas mēģinājumi mainīt robežas ar militāru spēku ir nelikumīgi, pirms Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita, kas 24.oktobrī norisināsies Rīgā, pauž Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Rīkojot Starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu, Latvija uzņemas līderību starptautiskā atbalsta vairošanā Ukrainai, uzskata Mieriņa.
“Parlamentārā un valsts līmenī apliecinām Latvijas visaptverošo un nelokāmo atbalstu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanai un vienlaikus īstenojam aktīvu un atbildīgu ārpolitiku, izceļot Latvijas redzējumu drošības jautājumā, kas skar visu globālo sabiedrību,” pauž Saeimas priekšsēdētāja.
Mieriņa uzsver, ka Krievijas pastrādātie noziegumi netiks paslaucīti zem tepiķa, tie tiks iztiesāti un tiks nodrošināta atbildība.
Ar samita rīkošanu Latvija pauž nemainīgu atbalstu Ukrainai un tās pašaizsardzības cīņas leģitimitātei, turpina konsekventi starptautiski uzsvērt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, izgaismot pret tās tautu pastrādātos noziegumus un nepieciešamību Krieviju saukt pie atbildības, tādējādi stiprinot starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību, ir pārliecināta Saeimas priekšsēdētāja. Uzņemties samita līdzorganizāciju Saeimu aicināja Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kad šī gada janvārī Saeimas delegācija uzturējās vizītē Kijivā.
“Šo karu 2014.gadā uzsāka Krievija, okupējot Ukrainai piederošo Krimu. Diemžēl pēdējās desmitgades laikā Krievijas asinskāre ir tikai augusi. To veicinājusi nesodāmība par ukraiņu zemē pastrādātajiem noziegumiem. Šī nesodāmība turpina vairot agresiju, un briesmīgais karš turpina plesties plašumā,” uzsver Stefančuks, paužot pārliecību, ka kopā mēs spēsim rast risinājumus, kas palīdzēs atjaunot taisnīgu mieru un saukt pie atbildības tos, kuri mieru rupji pārkāpuši.
Līdz šim dalību samitā apstiprinājušas Albānijas, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Ganas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Lietuvas, Lihtenšteinas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Kanādas, Kipras, Jaunzēlandes, Maltas, Melnkalnes, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Turcijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas parlamentu delegācijas. Vairums parlamentu samitā būs pārstāvēti spīkeru līmenī.
Plānots, ka samitā piedalīsies arī starptautisko organizāciju – Eiropas Parlamenta, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes un NATO – Parlamentāro asambleju delegācijas.
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021.gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību.
Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti ir notikuši Zagrebā un Prāgā, pulcējot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskajām parlamentārajām organizācijām.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 670 190
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 670 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1260 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8975 tankus, 17 895 bruņutransportierus, 19 421 lielgabalu un mīnmetēju, 1231 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 978 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 009 bezpilota lidaparātus, 2619 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 622 automobiļus un autocisternas, kā arī 3437 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenskis: Krievija nedēļas laikā uz Ukrainu raidījusi 900 vadāmās aviobumbas, 40 raķetes un 400 dronus
Krievijas karaspēks šonedēļ uz mērķiem Ukrainā raidījis aptuveni 900 vadāmās aviobumbas, vairāk nekā 40 raķetes un apmēram 400 dažāda veida bezpilota lidaparātus, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ierakstā platformā “Telegram” viņš mudinājis Ukrainas partnerus piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas un atļaut Ukrainai izmantot tāldarbības raķetes pret mērķiem Krievijā.
“Partneriem ir iespēja nodrošināt nepieciešamo pretgaisa aizsardzības sistēmu daudzumu un kvalitāti, pieņemt lēmumu, lai mēs [varētu veikt] triecienus pietiekamā attālumā, nodrošināt savlaicīgu aizsardzības palīdzības sniegšanu mūsu karavīriem,” norādījis Zelenskis.
“Nedrīkst zaudēt laiku – mums ir jādod nepieciešamais apņēmības signāls. Mēs strādājam, cik vien iespējams, lai Ukraina iegūtu iespēju pilnvērtīgi atbildēt uz Krievijas teroru,” piebildis Ukrainas prezidents.
