SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 22
Lietuvas Bruņotie spēki saņēmuši pirmos tūkstoš pirmās personas skata punkta jeb FPV tipa kaujas dronu, ko saražojuši Lietuvas uzņēmumi, un tuvāko nedēļu laikā tie tiks nodoti Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, piektdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.
Lietuvas Aizsardzības resursu aģentūra iegādājusies dronus no pieciem kaujas dronu ražotājiem.
“Esmu gandarīts, ka mūsu ražotāji, izprotot Ukrainas vajadzības, ir parādījuši savu potenciālu, ka viņi spēj ātri ražot. Viņi to ir paveikuši, un šodien pirmie droni ir šeit, mūsu armijas noliktavās,” apmeklējot Armijas noliktavu dienestu Kauņā, sacīja Kasčūns.
“Šodien mums jau ir rezultāti, pirmie tūkstoš FPV dronu jau ir saņemti,” teica ministrs.
Pēc viņa teiktā, 1000 dronu, kas tiks nodoti Ukrainai nākamā pusotra mēneša laikā, veido aptuveni piekto daļu no visiem droniem, ko saņems Ukraina..
Aizsardzības resursu aģentūras kopējais iepirkums no Lietuvas uzņēmumiem “Dangolakis”, “RSI Europe”, “Ltmiltech”, “Granta Autonomy” un “Unmanned Defense Systems” vairāk nekā astoņu miljonu eiro vērtībā ir vairāk nekā 7000 dronu.
Līdz gada beigām Lietuvas armijai tiks nodoti vairāk nekā 2,3 tūkstoši kaujas dronu trīs miljonu eiro vērtībā, bet Ukrainas Bruņotajiem spēkiem tiks nodoti gandrīz 5000 tāda paša tipa dronu par pieciem miljoniem eiro.
Kasčūns uzsvēra, ka šī nav vienreizēja programma, Lietuvas dronu iepirkumi turpināsies arī nākamgad.
“Mans lēmums paredz, ka atbalsta pakete Ukrainai (..) Lietuvas bezpilota lidaparātu programmas ietvaros būs arī nākamgad (..) – par 10 miljoniem eiro,” teica aizsardzības ministrs.
Kaujas bezpilota lidaparāti ir paredzēti, lai trāpītu mērķim un eksplodētu.
Pirms kāda laika Lietuvas Aizsardzības ministrija, lai atbalstītu Ukrainu un paplašinātu Lietuvas armijas kaujas spējas, vērsās pie Lietuvas bezpilota lidaparātu ražotājiem un aicināja ražot šādus kaujas dronus.
Kopā ar Ukrainas Aizsardzības ministriju Lietuvas kaujas droni tika izmēģināti Ukrainā. Lietuvā ražotie kaujas bezpilota lidaparāti tika testēti frontes apstākļiem atbilstošos apstākļos.
Pēc šiem izmēģinājumiem tika parakstīti līgumi ar pieciem Lietuvas dronu ražošanas uzņēmumiem.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 666 340
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 666 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8953 tankus, 17 800 bruņutransportierus, 19 322 lielgabalus un mīnmetējus, 1229 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 976 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 16 837 bezpilota lidaparātus, 2619 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 398 automobiļus un autocisternas, kā arī 3396 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Itālija rīkos Ukrainas atjaunošanas konferenci nākamā gada jūlijā
Nākamā konference Ukrainas atjaunošanas veicināšanai notiks Romā nākamā gada jūlijā, ceturtdien paziņoja Itālijas premjerministre Džordža Meloni pēc sarunām Romā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
“Ukraina nav viena un mēs to atbalstīsim, cik ilgi vajadzēs,” Meloni sacīja reportieriem pēc vakariņām ar Zelenski viņa braucienā pa četrām Eiropas valstu galvaspilsētām.
Pēc iepriekšējām konferencēm Šveicē, Londonā un Berlīnē Meloni paziņoja, ka nākamā Ukrainas atjaunošanas konference notiks 2025.gada 10. un 11.jūlijā Romā.
Itālija ir stingri atbalstījusi Kijivu tās cīņā pret krievu okupantiem, nosūtot finansiālu palīdzību un ieročus, tomēr atļaujot šo ieroču lietošanu tikai Ukrainas teritorijā.
Meloni ceturtdien sacīja, ka Romas atbalsta mērķis ir “nostādīt Ukrainu vislabākajā iespējamā stāvoklī sarunu galda veidošanai par mieru – mieru (..) kas nevar būt padošanās”.
Zelenskis pirms tam ceturtdien Parīzē paziņoja, ka pamiers ar Krieviju netiek apspriests ar Eiropas sabiedrotajiem, un aicināja Rietumus sniegt Ukrainai lielāku militāro un finansiālo atbalstu pirms ziemas iestāšanās.
Piektdienas rītā Zelenskis tiksies ar Romas pāvestu Francisku Vatikānā.
Zelenskis apmeklē Romu divu dienu braucienā, kurā ietverti arī Londonas, Parīzes un Berlīnes apmeklējumi.
