SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 24
Ukraiņu karavīri notriekuši 18 no 19 droniem, ko naktī uz otrdienu uz Ukrainu raidījis Krievijas karaspēks, pavēstījuši Ukrainas Gaisa spēki.
Droni tika palaisti no Krievijas pilsētas Primorskoahtarskas. Tika notriekti 18 droni, bet viens atgriezās Krievijas teritorijā.
Krievija naktī no Krimas izšāva uz Ukrainu arī divas ballistiskās raķetes “Iskander-M”.
Ukraiņiem izdevies sabojāt Krievijas Baltijas flotes mīnu traleri
Ukrainas sabotāžas rezultātā bojāts vēl viens Krievijas karakuģis – Baltijas flotes mīnu traleris “Aleksandrs Obuhovs”, kas bāzējās Krievijas valdījumā esošajā Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā, ziņo Kijiva.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) paziņojusi, ka kuģim nodarīti nopietni bojājumi – dzinējā nonācis ūdens, jo gāzes vadā parādījies “mīklains caurums”.
Pēc bojājuma kuģim tiks veikts kapitālais remonts, kas tomēr varētu izrādīties problemātisks, jo bojātais M-503 dzinējs ir deficīta prece, norāda GUR.
“Galvenās iekārtas remonts uz kuģa ir tehniski sarežģīts un dārgs,” teikts GUR paziņojumā.
GUR uzsver, ka bojājumi karakuģim tika nodarīti veiksmīgas ukraiņu operācijas rezultātā. Paziņojumā nav precizēts, kā tieši, kad un kas to veica.
Šis ir otrais Krievijas Baltijas flotes kuģis, ko Ukrainai izdevies neitralizēt pēdējo sešu mēnešu laikā. Aprīlī tika neitralizēts raķešu kuteris “Serpuhov”.
Krievu raķetei trāpot civilam kuģim Odesas ostā, viens cilvēks nogalināts
Krievijas armija ir apšaudījusi Odesas ostu Ukrainā ar ballistiskajām raķetēm, no kurām viena trāpījusi civilam kuģim, nogalinot Ukrainas pilsoni un ievainojot piecus ārzemniekus, pirmdien sociālajā tīklā “Telegram” paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
Kuģis brauca ar Palau karogu. Nogalinātais 60 gadus vecais Ukrainas pilsonis strādāja privātā kompānijā, kas bija atbildīga par kuģa kravu.
Varas iestādes ziņoja, ka Krievijas uzbrukumu mērķis atkal bija Odesas ostas infrastruktūra.
Saskaņā ar varas iestāžu ziņām kādam civilam kuģim tika nodarīti postījumi Krievijas dronu uzbrukumos svētdienas vakarā.
Ukraina uzsvēra, ka Krievija uzbrukusi civiliem kuģiem, bet Krievija apgalvoja, ka šie kuģi slepeni transportējot ieročus karam Ukrainā. Šim Krievijas apgalvojumam nav nekādu pierādījumu.
Harisa kā prezidente netiksies ar Putinu, ja sarunās nebūs pārstāvēta Ukraina
ASV prezidenta kandidāte Kamala Harisa pirmdien pārraidītā intervijā paziņoja, ka savas ievēlēšanas gadījumā viņa netiksies ar Vladimiru Putinu miera sarunās, ja tajās nebūs pārstāvēta Ukraina.
“Ne divpusējā kārtā bez Ukrainas, nē. Ukrainai ir jābūt teikšanai par Ukrainas nākotni,” ASV viceprezidente sacīja telekanāla CBS programmai “60 minūtes”, atbildot uz jautājumu, vai viņa tiktos aci pret aci ar Krievijas diktatoru Putinu, lai apspriestu kara beigas.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija iepriekš bija noraidījusi jebkādas sarunas ar Putinu.
Herisa arī vēlreiz kritizēja prezidenta kandidāta Donalda Trampa politiku attiecībā uz Ukrainu, nosaucot to par “padošanos” Krievijas pilna apjoma iebrukumam 2022.gada februārī.
Tramps ir kritizējis Vašingtonas militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai un uzstājis, ka viņš ātri panāktu miera vienošanos ar Putinu.
“Donalds Tramps, ja viņš būtu prezidents, Putins jau tagad sēdētu Kijivā. Viņš runā par to, ka varētu to (karu) izbeigt vienā dienā. Jūs zināt, kas tas ir? Tas nozīmē padošanos,” sacīja Harisa.
Kijiva bažījas, ka šāda vienošanās nozīmētu atdot Krievijai teritoriju Ukrainas austrumos, ko Krievija ir ieņēmusi pēc šī iebrukuma. Harisa arī sacīja, ka viņa pievērsīsies Ukrainas centieniem pievienoties NATO, “ja un kad līdz tam nonāks”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 662 970
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 662 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1340 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8940 tankus, 17 740 bruņutransportierus, 19 203 lielgabalus un mīnmetējus, 1223 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 973 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 16 686 bezpilota lidaparātus, 2618 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 185 automobiļus un autocisternas, kā arī 3373 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Rite: Nākamā ziema Ukrainai varētu būt smagākā kopš lielā kara sākuma
Nākamā ziema Ukrainai varētu būt smagākā kopš Krievijas 2022.gada februāra pilna mēroga iebrukuma, otrdien brīdināja jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Alianses vadītājs sacīja, ka gaidāmajā Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas – ASV vadītās struktūras, kas drīzumā tiks iekļauta NATO – sanāksmē Vācijā mudinās nodrošināt lielāku militāro palīdzību.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, kas NATO galvenajā mītnē Briselē runāja līdzās Ritem, aicināja NATO valstis, īpaši izceļot ASV, atcelt ierobežojumus Rietumu ieročiem, kas tiek piegādāti Ukrainai, lai būtu iespējams veikt triecienus mērķiem Krievijas iekšienē.
Ukrainai būtu jācīnās šajā karā ne tā, ka tai ir viena roka aiz muguras, sacīja prezidents.
Ukrainas atbalstītāji, arī ASV, līdz šim noraidījuši šīs prasības, aizbildinoties ar bažām par konflikta eskalāciju.
