SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 25
Krievi iegājuši Vuhledaras rietumu un dienvidrietumu priekšpilsētās, pirmdienas vakarā apstiprinājis ukraiņu tīmekļa izdevums “DeepState”, kas uztur interaktīvu karadarbības karti.
Vuhledaru Doneckas apgabalā, neskatoties uz divus gadus ilgstošajiem uzbrukumiem, līdz šim joprojām kontrolējusi Ukrainas armija.
Pilsētas austrumu nomalē krieviem izdevies ieiet jau pirms dažām dienām.
Ukraiņu vienību stāvoklis pilsētā ir kritisks, jo to apgāde ir ļoti apgrūtināta. Koridors, pa kuru Vuhledarai var piekļūt no ziemeļiem, ir tikai trīs kilometrus plats un tas viss pakļauts krievu ugunij.
Vuhledaru aizstāv 72. motorizētā brigāde, kuras sastāvā ir aptuveni 2000 vīru.
Krievijas spēku apšaudes rezultātā Hersonas tirgū nogalināti septiņi cilvēki
Krievijas spēki otrdien apšaudījuši Hersonu, trāpot arī pilsētas centrā esošajam tirgum un nogalinot septiņus cilvēkus, ziņo varasiestādes.
“Trieciens tika veikts tirdzniecības vietām, kurās Hersonas iedzīvotāji no rīta pērk vai pārdod preces,” sacīja reģionālās militārās pārvaldes vadītājs Oleksandrs Prokudins.
Reģionālā prokuratūra ziņo par septiņiem bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem – trīs sievietēm un četriem vīriešiem.
Pēc izmeklētāju teiktā, ap plkst.9 Krievijas bruņotie spēki sākuši triecienus “iespējams, no stobru artilērijas pa Hersonas centru”.
Hersona tika atbrīvota 2022.gada rudenī, un kopš tā laika faktiski atrodas uz frontes līnijas. Pilsēta un apgabals tiek regulāri apšaudīti.
Ukraiņi notriekuši 29 krievu “Shahed”
Ukraiņu karavīri notriekuši 29 no 32 trieciendroniem “Shahed”, ko naktī uz otrdienu Krievijas karaspēks raidījis uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni notriekti Čerkasu, Kirovohradas, Mikolajivas, Hersonas, Poltavas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos, teikts paziņojumā platformā “Telegram”.
Pēc radioelektroniskās kaujas līdzekļu pielietošanas pazaudēta trīs “Shahed” lokācija. Atbilstoši provizoriskajai informācijai, šo dronu nogāšanās rezultātā neviens nav cietis un postījumi nav nodarīti.
Droni raidīti no Primorskoahtarskas un Kurskas rajoniem Krievijā, kā arī Čaudas raga okupētajā Krimā.
Putins parakstījis dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā
Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstīja dekrētu, kas paredz no šī gada oktobra līdz decembrim iesaukt armijā 133 000 Krievijas pilsoņus.
“No 2024.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim ir iesaucami karadienestā Krievijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas nav rezervē un ir pakļauti karaklausībai – 133 000 cilvēku,” teikts dokumentā.
Putins arī pavēlēja atvaļināt no karadienesta karavīrus, jūrniekus un seržantus, kuru iesaukšanas periods ir beidzies.
Putina parakstītais dekrēts tika publicēts pirmdien un stājās spēkā publicēšanas dienā.
Krievijas armija zaudē daudz karavīru karā Ukrainā, tāpēc armijas vadība mudina Putinu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni.
ASV: Ukraina var veikt triecienus mērķiem dziļi Krievijas iekšienē ar saviem ieročiem
Ukrainai nav nepieciešama ASV atļauja, lai veiktu triecienus mērķiem dziļi Krievijas iekšienē, jo tā var izmantot ieročus, ko ražo pati, paziņojis ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers.
“Viņi ir suverēna valsts, un viņi var izmantot ieročus, ko paši ir saražojuši, un tādu ir daudz. Paskatieties uz programmām, ko viņi ir ieviesuši pēdējā gada laikā. Un arī, ja paskatās uz ieročiem, ko mēs viņiem piegādājam, mēs esam skaidri pateikuši, ka viņi var tos izmantot, lai veiktu atbildes triecienus pa mērķiem Krievijā pāri robežai, no kurienes tiek veikti uzbrukumi. Tāpēc Ukrainai ir ļoti daudz līdzekļu, lai sevi aizsargātu,” sacīja Millers.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ASV “vienmēr skatās uz papildu instrumentiem”, ko varētu sniegt Ukrainai.
Tajā pašā laikā Millers tieši neatbildēja uz žurnālistu jautājumu, kāpēc ASV neatceļ ierobežojumus tāla darbības rādiusa triecieniem dziļi Krievijas teritorijā ar ASV ieročiem. “Mēs aplūkojam visas iespējas, visu taktiku un visu atbalstu, ko mēs sniedzam Ukrainai kopumā, un, apstiprinot jebkuru jaunu ieroču sistēmu vai jaunu taktiku, mēs skatāmies, kā tas ietekmēs visu kaujas lauku un visu Ukrainas stratēģiju. Un to mēs turpināsim darīt,” sacīja Millers.
Viņš atgādināja, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par papildu militāro palīdzību Ukrainai.
Laikraksts: Šolcs vēlas telefoniski sazināties ar Putinu
Vācijas kanclers Olafs Šolcs vēlas telefoniski sazināties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, vēsta vācu laikraksts “Die Zeit”, atsaucoties uz avotiem valdības aprindās.
Tiekot apsvērta iespēja par telefonsarunu pirms G20 sanāksmes Brazīlijā, vēsta laikraksts.
Tiesa, neviens lūgums no Berlīnes par šādu sarunu vēl nav saņemts.
Ja šāda saruna tiešām notiktu, Šolcs būtu pirmais valdības vadītājs Ukrainu visvairāk atbalstošo valstu vidū, kas atjaunojis tiešus kontaktus ar Putinu.
Pēdējā Šolca un Putina telefonsaruna notika 2022.gada decembrī.
Arī ASV prezidents Džo Baidens, Francijas prezidents Emanuels Makrons un bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pēdējo reizi ar Putinu runāja 2022.gadā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 654 430
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 654 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8883 tankus, 17 547 bruņutransportierus, 18 855 lielgabalus un mīnmetējus, 1204 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 963 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 16 322 bezpilota lidaparātus, 2613 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 25 621 automobili un autocisternu, kā arī 3314 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
