SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 45
Krievijas gaisa triecienā Harkivā otrdienas pēcpusdienā nogalināti trīs cilvēki un 24 ievainoti, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Krievijas bumbu mērķi bija daudzdzīvokļu ēka, maizes ceptuve, stadions. Citiem vārdiem sakot, vienkāršu cilvēku ikdiena,” sociālajos tīklos pauda Zelenskis.
Krievija otrdien veikusi triecienu Harkivai ar vadāmajām aviobumbām, iepriekš norādīja pilsētas amatpersonas. Sapostīts deviņstāvu daudzdzīvokļu nams, ēkas logi izsisti, uz zemes – drupas, redzams fotoattēlā, ko publicējis prezidents.
Meklēšanas un glābšanas operācija turpinās, norādīja Zelenskis. “Līdz šim mēs zinām par trim bojāgājušajiem un 24 ievainotajiem,” pauda prezidents.
Ukraiņi notriekuši 66 krievu lidrobotus
Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši četras dažādu tipu raķetes uz 81 uzbrukuma lidrobotu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Virs Kijivas, Žitomiras, Čerkasu, Vinnicas, Kirovohradas, Poltavas, Sumu un Mikolajivas apgabala notriekti 66 uzbrukuma lidroboti “Shahed”.
Vēl 13 lidroboti nokrituši paši.
Zelenskis: Karš ir tuvāk noslēgumam, nekā tas var šķist
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam ABC pauda pārliecību, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir “tuvāk noslēgumam”, nekā tas var šķist, kā arī aicināja sabiedrotos stiprināt Ukrainas armiju.
“Uzvaras plāns – tā ir Ukrainas stiprināšana. Tāpēc mēs lūdzam mūsu draugus, mūsu sabiedrotos stiprināt mūs. Tas ir ļoti svarīgi,” sacīja Zelenskis. “Es uzskatu, ka mēs esam tuvāk mieram, nekā mums šķiet. Mēs esam tuvāk kara beigām,” norādīja prezidents.
Ukrainas prezidents kopš svētdienas atrodas ASV oficiālā vizītē. Viņš plāno iepazīstināt ar Ukrainas “uzvaras plānu” ASV prezidentu Džo Baidenu, Kongresa locekļus, kā arī prezidenta amata kandidātus Kamalu Herisu un Donaldu Trampu.
Otrdien Zelenskis piedalīsies ANO Drošības padomes sanāksmē par situāciju Ukrainā, bet trešdien viņš uzstāsies ANO Ģenerālajā asamblejā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 645 150
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 645 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8800 tankus, 17 292 bruņutransportierus, 18 475 lielgabalus un mīnmetējus, 1198 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 952 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 764 bezpilota lidaparātus, 2595 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 25 175 automobiļus un autocisternas, kā arī 3155 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Irānas prezidents vēlas ar rietumvalstīm apspriest Krievijas agresiju pret Ukrainu
Nesen ievēlētais Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns paziņojis, ka vēlas risināt sarunas ar rietumvalstīm par karu Ukrainā, ko viņš raksturoja kā Krievijas agresiju.
“Mēs vēlētos sākt dialogu un sarunas ar eiropiešiem un amerikāņiem,” Pezeškiāns teica žurnālistiem ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros Ņujorkā. “Mēs nekad neesam atbalstījuši Krievijas agresiju pret Ukrainas teritoriju.”
Rietumvalstis un Ukraina apgalvo, ka Irāna piegādā Krievijai ieročus tās karam pret Ukrainu.
Jo īpaši ir daudz pierādījumu tam, ka Krievijas spēki izmanto Irānas piegādātus “Shahed” dronus, lai uzbruktu Ukrainai. Kara sākumā eksperti runāja par Irānā ražotu ierīču izmantošanu, un vēlāk Krievija izveidoja savu to ražošanu.
Turklāt rudens sākumā ASV, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste oficiāli apsūdzēja Irānu, ka tā piegādā Krievijai ballistiskās raķetes “Fath 360”.
Neraugoties uz daudzajiem pierādījumiem, gan Teherāna, gan Maskava ir vairākkārt noliegušas, ka Krievijas armija saņem ieročus no Irānas.
Jūlija sākumā Irānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Pezeškiāns. Viņš tiek uzskatīts par reformu piekritēju un politiķi, kurš ir daudz labvēlīgāks sadarbībai ar rietumvalstīm.
