SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 17
Ukraiņu karavīri notriekuši visus 42 dronus “Shahed”, kā arī vadāmo aviācijas raķeti “H-59/69”, ko naktī uz ceturtdienu uz Ukrainu raidījis Krievijas karaspēks, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi ar trim vadāmajām zenītraķetēm “S-300/S-400” veikuši triecienu Harkivas apgabalam.
Šahedi raidīti no Krievijas Kurskas apgabala un Primorskoahtarskas rajona, “H-59/69” – no Zaporižjas apgabala okupētās daļas gaisa telpas, bet “S-300/S-400” – no Krievijas Belgorodas apgabala.
Pretgaisa aizsardzība darbojās Dņipropetrovskas, Kijivas, Vinnicas, Žitomiras, Rivnes, Čerkasu, Kirovohradas, Mikolajivas un Hersonas apgabalos.
ISW: Triecieni Krievijas aizmugurē mazina krievu spējas uzbrukt Ukrainā
Ukrainai turpinot triecienus Krievijas aizmugurē, ne tikvien tiek iznīcinātas munīcijas rezerves un paši objekti, bet arī mazinātas krievu spējas uzbrukt Ukrainā, teikts ASV domnīcas “Kara studiju institūts” (ISW) ziņojumā.
Ukrainas triecieni objektiem Krievijā varētu ietekmēt uzbrukuma operācijas visā kauju zonā Ukrainā, ja Ukrainas armijai būs materiālā bāze, spējas un atļauja veikt plaša mēroga triecienu kampaņu pret loģistikas un atbalsta objektiem Krievijas teritorijā, teikts ziņojumā.
2022.gada vasarā Ukrainas karavīri veica virkni triecienu ar raķetēm HIMARS Krievijas munīcijas noliktavām okupētajā Ukrainā, un tas piespieda Krievijas spēkus izkliedēt munīcijas noliktavas un samazināja Krievijas loģistikas efektivitāti, norāda ISW eksperti.
“Atkārtoti triecieni munīcijas noliktavām Krievijas teritorijā, kas radītu līdzīgus zaudējumus kā trieciens Toropecā, varētu piespiest Krievijas militāro vadību pieņemt līdzīgu lēmumu reorganizēt un izkliedēt atbalsta un loģistikas sistēmas Krievijā, lai mazinātu šādu triecienu sekas.” teikts ziņojumā.
“Rietumu sistēmu izmantošanas ierobežojumu atcelšana un tālāka pašu Ukrainas tālā darbības rādiusa triecienu potenciāla attīstīšana varētu ļaut Ukrainas spēkiem efektīvāk izmantot Krievijas ievainojamības,” norāda analītiķi.
Vācija plāno papildu 400 miljonu eiro militāro palīdzību Ukrainai
Vācija šogad plāno piešķirt Ukrainai papildu militāro palīdzību gandrīz 400 miljonu eiro apmērā, neraugoties uz domstarpībām par budžeta ierobežojumiem, liecina Finanšu ministrijas dokuments, ar kuru ceturtdien iepazinās aģentūra AFP.
Berlīne ir otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai aiz Vašingtonas, un 2024.gadā Kijivai jau bija paredzējusi aptuveni 7,5 miljardus eiro.
Tomēr kanclers Olafs Šolcs šajā jautājumā ir saskāries ar pretestību, jo partijas, kas iebilst pret Berlīnes atbalstu Kijivai, ir guvušas ievērojamus panākumus svarīgās reģionālajās vēlēšanās septembra sākumā.
Papildu līdzekļi ir nepieciešami, lai “izpildītu Vācijas valdības atbalsta saistības pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem”, teikts vēstulē parlamenta budžeta komitejai.
Krievijas spēku panākumi Ukrainā ir radījuši “smagus materiālos zaudējumus” kaujas laukā, un pastāv “nopietns risks, ka bez ievērojama atbalsta palielinājuma Ukraina padosies savā aizsardzības cīņā”, teikts vēstulē.
Vēstulē lūgts piešķirt līdzekļus, lai cita starpā nekavējoties nodrošinātu bezpilota lidaparātus un pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, lai tie “varētu ietekmēt kaujas lauku Ukrainā atlikušajā 2024.gada laikā”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šā mēneša sākumā nāca klajā ar jaunu aicinājumu sagādāt vairāk ieroču, lai novērstu draudus, ko rada Krievijas spēku virzīšanās valsts austrumos un Maskavas postošie raķešu triecieni.
Berlīne plāno nākamajā gadā samazināt Ukrainai paredzētās palīdzības budžetu līdz aptuveni 4,4 miljardiem eiro, jo tā cenšas panākt ietaupījumus, ko pieprasa liberālais finanšu ministrs Kristians Lindners.
Tomēr valdība ir uzsvērusi, ka tā ir “pilnībā apņēmusies” atbalstīt Ukrainu “tik ilgi, cik nepieciešams”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 638 140
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 638 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8705 tankus, 17 093 bruņutransportierus, 18 177 lielgabalus un mīnmetējus, 1189 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 947 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 417 bezpilota lidaparātus, 2592 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 839 automobiļus un autocisternas, kā arī 3109 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Leiena dodas uz Kijivu
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien viesosies Kijivā, lai, tuvojoties ziemai, ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Eiropas Savienības (ES) atbalstu valsts energoapgādes drošības labā.
Par gaidāmo vizīti Leiena ceturtdien paziņoja Briselē preses konferencē, kurā piedalījās arī ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols.
“Pēc divām nedēļām sāksies apkures sezona. Tā kā temperatūra pazeminās, ES ir gatava palielināt atbalstu Ukrainai. Gatavosimies ziemai kopā,” sacīja EK prezidente.
“Pēc preses konferences es došos uz Kijivu, lai rīt personīgi pārrunātu šos jautājumus ar prezidentu Zelenski,” sacīja Leiena.
