SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 27
Latvijas militārā atbalsta Ukrainai nākamās, šogad pēc skaita trešās pakotnes apjoms būs aptuveni 40 miljoni eiro, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums, kā arī kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK).
Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī 2025.gadā. To vizītes laikā Ukrainā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Līdztekus Siliņa vizītes laikā informēja, ka Latvija jau sākusi gatavot militārā atbalsta pakotni 2025.gadam. Tajā būs bruņutransportieri “Patria”, dronu, munīcijas piegādes, kā arī karavīru individuālā ekipējuma sūtījumi un apmācību nodrošināšana Ukrainas aizstāvjiem.
Siliņa trešdien tikās ar Ukrainas amatpersonām, kā arī piedalījās preses konferencē Krimas platformas samitā Kijivā. Tajā piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.
Siliņa uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, paredzot militārajam atbalstam 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro. Savukārt kopējais atbalsts Ukrainai 2024.gadā pārsniegs 200 miljonus eiro.
“Ukraina uzvarēs šajā briesmīgajā karā. Krievija turpina bombardēt, apšaudīt un spīdzināt Ukrainas cilvēkus, veikt triecienus enerģijas infrastruktūrai, pilsētām, lai salauztu cilvēku gribu pretoties. Lai ziemā nestu gaismu un siltumu Ukrainas tautai, papildus militārajam atbalstam Latvija nodrošinās arī elektrības ģeneratorus un citus materiālus Ukrainas mājsaimniecībām Čerņihivas reģionā,” pauda premjere.
Tāpat viņa informēja, ka oktobrī Rīgā notiks trešais Krimas platformas parlamentārais samits, kurā starptautiski turpinās uzsvērt, ka Krima ir Ukraina un Ukraina ir Krima.
Ukrainā Siliņa divpusēji tikās arī ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, ar kuru tika pārrunāts Latvijas militārais atbalsts Ukrainai, kā arī Čerņihivas reģiona rekonstrukcija, ekonomiskā sadarbība un Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību un NATO, kam Latvijas premjerministre pauda atbalstu.
Siliņa Kijivā piedalījās arī piemiņas memoriāla atklāšanā, godinot padomju režīma pastrādātā Krimas tatāru genocīda upurus.
Laikraksts: Lielbritānija jau pieņēmusi lēmumu atļaut Ukrainai apšaudīt mērķus Krievijā
Lielbritānija jau esot pieņēmusi lēmumu atļaut Ukrainai izmantot spārnotās raķetes “Storm Shadow” triecieniem mērķiem Krievijas iekšienē, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēsta britu laikraksts “The Guardian”.
Avīze norāda, ka par šo lēmumu, domājams, netiks paziņots publiski.
Viens no avotiem izteicies, ka bez šāda lēmuma, visticamāk, nebūtu notikusi Lielbritānijas ārlietu ministra Deivida Lemija un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena kopīgā trešdienas vizīte Kijivā.
Laikraksts norāda, ka Londona publisku paziņojumu par atļauju ukraiņiem izmantot tālas darbības rādiusa raķetes Krievijas iekšienē esošo mērķu apšaudīšanai uzskata par “pārāk provokatīvu”.
Avoti arī izteikušies, ka Ukraina, domājams, raķetes “Storm Shadow” pret mērķiem Krievijā varēs izmantot ar zināmiem ierobežojumiem, “lai izvairītos no neapdomātiem un nevajadzīgiem uzbrukumiem”.
Ir zināms, ka šo jautājumu paredzēts pārrunāt Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās laikā piektdien Baltajā namā.
Blinkens un Lemijs trešdien preses konferencē Kijivā atteicās komentēt šo jautājumu, taču apsolīja informēt savas valdības par Ukrainas prasībām atļaut izmantot abu valstu piegādātos ieročus pret mērķiem Krievijas iekšienē.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 630 200
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 630 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8653 tankus, 16 955 bruņutransportierus, 18 009 lielgabalus un mīnmetējus, 1184 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 945 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 033 bezpilota lidaparātus, 2591 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 481 automobili un autocisternu, kā arī 3061 specializētās tehnikas vienību.
