SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 13
Latvijā nokritis ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons
Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokritušais bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.
Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc nogāšanās drona kaujas galviņa nebija eksplodējusi. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.
Atsaucoties uz drona nokrišanas vietai tuvumā esošo māju iedzīvotājiem, telekanāls TV3 vēstīja, ka sestdienas vakarā kārtībsargi vietējos brīdinājuši par to, ka gaidāms sprādziens, un ap plkst.22 notikusi eksplozija ar gaismas uzplaiksnījumu, kuru kāds iedzīvotājs arī esot iemūžinājis videomateriālā. Pēc iedzīvotāju stāstītā, blīkšķis bijis pamatīgs. Vietā, kur it kā notikusi drona deaktivizēšana, tagad palikusi iespaidīga izmēra bedre, vēstīja TV3.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem. Drons bija ielidojis Latvijā no Baltkrievijas.
Vaicāts, kas liecināja, ka drons nebija naidīgs Latvijai, NBS komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja, ka atklāta eskalācija nav konstatēta, turklāt situācijas uzraudzīšana nenozīmē, ka drons konstatēts tikai nokrišanas vietā. Vienlaikus bijusi plaša informācija, ko snieguši ārvalstu partneri, un, ņemot vērā saņemtās informācijas analīzi, NBS secināja, ka lidaparāts nebija apzināti mērķēts uz Latviju.
NBS komandieris gan nekomentēja, cik daudz sprāgstvielas drons pārvietojis, un kādas būtu sekas, ja tomēr tas būtu nogāzies uz dzīvojamās ēkas. Vienlaikus ikviens varot redzēt paralēles, kas notiek, Krievijai karā Ukrainā izmantojot šos lidaparātus.
Lūgts precizēt, kāpēc lidaparāts tomēr netika notriekts, NBS komandieris atbildēja, ka NBS uzraudzīja situāciju jau no paša sākuma, kad lidaparāts tika pamanīts kaimiņvalstī. Lai pieņemtu lēmumu par lidojoša objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras, un šajās procedūrās ietverts tas, ka NBS jābūt pilnībā pārliecinātam, ka tas nav civilais objekts, piemēram, deltaplāns. Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šis objekts atbilst iznīcināšanas procedūrai.
Tāpat pastāv citas iespējas, piemēram, lidaparāta piespiedu nosēdināšana vai elektroniskās karadarbības metodes pielietošana. Latvijas rīcībā ir elektroniskās karadarbības instrumenti, taču kopumā pasaulē tie vēl ir attīstības stadijā, un Latvijas robežaizsardzības rīcībā nav daudz šo ierīču, norādīja Kalniņš. “Mēs pa labi, pa kreisi nešaudāmies uz robežas. Ir bijuši gadījumi, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijā netīšām,” uzsvēra NBS komandieris.
Vaicāts, vai konkrētais “Shahed” tiktu notriekts, ja tomēr būtu virzījies uz apdzīvotu vietu, NBS komandieris atbildēja, ka tas ir hipotētisks jautājums, turklāt viņš atkārtoja jau minēto, ka NBS darbība ir reglamentēta atbilstoši procedūrai. Uz jautājumu, kurā brīdī NBS saprata, ka lidojošais objekts ir drons ar kaujas galviņu, Kalniņš atbildēja, ka tā ir sensitīva informācija.
Komentējot pretgaisa aizsardzības iespējām šādu lidaparātu notriekt, NBS komandieris norādīja, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir spējas, kas nodrošina uzdevumu izpildi spēkā esošajām procedūrām. Vienlaikus Latvija ir noslēgusi līgumus par efektīvākām pretgaisa aizsardzības spējām un gaida piegādes. “Teikt, ka šodien mums ir simtprocentīgi viss, es tā nevēlētos teikt,” piebilda Kalniņš.
Ņemot vērā, ka karš Ukrainā nav beidzies, patlaban arī nevar pateikt, ka nākotnē šādas situācijas neatkārtosies, norādīja Kalniņš.
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis informēja, ka, neraugoties uz gaisa telpas novērošanas sistēmu, zemu lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti pamanīt.
Tāpat Masulis informēja, ka, ņemot vērā šo incidentu, NBS ir veikuši atbilstošus pasākumus un uz pierobežu nosūtījuši papildu vienības, lai vēl vairāk pastiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas un reaģēšanu.
“Drons nebija ar ļauniem mērķiem, drons bija paredzēts no Krievijas puses uzbrukumiem Ukrainai, un papildus jāizmeklē un jāskatās, kādā veidā drons nomaldījies un “dreifējis” mūsu virzienā,” uzsvēra Masulis.
Runājot par iespējām šādos gadījumos pacelt gaisā NATO patruļlidmašīnas, Masulis norādīja, ka NATO lidmašīnu izmantošanai ir vairāki kritēriji, kuriem ir jāiestājas. Šajā gadījumā visi nepieciešamie kritēriji nebija iestājušies, taču detalizētāk Masulis komentēt nedrīkstot.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību uz austrumu robežas.
Ministrs piebilda, ka zemu lidojoši lidaparāti rada izaicinājumus, jo tos ir grūti pamanīt un notriekt. Tas redzams gan Polijā un Rumānijā, gan arī Izraēlā.
Sprūds pauda, ka drons bijis vērsts pret Ukrainu, līdz ar to var uzskatīt, ka tas bija vērsts pret demokrātisku un brīvu sabiedrību.
Runājot par turpmākajiem soļiem, Sprūds pastāstīja, ka Krievijas pusei tiks izsludināta nota. Tāpat Latvija sarunās ar NATO partneriem rosinās pastiprināt gaisa aizsardzības operativitāti un gaisa patrulēšanas operativitāti, kas nozīmē, ka austrumu flangā jābūt pastiprinātām gaisa aizsardzības sistēmām. Vienlaikus Latvija turpināšot ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību.
Jau ziņots, ka sestdien Latvijā no Baltkrievijas ielidojis un pēcāk Rēzeknes novadā nokritis Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāts.
NBS komandieris Kalniņš aģentūrai LETA svētdien atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdien un tika uzreiz pamanīts. “Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji,” stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.
Par notikušo turpinās izmeklēšana.
ES: Sabiedrotie snieguši ticamu informāciju par Irānas raķešu piegādēm Krievijai
Sabiedrotie Eiropas Savienībai (ES) snieguši ticamu informāciju, ka Irāna piegādājusi Krievijai ballistiskās raķetes, pirmdien apliecināja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Peters Stano.
Teherāna šos apgalvojumus noraidījusi, bet Kremlis nav viennozīmīgi noliedzis.
ASV mediji pagājušajā nedēļā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja – Vašingtona uzskata, ka Irāna ir nodevusi Krievijai šos ieročus, ko tā var izmantot karā pret Ukrainu.
“Mēs zinām par sabiedroto sniegto ticamo informāciju par Irānas ballistisko raķešu piegādēm Krievijai,” sacīja Stano.
“Kopā ar mūsu dalībvalstīm mēs to sīkāk izvērtējam, un, ja tas apstiprināsies, šīs piegādes nozīmētu būtisku materiālu eskalāciju Irānas atbalstā Krievijas nelikumīgajam agresijas karam pret Ukrainu,” viņš piebilda.
Stano norādīja, ka “ES līderu vienprātīgā nostāja vienmēr ir bijusi skaidra. Eiropas Savienība reaģēs ātri un saskaņoti ar starptautiskajiem partneriem, cita starpā arī ar jauniem un būtiskiem ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu”.
Irānas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja apsūdzības.
Rietumi jau mēnešiem ilgi brīdina Teherānu, lai tā nesūta Krievijai raķetes. ES vairākkārt ir noteikusi sankcijas Irānai par dronu piegādēm Maskavai.
“Mēs stingri noraidām apgalvojumus par Irānas lomu ieroču eksportēšanā vienai no kara pusēm,” iknedēļas preses konferencē sacīja Irānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Nasers Kanani.
Par ASV laikraksta “Wall Street Journal” ziņu, ka Irāna ir nosūtījusi raķetes, pirmdien tika uzdots jautājums Kremļa preses sekretāram Dmitrijam Peskovam.
“Mēs esam redzējuši šo ziņu. Nav tā, ka šāda veida informācija katru reizi būtu patiesa,” sacīja Peskovs.
“Irāna ir mūsu svarīgs partneris, mēs attīstām mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, mēs attīstām mūsu sadarbību un dialogu visās iespējamās jomās, arī pašās sensitīvākajās jomās.”
ASV ir paziņojušas, ka jebkādas piegādes izraisītu “bargu” reakciju un kaitētu Teherānas centieniem uzlabot attiecības ar Rietumiem pēc reformista Masuda Pezeškiāna ievēlēšanas prezidenta amatā.
Krievijai pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā noteiktas bargas Rietumu sankcijas, un Maskava karam nepieciešamos ieročus centusies sarūpēt Irānā un Ziemeļkorejā.
Kā norāda Ukraina, Krievija gandrīz katru dienu tai uzbrūk ar Irānā izstrādātajiem droniem “Shahed” un ka tās teritorijā atrasti Ziemeļkorejas raķešu fragmenti.
Valsts prezidents: Pēc Latvijas un Rumānijas lūguma par “dronu incidentiem” notiks diskusija NATO augstākajā līmenī
Pēc Latvijas un Rumānijas lūguma par “dronu incidentiem” notiks diskusija NATO augstākajā līmenī, intervijā TV24 sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Komentējot situāciju ar Rēzeknes novadā nokritušo bezpilota lidaparātu, Valsts prezidents norādīja, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) patlaban vēl veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu papildu detaļas, taču šodien plānots iepazīstināt ar pirmajiem secinājumiem.
“Sabiedrība sagaida maksimāli plašu informāciju, taču mums ir jāņem vērā arī tas, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem publiski nevarēs runāt. Raugoties no plašāka viedokļa, mēs redzam, ka šādi incidenti, kad droni ielido arī NATO dalībvalstu teritorijās, piemēram, Polijā, Rumānijā un tagad arī Latvijā, ir bijuši,” teica Rinkēvičs.
Viņaprāt, ir jauna realitāte, kur ir jārēķinās ar dažāda veida incidentiem. Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka NATO samitos Vašingtonā un Viļņā ir pieņemti vairāki lēmumi. Rinkēvičs atzīmēja, ka ir runāts par nepieciešamību pastiprināt NATO austrumu flanga, sevišķi Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpat ir vajadzīga vienotāka NATO kopīgā stratēģija, kādā veidā tikt galā ar šiem jaunajiem draudiem. Valsts prezidenta ieskatā pašreizējie rīcības algoritmi ir unificējami un atbildei ir jābūt daudz stingrākai.
Pēc Rinkēviča paustā, kamēr Krievijas agresija Ukrainā turpināsies, bet Ukraina nesaņems pietiekamu atbalstu pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanā, kā arī tiks uzlikti ierobežojumi piegādāto ieroču izmantošanai pret Krieviju, Krievijas “nekaunība” palielinās. Tāpat palielinās Krievijas uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai, civiliem objektiem.
Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm ir jānodefinē vienāds rīcības algoritms, jo dažkārt atbildes reakcijas ir atšķirīgas. Viņaprāt, arī Latvijas spējas, piemēram, cīņā ar dažāda veida potenciālajiem provokācijas elementiem, tostarp pretgaisa aizsardzības spējas ir pastāvīgi jāpilnveido.
“Tad, kad es bieži vien dzirdu diskusiju par budžetu un vēlmi “pabāzt” zem drošības veselību, kultūru un vēl kaut ko, skaidrojot, ka tas viss ilgtermiņā ir saistīts ar drošību, gribu atgādināt, ka šāda veida spēju attīstība maksā diezgan lielu naudu, un mēs nevaram atļauties šobrīd spēlēties, izlikties, ka mēs drošībai novirzām daudz, bet kaut kas aiziet citiem mērķiem. Tāpēc budžeta kontekstā arī šie jautājumi būs jārisina,” teica Rinkēvičs.
