SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 51
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Kurskas apgabalā krituši vai ievainoti aptuveni 6000 Krievijas karavīru un Krievijas iepriekš izteiktie draudi par ofensīvu Sumiem ir novērsti.
Zelenskis sacīja, ka, pateicoties Kurskas ofensīvai, šobrīd nepastāv draudi, ka Krievija sāks jaunu uzbrukuma operāciju pie Sumu pilsētas, kā tas notika šā gada maijā, kad Krievija sāka uzbrukumu Harkivai.
Ukrainas prezidents, kurš šodien piedalās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, sacīja, ka Krievija gatavojās sākt jaunu ofensīvu pret Sumu pilsētu, taču “mēs esam vērsuši situāciju pretējā virzienā un ar mūsu pretuzbrukuma palīdzību virzām karu uz Krieviju”.
Zelenskis arī norādīja uz izmaiņas kopējā situācijā. “Pirmkārt, mūsu rīcības rezultātā [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ir parādījis savas patiesās intereses, un tas būtu acīmredzams pat tiem, kuri varbūt joprojām uzskata, ka Putins karo, lai aizsargātu kādu savas tautas daļu vai kādas savas drošības intereses,” viņš teica.
Ukrainas prezidents norādīja, ka, kamēr Ukrainas karavīri virzās uz priekšu Kurskas apgabalā, Krievijas armija turpina ofensīvu Ukrainā. “Krievijas armijas spējīgākās vienības ir iesaistītas okupācijas zonas paplašināšanā Doneckas apgabalā. Tā ir skaidra Maskavas izvēle. Putins vairāk vēlas okupēt Ukrainu, nekā drošību Krievijai,” sacīja Zelenskis.
Lielbritānija piegādās Ukrainai simtiem jaunu raķešu
Lielbritānija nosūtīs Ukrainai 650 jaunas specializētas raķešu sistēmas, lai uzlabotu tās pretgaisa aizsardzību, piektdien paziņoja britu valdība.
Tas notika dažas nedēļas pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija kritizējis ieroču piegāžu lēno tempu.
Francijas aizsardzības rūpniecības grupas “Thales” ražoto raķešu sistēmu “Lightweight Multirole Missile” (LMM) pirmo partiju paredzēts piegādāt līdz šī gada beigām, paziņoja Lielbritānijas valdība, solot “paātrināt palīdzības piegādes”.
Par jauno militārās palīdzības paketi 162 miljonu britu mārciņu (192 miljonu eiro) vērtībā piektdien oficiāli paziņos Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā, Vācijā.
“Šī jaunā apņemšanās dos svarīgu impulsu Ukrainas pretgaisa aizsardzībai un demonstrē mūsu jaunās valdības apņemšanos kāpināt atbalstu Ukrainai,” paziņoja Hīlijs.
“Pēdējās dienās mēs esam redzējuši Krievijas neizvēlīgo triecienu Poltavai un Ļvivai traģisko cenu. Šīs jaunās Lielbritānijā ražotās raķetes atbalstīs Ukrainu, tai aizstāvot savu tautu, infrastruktūru un teritoriju.”
“Thales” ražo LMM rūpnīcā Belfāstā. Uzņēmums pavēstīja, ka šī sistēma ir “paredzēta izšaušanai no dažādām taktiskajām platformām uz zemes, jūrā un gaisā pret plaša diapazona konvencionāliem un asimetriskiem draudiem”.
Hīlijs kļuva par aizsardzības ministru jūlija sākumā pēc tam, kad Lielbritānijā pie varas nāca Leiboristu partija, kas 14 gadus bija atradusies opozīcijā.
Hīlijs pirms dažām dienām sarunā ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu paziņoja, ka Lielbritānija tuvākajos mēnešos pastiprinās atbalstu Ukrainai.
Viņš apstiprināja, ka tuvāko mēnešu laikā Ukraina arī sāks saņemt artilērijas munīciju 300 miljonu britu mārcinu (356 miljonu eiro) vērtībā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 622 720
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 622 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8631 tanku, 16 878 bruņutransportierus, 17 745 lielgabalus un mīnmetējus, 1178 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 941 zenītartilērijas iekārtu, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 732 bezpilota lidaparātus, 2587 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 116 automobiļus un autocisternas, kā arī 3037 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
