SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 39
Krievijas raķetes triecienā bērnu rehabilitācijas centram Sumos ievainoti 18 cilvēki
Krievija veikusi raķešu triecienu bērnu rehabilitācijas centram Ukrainas Sumu pilsētā, kurā tika ievainoti 18 cilvēki, paziņoja prokuratūra.
“Sumu apgabala prokuratūrā tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana par kara likumu un paražu pārkāpšanas faktu,” norādīts paziņojumā.
1.septembrī ap plkst.20.50 ienaidnieks veica raķešu uzbrukumu dzīvojamam rajonam Sumu pilsētā. Raķete trāpīja bērnu namam, kuram apkārt atrodas daudzstāvu ēkās. Tajā laikā iestādē bērnu jau nebija, paziņoja prokuratūra.
Tomēr cieta 18 apkārtējo māju iedzīvotāji, tostarp trīs zēni septiņu, deviņu un 13 gadu vecumā, trīs meitenes septiņu, 15 un 17 gadu vecumā, deviņas sievietes un trīs vīrieši.
Tika bojātas arī sešas daudzstāvu mājas un Sumu apgabala bērnu sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centrs.
Sikorskis: Varšavai ir pienākums notriekt krievu raķetes, kas apdraud Poliju
Polijai ir konstitucionāls pienākums notriekt virs Ukrainas Krievijas raķetes, kas varētu trāpīt Polijas teritorijā, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam “Financial Times” paudis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Pirms nedēļas masīvā raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidoja objekts. Polijas armija paziņoja, ka tas, visticamāk, bija drons, bet to vēl nav izdevies atrast.
Jaunā Krievijas gaisa uzbrukumu viļņa laikā pirmdien Polija pacēla gaisā savus iznīcinātājus pie Ukrainas robežas, lai aizsargātu savu gaisa telpu.
“Dalība NATO neaizstāj katras valsts atbildību par savas gaisa telpas aizsardzību – tas ir mūsu pašu konstitucionālais pienākums,” intervijā “Financial Times” sacīja Sikorskis.
“Es personīgi uzskatu, ka tad, ja naidīgas raķetes ir ceļā uz mūsu gaisa telpu, būtu leģitīma pašaizsardzība (tās notriekt), jo, kad tās šķērso mūsu gaisa telpu, risks, ka atlūzas var kādu ievainot, ir ievērojams,” viņš piebilda.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā aicināja Eiropas valstis palīdzēt notriekt dronus un raķetes virs Ukrainas.
Martā Polija ziņoja, ka tās gaisa telpu ir pārkāpusi Krievijas raķete, un pieprasīja paskaidrojumus no Maskavas. Līdzīgs incidents notika 2023.gada decembrī, kad Krievijas raķete uz vairākām minūtēm ielidoja Polijas gaisa telpā, pirms atgriezās Ukrainā.
2022.gada novembrī divi cilvēki gāja bojā, kad Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete nogāzās Polijas ciematā netālu no Ukrainas robežas.
Pēc Krievijas raķešu triecieniem vairākos Kijivas rajonos izcēlušies ugunsgrēki
Kijivas varasiestādes ziņo, ka notriektu Krievijas raķešu atlūzas pirmdien izraisījušas ugunsgrēkus vairākos Ukrainas galvaspilsētas rajonos.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko savā “Telegram” kanālā raksta, ka Svjatošinas rajonā pēc atlūzu krišanas aizdegušās četras automašīnas; saskaņā ar sākotnējām ziņām bojāta arī noliktava.
Kijivas Holosijevskas rajonā aizdegusies nedzīvojamā ēka un daļēji iznīcināta katlu māja.
Ševčenko rajonā, krītot atlūzām, ievainots viens cilvēks, tagad viņu apskata mediķi, raksta Kļičko.
Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija uz Kijivu raidījusi vairākas spārnoto raķešu grupas.
Kijivas pretgaisa aizsardzība iznīcināja vairāk nekā desmit spārnotās raķetes un aptuveni desmit ballistiskās raķetes, kā arī trieciendronu, paziņoja Kijivas apgabala kara administrācija. Pēc sākotnējās informācijas tās bijušas raķetes H-101 un KN-24/”Iskander-M”.
Kļičko sacīja, ka pie mediķiem vērsušies divi pieaugušie – viens no viņiem hospitalizēts.
