SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 32
Krievijas triecienā Harkivā gājuši bojā pieci cilvēki un 40 ievainoti
Krievijas triecienā ar vadāmajām aviobumbām Ukrainas Harkivas pilsētā piektdien gājuši bojā pieci cilvēki un vēl 40 ievainoti, ziņo vietējās amatpersonas.
Kā pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs, uzlidojumā rotaļu laukumā gājusi bojā meitenīte un aizdegusies 12 stāvu dzīvojamā ēka.
Daudzstāvu ēka daļēji sagrauta un tur ir vairāki bojāgājušie un ievainotie.
Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļehs Sinehubovs pavēstīja, ka vienā no triecieniem Harkivā iznīcināta izglītības iestāde.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs pēc Krievijas trieciena paziņoja, ka Kijivai jāļauj iznīcināt militāros mērķus Krievijas teritorijā, lai novērstu šādas traģēdijas.
“Šodien Harkivā. Krievijas vadāmā aviobumba trāpīja daudzstāvu ēkai. Desmitiem ievainoto, tostarp bērni. Turpinās glābšanas darbi. Ievainotajiem tiek sniegta medicīniskā palīdzība,” pavēstīja Šmihaļs. “Lai novērstu šādas traģēdijas, Ukrainai ir jādod iespēja iznīcināt militāros mērķus Krievijas teritorijā. Tam ir nepieciešams vairāk ieroču un partneru apņēmība. Ir jāaptur terors un jāaizsargā mierīgo cilvēku dzīvības.”
Ukraina gada beigās pārtrauks Krievijas naftas un gāzes tranzītu uz Eiropu
Ukraina šī gada beigās, kad beigsies pašreizējais līgums, pārtrauks Krievijas naftas un gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Intervijā raidorganizācijai “Novini.Live” Podoļaks sacīja, ka pašreizējais līgums beidzas gada beigās, un, lai gan līgumu nevar vienpusēji lauzt, “nav šaubu, ka tas viss beigsies 2025.gada 1.janvārī”.
Ukraina ir gatava uz Eiropu gāzi transportēt no Centrālāzijas valstīm vai Azerbaidžānas, bet ne no Krievijas, jo Ukrainai ir būtiski atņemt Krievijai ienākumu avotus no izejvielu pārdošanas pēc tam, kad tā pirms vairāk nekā diviem gadiem uzbruka savai kaimiņvalstij.
Līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Eiropu, kas noslēgts starp Krievijas valsts kontrolēto uzņēmumu “Gazprom” un Ukrainas valsts kompāniju “Naftogaz”, beidzas 31.decembrī.
Neraugoties uz to, ka Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma karu Ukrainā, Kijiva ir pildījusi šī līguma noteikumus – daļēji pēc Eiropas kaimiņvalstu, jo īpaši Ungārijas, uzstājības.
Taču Ukrainas valdība vairākkārt norādījusi, ka šis līgums netiks pagarināts.
Peskovs: Kremlī par Putina vizīti Mongolijā pārdzīvojumu nav
Kremlī nav nekādu pārdzīvojumu saistībā ar diktatora Vladimira Putina gaidāmo vizīti Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) dalībvalstī Mongolijā, piektdien apgalvoja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
SKT 2023.gada martā izdeva Putina aresta orderi, un no tiesas dalībvalstīm tiek sagaidīts, ka tās aizturēs cilvēkus, kuru aresta orderus izdevusi tiesa.
“Nē, nekādu pārdzīvojumu nav,” Peskovs brīfingā atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai Kremlim ir kādi pārdzīvojumi saistībā Putina gaidāmo braucienu.
Kremlim ir “lielisks dialogs ar mūsu draugiem no Mongolijas”, apgalvoja preses sekretārs.
Vaicāts, vai ir notikušas sarunas ar Mongolijas varasiestādēm par SKT orderi, Peskovs atbildēja: “Protams, visi vizītes aspekti ir rūpīgi sagatavoti.”
Ukraina piektdien aicināja Mongoliju aizturēt Putinu, kad viņš nākamnedēļ apmeklēs valsti.
“Ukrainas puse cer, ka Mongolijas valdība apzinās, ka Vladimirs Putins ir kara noziedznieks,” paziņoja Ārlietu ministrija, piebilstot, ka “mēs aicinām Mongolijas varas iestādes izpildīt saistošo starptautisko aresta orderi”.
Kremlis paziņoja par Putina gaidāmo vizīti Mongolijā ceturtdien. Tā plānota 3.septembrī.
Šī būs pirmā Putina vizīte valstī, kas ir ratificējusi SKT Romas statūtus, kopš 2023.gada marta, kad šī tiesa izdeva Krievijas diktatora aresta orderi.
Mongolijai gan nav izejas uz jūru, un tā robežojas tikai ar Krieviju un Ķīnu, kas apgrūtinātu Putina nogādāšanu Hāgā hipotētiskā viņa aizturēšanas gadījumā.
