SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 38
Ukrainas armija kontrolē vairāk nekā 1260 kvadrātkilometrus un 93 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā, otrdien paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis.
Mērķis ir izveidotu drošības zonu un izbeigt civilo objektu apšaudi Sumu apgabalā no Krievijas teritorijas, kā arī apsteigt ienaidnieku, sacīja Sirskis, atklājot, ka Ukrainas karavīri iegājuši 28 kilometrus līdz 35 kilometrus dziļi Krievijas teritorijā.
Pēc virspavēlnieka teiktā, ienaidnieks veic manevrējošu aizsardzību, cenšoties nepieļaut Ukrainas armijas vienību virzīšanos dziļāk Krievijas teritorijā.
“Turpmākā mūsu karaspēka rīcība šajā virzienā būs atkarīga no operatīvās situācijas attīstības,” piebilda ģenerālis.
Kā ziņots, Ukrainas armija uzbrukumu Kurskas apgabalā sāka 6.augustā, pārraujot krievu robežapsardzību Sudžas rajonā, bet pēc tam sākot strauju virzību arī blakus esošajās teritorijās. Tādējādi, karadarbībai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma ilgstot jau trešo gadu, Ukraina beidzot pārnesusi karu uz pašas agresorvalsts teritoriju.
Ukraiņu lidrobotu izraisītais ugunsgrēks Proļetarskā turpinās trešo dienakti
Rostovas apgabala Proļetarskā trešo diennakti turpinās ukraiņu lidrobotu izraisītā ugunsgrēka dzēšana, ziņo Krievijas propagandas rupori un neatkarīgie mediji.
Kā ziņots, ugunsgrēks pēc ukraiņu lidrobotu uzbrukuma sākās agrā svētdienas rītā. Tomēr ugunsdzēsējiem joprojām nav izdevies ugunsgrēku pakļaut kontrolei, un liesmas pārņem arvien lielāku platību.
Naftas bāzē “Kavkaz”, kur tiek glabāta Krievijas armijai paredzētā degviela, šobrīd ugunsgrēks pārņēmis 10 000 kvadrātmetru lielu platību un deg 22 no 74 dīzeļdegvielas cisternām.
Tiek prognozēts, ka ugunsgrēks, kura dzēšanā iesaistīti jau 520 cilvēki, turpināsies vēl vairākas diennaktis.
Jau pirmdien Proļetarskā tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis.
Rostovas apgabala gubernators Vasīlijs Golubevs pirmdienas pēcpusdienā pavēstīja, ka, veicot dzēšanas darbus, cietis jau 41 ugunsdzēsējs.
18 no tiem nācies hospitalizēt. Pieci ugunsdzēsēji ievietoti intensīvās terapijas nodaļā.
Proļetarska atrodas aptuveni 200 kilometrus no Ukrainas robežas, un tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000.
Kurskas apgabala satelītattēlos nav redzama pontonu pārceltuve pār Seimu
Krievijas Kurskas apgabala Gluškovas rajona Seimas upes satelītattēlos vairs nav redzama pontonu pārceltuve, ko Krievijas karavīri bija izveidojuši netālu no Ukrainas armijas triecienā sagrautā tilta, otrdien vēsta “Radio Brīvība”.
Pārceltuve atradās starp Zvannojes un Gluškovas ciemiem.
Sistēmas NASA FIRMS pirmdien uzņemtajos attēlos vairs nav redzams pontonu tilts un 500 metru attālumā no tā vietas paceļas dūmi.
Otra pontonu pārceltuve, ko Krievijas militārie spēki ierīkojuši uz austrumiem no Gluškovas ciema, joprojām ir redzama satelītattēlos.
Gluškovas rajonā pāri Seimas upei bija trīs stacionārie tilti.
Pēdējo dienu laikā ukraiņu triecienos visi trīs tilti iznīcināti.
Komentējot triecienu trešajam un pēdējam tiltam, Krievijas militārie blogeri rakstīja, ka pontonu pārceltuves, kas izbūvētas pāri Seimai, ir pietiekamas, lai apgādātu Krievijas karaspēku.
Līdz ar Seimas tiltu iznīcināšanu Gluškovas rajona daļa, kas robežojas ar Ukrainu, nošķirta no pārējās Kurskas apgabala teritorijas.
Tilti un pontonu pārceltuves pāri Seimai ir svarīgi Krievijas armijas loģistikai šajā rajonā.
Ukraiņi notriekuši trīs krievu raķetes un 25 dronus
Ukraiņu karavīri notriekuši trīs raķetes un 25 no 26 trieciendroniem, ko Krievijas karaspēks naktī uz otrdienu raidīja uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.
Krievu raķetes un droni notriekti Kijivas, Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Hersonas, Vinnicas, Hmeļņickas, Kirovohradas, Sumu un Čerņihivas apgabalos, platformā “Telegram” pavēstīja Oleščuks.
Notriekti kopumā 28 gaisa mērķi – viena spārnotā raķete “Iskander-K”, divas vadāmās aviācijas raķetes H-59 un 25 trieciendroni “Shahed-131/136”, teikts ziņojumā.
Krievi uzbruka ar divām ballistiskajām raķetēm “Iskander-M”/KN-23 no Voroņežas apgabala, spārnoto raķeti “Iskander-K” no Brjanskas apgabala, vadāmajām aviācijas raķetēm H-59 no Kurskas un Zaporižjas apgabalu gaisa telpas, kā arī ar 26 trieciendroniem “Shahed” no Primorskoahtarskas, Jeiskas, Kurskas rajoniem.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 601 800
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 601 800 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1330 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8518 tankus, 16 521 bruņutransportieri, 17 156 lielgabalus un mīnmetējus, 1166 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 926 zenītartilērijas iekārtas, 367 lidmašīnas, 328 helikopterus, 13 864 bezpilota lidaparātus, 2438 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 23 142 automobiļus un autocisternas, kā arī 2885 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraina aizliedz ar Krieviju saistītās reliģiskās organizācijas
Ukrainas parlaments otrdien pieņēmis likumu, ar kuru aizliegta to reliģisko organizāciju darbība, kas saistīta ar Krieviju.
Tādējādi varētu tikt izbeigta arī Maskavas patriarhātam pakļautās Ukrainas pareizticīgo baznīcas darbība.
Par likumu, kas pazīstams kā Maskavas baznīcas aizliegums, otrajā lasījumā balsoja 265 no 450 Augstākās Radas deputātiem.
Likums vēl jāparaksta prezidentam Volodimiram Zelenskism, un tas stāsies spēkā 30 dienas pēc publicēšanas.
Maskavas patriarhātam pakļautajai Ukrainas pareizticīgo baznīcai tiks doti deviņi mēneši, lai sarautu savas attiecības ar Krievijas pareizticīgo baznīcu.
Ukrainas pareizticīgā baznīca oficiāli sarāva saites ar Krieviju jau 2022.gadā pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, taču tās vadītāji joprojām tiek apsūdzēti sadarbībā ar Maskavu.
Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai vēl 2019.gadā Austrumu pareizticīgo baznīcas Konstantinopoles patriarhs piešķīra autokefāliju jeb neatkarību no Maskavas patriarhāta.
Šo šķelšanos izsauca Krievijas pirmais iebrukums Ukrainā 2014.gadā, kura rezultātā tika okupēta Krimas pussala un daļa Dombasa.
Taču daudzas draudzes atteikušās saraut saites ar Krievijas pareizticīgo baznīcu.
