SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 14
Ukrainas parlaments otrdien apstiprinājis prezidenta Volodimira Zelenska iesniegtos rīkojumus par kara stāvokļa un vispārējās mobilizācijas pagarināšanu vēl par 90 dienām līdz 9.novembrim.
“Parlaments atbalstīja kara stāvokļa pagarināšanu par 90 dienām. Attiecīgi no 12.augusta līdz 9.novembrim,” paziņoja deputāts Jaroslavs Železņaks.
Aptauja: 32% ukraiņu gatavi uz teritoriālu piekāpšanos
32% ukraiņu ir gatavi uz teritoriālu piekāpšanos Krievijai miera panākšanas labā, bet 55% ir pret, konstatēts Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta aptaujā.
To ukraiņu īpatsvars, kas ir gatavi uz teritoriālu piekāpšanos, lai pēc iespējas ātrāk panāktu mieru un saglabātu neatkarību, šogad maijā bija 32%, bet saskaņā ar aptaujas datiem kopš pērnā maija šis skaits ir ievērojami audzis.
2023.gada beigās 19% ukraiņu bija gatavi piekāpties Krievijai, šogad februārī – 26%, bet maijā – jau 32%.
Ukraiņu vidū, kas pamatā ir gatavi piekāpties, 73% vēlas norobežošanos no Krievijas – slēgt robežas starp Ukrainu un Krieviju, ieviest vīzas un muitas kontroli.
To vidū, kas ir pret jebkādām koncesijām, aptuveni tikpat daudz respondentu – 79% – atbalsta līdzīgu pieeju.
Iespējamo koncesiju kontekstā ir svarīgi, ka ukraiņi ir pret “mieru ar jebkādiem nosacījumiem”, komentējot aptaujas rezultātus, norāda institūta izpilddirektors Antons Hrušeckis
“Lai gan ukraiņu uzskatos ir ambivalence – un tā ir diezgan normāla situācija demokrātiskā sabiedrībā -, tā nav tik uzkrītoša, kā to mēģina pasniegt, un aptaujas rezultāti liecina par ukraiņu elastību iespējamā dialoga ietvaros,” atzīst Hrušeckis.
Ukraina notriekusi septiņus no astoņiem droniem “Shahed”
Aizvadītajā naktī Krievija pret mērķiem Ukrainā raidījusi astoņus trieciendronus “Shahed”, un septiņus no tiem notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, otrdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija arī raidījusi vadāmo aviācijas raķeti H-69, taču tā nav sasniegusi mērķi Ukrainas spēku “aktīvas pretdarbības dēļ”, norādīts paziņojumā.
Gan raķete, gan droni raidīti no Krievijas Kurskas apgabala pret mērķiem Ukrainas Sumu apgabalā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 568 980
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 568 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8288 tankus, 16 000 bruņutransportierus, 15 694 lielgabalus un mīnmetējus, 1125 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 901 zenītartilērijas iekārtu, 362 lidmašīnas, 326 helikopterus, 12 511 bezpilota lidaparātus, 2401 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 21 202 automobiļus un autocisternas, kā arī 2640 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Latvija piegādās Ukrainai vēl vairāk nekā 500 dronu
Aizsardzības ministrija Ukrainai piegādās nākamo dronu sūtījumu – vairāk nekā 500 Latvijā ražotu dronu, liecina aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) paziņojums tviterī.
Jūlija sākumā ministrija jau paziņoja, ka uz Ukrainu tiks nogādāti vairāk nekā 2500 dažādu veidu un veiktspējas kaujas droni četru miljonu eiro vērtībā.
Dronus ražojuši septiņi Latvijas uzņēmumi.
Aizsardzības ministrija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlējusi 20 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā desmit miljoni ir paredzēti dronu iegādēm no Latvijas aizsardzības nozares.
Šī gada aprīlī un maijā Latvija uz Ukrainu nosūtīja 135 dažādas kapacitātes kaujas dronus un elektroniskās karadarbības iekārtas aptuveni viena miljona eiro vērtībā. Aizsardzības ministrija līdz gada beigām turpinās iegādāties Latvijā ražotus kaujas dronus, primāri no pirmās personas skatupunkta vadāmus FPV tipa dronus.
Iepirkumu summas tiks sadalītas vairākos iepirkumos, lai nodrošinātu iespēju uzņēmumiem pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, kā arī nodrošinātu iespēju pielāgoties mainīgajām tehniskajām specifikācijām, atbilstoši Ukrainas prasībām.
Kopā ar Latviju dronu koalīcijā Ukrainas atbalstam iesaistījusies Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.
Kopumā dronu koalīcijas dalībvalstis dronu piegādēm Ukrainai līdz šim ir piesaistījušas vairāk nekā pusmiljardu eiro.
Tāpat dalībvalstis strādā pie kopīga fonda izveides, lai ātrāk un efektīvāk varētu apgūt finansējumu dronu ražošanai koalīcijas valstīs.
