SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 14
Ukrainas armijas vienības Hersonas apgabalā atkāpušās no Krinku ciema Dņepras kreisajā krastā, vēsta izdevums “Ukrainska pravda”, atsaucoties uz avotiem jūras kājinieku spēkos.
Karavīri ziņo, ka tas noticis jau pagājušajā nedēļā.
Ukraiņu vienības atkāpušās no Krinkiem, lai taupītu karavīru dzīvības, vēsta izdevums “LIGA.net”, atsaucoties uz avotu ģenerālštābā.
“Krinkos kaujas pārvietojušās uz salām. Turēt robežu apdzīvotajā vietā nebija jēgas ēku un slēptuvju lielo postījumu dēļ,” norādīja avots.
Ukrainas karavīri Krinkos nostiprinājās 2023.gada oktobrī.
Kopš tā laika Krievijas karaspēks centies ukraiņus izsist no viņu pozīcijām teju katru dienu.
Par to regulāri ticis ziņots Ukrainas armijas ģenerālštāba atskaitēs.
Monitoringa projekts: Baltkrievijā nogāzies krievu drons “Shahed”
Krievijai otrdien veicot triecienu Ukrainai, viens no krievu droniem “Shahed” ielidojis Baltkrievijas teritorijā un nogāzies netālu no Bobruiskas, vēsta tīmekļa projekts “Belaruski Gajun”, kas veic militāro aktivitāšu monitoringu Baltkrievijā.
“”Belaruski Gajun” noskaidrojis, ka “Shahed” tipa drons kamikadze, kas šodien ap plkst.8.40 ielidoja Baltkrievijā, nogāzās Gomeļas apgabala Oktjabrskas rajonā,” teikts projekta paziņojumā platformā “Telegram”.
“Atbilstoši mūsu datiem šaheds Gomeļas apgabalā nogāzās starp Pariču pilsētciematu un Ļubaņas agropilsētiņu 55 kilometru attālumā no Bobruiskas un 120 kilometru attālumā no Ukrainas robežas,” norādīja projekta pārstāvji.
Drona nogāšanās brīdi noticis sprādziens.
“Mums konkrēti ir zināms, ka kritiena brīdī notika drona kamikadzes sprādziens, un tas tiešā veidā apstiprina – šahedi, kas mēdz ielidot Baltkrievijas teritorijā, nav nekādi “mācību” vai “izlūkošanas”, bet reāli un ar kaujas aprīkojumu,” teikts paziņojumā.
“Un tie paredzēti uzbrukumam Ukrainas teritorijā,” norāda “Belaruski Gajun”.
Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks iepriekš ziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidījusi piecus dronus “Shahed-131/136”.
Četri no tiem notriekti, bet piektais aizlidojis uz Baltkrieviju.
Ukraiņu lidroboti izraisījuši ugunsgrēku rūpnīcā Krievijas rietumos
Ukrainas lidrobotu uzbrukuma rezultātā Krievijā izcēlies ugunsgrēks rūpnīcā Kurskas apgabalā, otrdien paziņojis apgabala gubernators.
Lidrobotu uzlidojums notika naktī, un neviens cilvēks tajā neesot gājis bojā vai cietis, vietnē “Telegram” apgalvo Kurskas apgabala gubernators Aleksejs Smirnovs. Tikmēr mediji ziņo, ka ievainots viens cilvēks, un ugunsgrēks rūpnīcā, kas ražo zemsprieguma iekārtas, izpleties aptuveni 400 kvadrātmetru platībā.
Vēl viens cilvēks ievainots atsevišķā lidrobotu uzbrukumā Kurskas apgabalā. Par bezpilota lidaparātu uzbrukumiem ziņots arī Belgorodas, Rostovas un Voroņežas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tikuši notriekti 13 lidroboti.
Lidrobotu uzbrukumā Voroņežā ievainojumus guvis viens cilvēks, bet Belgorodas apgabalā trīs cilvēki. Belgorodā arī traucēta elektroapgāde.
Ukraina ar bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, benzīna noliktavām un citiem specifiskiem mērķiem cenšas paralizēt degvielas piegādes Krievijas armijai.
Pētījums: Kopš kara sākuma Krieviju pametuši vairāk nekā 660 tūkstoši iedzīvotāju
Krievijas pilsoņu skaits, kas valsti pametuši kopš pilna mēroga kara sākuma un kas dzimtenē nav atgriezušies, ir aptuveni 666 tūkstoši, konstatēts izdevuma “The Bell” pētījumā.
Līderu vidū ir tā dēvētie bezvīzu virzieni – Armēnija (110 tūkstoši cilvēku), Kazahstāna (80 tūkstoši) un Gruzija (74 tūkstoši).
Saskaņā ar “The Bell” aplēsēm aptuveni 80 tūkstoši krievu ir pārcēlušies uz Izraēlu un aptuveni 48 tūkstoši uz ASV.
Savienotajās Valstīs Krievijas pilsoņi masveidā lūdz piešķirt patvērumu, norāda izdevums.
Eiropas Savienības valstu vidū Krievijas pilsoņi vislielākā skaitā devušies uz Vāciju (36 tūkstoši cilvēku), Spāniju (16 tūkstoši) un Nīderlandi (12 tūkstoši).
Latvijā saskaņā ar PMLP datiem 2022. un 2023.gadā Krievijas pilsoņiem izsniegtas 1920 pirmreizējās pagaidu uzturēšanās atļaujas.
ES neietilpstošo Eiropas valstu vidū līdere ir Serbija – turp devušies aptuveni 30 tūkstoši krievu.
Turcija ir kļuvusi par vēl vienu populāru galamērķi, uz kurieni krievi pārceļas kopš 2022.gada sākuma.
Tiesa gan, pēdējā laikā daudzi krievi šo valsti pamet – galvenokārt tāpēc, ka viņiem netiek pagarinātas uzturēšanās atļaujas, un dzīve Turcijā kļuvusi dārgāka ieilgušās ekonomiskās krīzes dēļ.
Jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada sākuma datiem, krievu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām šajā valstī bija palielinājies par 28 tūkstošiem.
Nav precīzi zināms, cik daudz Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti kara dēļ, ko Maskava uzsākusi pret Ukrainu.
Krievijas varasiestādes oficiāli neatklāj datus par to, cik daudz pilsoņu aizbraukuši pēc kara sākuma, cik no viņiem ir atgriezušies un cik nav.
“The Bell” aptaujātie eksperti uzskata, ka pašreizējais emigrācijas vilnis ietekmēs Krievijas ekonomiku, demogrāfiju, zinātni un kultūru.
“Daudzējādā ziņā emigrācijai, īpaši 2022.gada pavasarī, kā arī tai, kas turpinās tagad un ko nepastiprina mobilizācija, ir smadzeņu aizplūšanas raksturs,” norādīja demogrāfs Salavats Abilkalikovs no Nortambrijas universitātes Lielbritānijā.
“Tas nozīmē, ka tie ir cilvēki ar ļoti augstu cilvēkkapitāla līmeni, daudzi jauni profesionāļi,” viņš piebilda.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 561 400
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 561 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8227 tankus, 15 862 bruņutransportierus, 15 368 lielgabalus un mīnmetējus, 1119 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 892 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 12 193 bezpilota lidaparātus, 2398 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 680 automobiļus un autocisternas, kā arī 2577 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
