SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 29
Krievija neplāno piedalīties otrajā Ukrainas miera samitā, ja tāds tiktu organizēts, ceturtdien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministra vietnieks Mihails Galusins Krievijas propagandas kanālam “Ria” sacīja, ka ir zināmas Kijivas idejas par vēl vienu sanāksmi pēc jūnija vidū Šveicē notikušās konferences. Krievijas skatījumā šādā konferencē atkal tiktu apspriesti vienīgi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska priekšlikumi, bet citas miera iniciatīvas tiktu ignorētas. “Mums šādi ultimāti ir nepieņemami, un mēs šādos samitos nepiedalīsimies,” paziņoja Galusins.
Mediji ziņo, ka Ukraina aktīvi strādā pie otras konferences organizēšanās, šoreiz ar Krievijas piedalīšanos. Ukraina cerot noorganizēt samitu pirms ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.
Pagājušajā mēnesī Šveicē notika pirmais samits, kas tika organizēts pēc Ukrainas lūguma. Tajā netika apspriestas miera sarunas, bet Kijiva centās iegūt starptautisku atbalstu principiem, kā izbeigt karu.
Samita noslēguma deklarāciju parakstīja aptuveni 80 valstis, bet to neparakstīja dažas lielvalstis, kas uztur labas attiecības ar Krieviju, piemēram, Indija un Saūda Arābija, savukārt Ķīna konferencē nepiedalījās. Saūda Arābija tiek uzskatīta par iespējamo otras sanāksmes rīkotāju.
Maskava apgalvo, ka ir gatava sarunām par kara pārtraukšanu, bet pieprasa lielas Ukrainas teritorijas daļas un iedzīvotāju nodošanu Krievijas okupācijai un Ukrainas armijas padošanos. Ukrainai šādas prasības ir nepieņemamas, un Kijiva vēlas atgūt visas Krievijas okupētās teritorijas, tai skaitā Krimu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 555 620
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 555 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8182 tankus, 15 732 bruņutransportierus, 15 110 lielgabalus un mīnmetējus, 1119 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 886 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 12 009 bezpilota lidaparātus, 2392 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 325 automobiļus un autocisternas, kā arī 2535 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
“Bloomberg”: Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms ASV prezidenta vēlēšanām
Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, šoreiz iesaistot Krieviju, ziņo aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem cilvēkiem.
Jūnija vidū Šveicē notikušajā pirmajā miera samitā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji. Krievija netika uzaicināta, vairākas valstis nosūtīja zema līmeņa delegācijas.
Daudzas no šīm valstīm, kā arī Ķīna, kas nepiedalījās sanāksmē Šveicē, jau sen iestājās par to, ka sarunās būtu jāiesaista Maskava. Pekina kopā ar Brazīliju ir izvirzījušas savus priekšlikumus, lai izbeigtu karu Ukrainā.
Tomēr dažas ASV amatpersonas apšauba, ka samits, kurā piedalīsies Krievija, notiks.
