SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 14

Bojāgājušo skaits Kijivā pēc Krievijas pirmdien, 8.jūlijā, veiktajiem raķešu triecieniem pieaudzis līdz 32, otrdien paziņojis Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Pazīmes, ka tu patērē pārāk daudz olbaltumvielu 2
Krievijā trīskāršojušies “vārti uz elli”, kas var aprīt zemi un ciemus
Veselam
atbrīvoties no riebīgās “riepiņas” uz vēdera. Nosaukti 5 galvenie noslēpumi
Lasīt citas ziņas

Glābšanas darbi Kijivas bērnu slimnīcas “Ohmatdet” teritorijā ir beigušies. Krievijas uzbrukuma rezultātā šajā vietā gāja bojā divi cilvēki un 32 tika ievainoti, ziņo Ukrainas amatpersonas.

Kijevas mērs Vitālijs Kļičko šorīt pavēstīja, ka galvaspilsētas Ševčenko rajonā no kāda nama gruvešiem izcelti trīs sieviešu līķi. Vēlāk tika paziņots, ka atrasts vēl kāda bērna līķis. Līdz ar to vakardienas uzbrukumā Kijivai gājuši bojā kopumā 32 cilvēki un 117 ir ievainoti, no kuriem 57 cilvēki ir hospitalizēti. Piecu cietušo stāvoklis ir smags.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kļičko pavēstīja, ka 94 bērni no slimnīcas “Ohmatdet” pārvesti uz citām medicīnas iestādēm. Astoņi no viņiem guvuši ievainojumus pirmdienas raķešu triecienā ievainoti.

Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka Krievija vakar raidīja 38 spārnotās un ballistiskās raķetes, no kurām ukraiņu zenītartilēristiem 30 izdevās notriekt.

Apšaudē tika nodarīti postījumi vairāk nekā 50 civilajiem objektiem, tajā skaitā dzīvojamajām mājām, kādai biroju ēkai un divām medicīniskajām iestādēm, tostarp Kijivas bērnu slimnīcai “Ohmatdet”, pavēstīja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Dņipropetrovskas apgabalā krievi noslepkavoja 14 cilvēkus, tai skaitā vienu Dņipro pilsētā un desmit Zelenska dzimtajā Krivijrihā, bet Pokrovskā – trīs cilvēkus.

Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vismaz 20 cilvēki un vairāk nekā 50 ievainoti, ziņo amatpersonas.
Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vismaz 20 cilvēki un vairāk nekā 50 ievainoti, ziņo amatpersonas.

Krievija ziņo par dronu uzbrukumiem vairākos apgabalos

Ukraina otrdien ar lidrobotiem uzbrukusi mērķiem vairākos Krievijas apgabalos, paziņojušas Krievijas amatpersonas.

Dronu uzbrukumu rezultātā Volgogradas apgabalā aizdedzies naftas cisternu depo, ziņoja apgabala gubernators Anfrejs Bočarovs. Viņš norādīja, ka ugunsgrēku izraisījušas atlūzas no notriektajiem droniem.

Droni trāpījuši arī transformatoru stacijai, ziņoja Bočarovs.

Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka naktī pārtverti 38 Ukrainas armijas lidroboti virs Belgorodas, Kursas, Voroņežas, Rostovas un Astrahaņas apgabaliem.

Volgogradas apgabals ministrijas sarakstā nebija minēts, tomēr Krievijas varasiestādes apstiprināja, ka uz laiku apturēta aviosatiksme lidostās Volgogradas un Astrahaņas apgabalos.

Krievijas armija ziņoja, ka vairāki droni virs Belgorodas un Astrahaņas apgabaliem notriekti arī šorīt.

Ukraina ar dronu uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un benzīna noliktavām cenšas paralizēt degvielas piegādes Krievijas armijai.

Ķīna pārmet NATO “apmelojumus un uzbrukumus”

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ķīna otrdien asi kritizējusi NATO pēc ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga izteikumiem, ka Pekina atbalsta Krieviju karā Ukrainā.

Reklāma
Reklāma

Ķīna nodēvēja tos par NATO “apmelojumiem un uzbrukumiem”.

Vašingtonā šodien sākas NATO samits, kurā līdzās 32 NATO dalībvalstu līderiem piedalās arī Austrālijas, Japānas, Jaunzēlandes un Dienvidkorejas vadītāji.

Stoltenbergs preses konferencē pirms samita, kas veltīts NATO 75.gadadienai, sacīja, ka šo valstu iekļaušana samitā “parāda, ka mūsu drošība nav reģionāla, mūsu drošība ir globāla”. “Un to skaidri parāda karš Ukrainā, kur Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna atbalsta un veicina Krievijas nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu,” pirmdien sacīja Stoltenbergs.

Reaģējot uz Stoltenberga izteikumiem, Ķīnas Ārlietu ministrija asi kritizēja 1949.gadā dibināto drošības aliansi. “NATO tā dēvētā drošība ir uz citu valstu drošības rēķina, un tās rīcība ir radījusi ārkārtīgi augstu drošības risku pasaulei un reģionam,” regulārajā preses konferencē Pekinā paziņoja Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

“Ķīna stingri iebilst pret NATO apmelojumiem un uzbrukumiem Ķīnai, pret tās vēlmi novelt vainu uz citiem, kā arī pret to, ka NATO izmanto Ķīnu kā ieganstu, lai virzītos uz austrumiem Āzijas un Klusā okeāna reģionā un uzkurinātu reģionālo spriedzi,” pavēstīja amatpersona.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis cer, ka Rietumu līderi samitā apliecinās stingru atbalstu Ukrainai, lai gan NATO nepiedāvās Ukrainai uzaicinājumu pievienoties aliansei.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 553 410

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 553 410 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8178 tankus, 15 704 bruņutransportierus, 15 015 lielgabalus un mīnmetējus, 1115 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 880 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 11 922 bezpilota lidaparātus, 2389 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 212 automobiļus un autocisternas, kā arī 2516 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Orbāns: Putins nekādā gadījumā neuzbruktu NATO

NATO karavīri
Foto. Scanpix/ Ronny Hartmann / AFP)

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paudis pārliecību, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nekādā gadījumā neuzbruktu kādai no NATO dalībvalstij.

“Neviens nopietns cilvēks nevar runāt par Krievijas nodomu uzbrukt NATO,” pirmdien publicētā intervijā vācu laikrakstam “Bild” sacīja Orbāns, kurš pagājušajā nedēļā Maskavā tikās ar Putinu.

Uzbrukt NATO ir pilnībā neiespējami ne tikai Krievijai, bet visiem, jo NATO ir spēcīgākā militārā kopiena, uzskata Orbāns. Viņš norādīja, ka visas NATO valstis ir uzticīgas solījumam par kolektīvo aizsardzību, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām.

Krieviem ir atšķirīga vēsture un kultūra, kā arī atšķirīga izpratne par brīvību un valsts suverenitāti nekā eiropiešiem, skaidroja Orbāns, piebilstot, ka krievi ir ļoti racionāli. Uz iebildumu, ka iebrukums Ukrainā nebija racionāls, Orbāns atbildēja, ka “iracionalitāte atšķiras no kļūdas racionālā aprēķinā”.

Runājot par novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, Orbāns prognozēja, ka prezidents Džo Baidens netiks pārvēlēts amatā, un vēlreiz uzslavēja Baidena republikāņu konkurentu Donaldu Trampu.

“Viņš ir uzņēmējs, viņš ir pašradīts cilvēks, viņam ir atšķirīga pieeja visam. Un, manuprāt, tas ir labi pasaules politikai,” laikrakstam “Bild” sacīja Orbāns. “Neaizmirsīsim, ka viņš ir miera cilvēks,” piebilda Ungārijas premjers, norādot, ka savas prezidentūras laikā Tramps nesāka nevienu karu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.