SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 48
ASV, Izraēla un Ukraina risina sarunas par līdz pat astoņu pretgaisa aizsardzības kompleksu “Patriot” nodošanu Kijivai, vēsta laikraksts “Financial Times”.
Pieci anonīmi informēti avoti laikrakstam pastāstīja, ka sarunas notiek trīs valstu ministru un citu augstāko amatpersonu līmenī. Galīgā vienošanās vēl nav panākta.
Aprīlī Izraēla paziņoja par plāniem norakstīt astoņas “Patriot” sistēmas, kas ir vairāk nekā 30 gadus vecas, un aizstāt tās ar jaunākām sistēmām. Tomēr pagaidām tās joprojām tiek izmantotas Izraēlas karā pret grupējumu “Hamās”. Turklāt Izraēla baidās no pilna mēroga kara ar Libānas kaujinieku grupējumu “Hizbollah”.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Izraēla, atšķirībā no saviem Rietumu sabiedrotajiem, ir centusies saglabāt attiecības ar Krieviju un tāpēc nav sniegusi nekādu militāru palīdzību Ukrainai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir lūdzis sabiedrotajiem vēl septiņas “Patriot” sistēmas.
Pēc avotu teiktā, par iespēju nodot Izraēlai piederošās sistēmas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apspriedies ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, savukārt ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans to pārrunājis ar Zelenska biroja vadītāju Andriju Jermaku.
Tiek apspriesta darījuma konfigurācija, saskaņā ar kuru Izraēla pārdotu ASV savas vecā modeļa “Patriot” sistēmas, bet Vašingtona nodotu tās Ukrainai.
Kijiva: Krievi sāk izjust “šāviņu badu”
Krievijas karaspēks sāk izjust “šāviņu badu”, un krievu karavīriem noteikts dienas laikā izmantojamo šāviņu limits, ziņu aģentūrai “Interfax-Ukraina” sacīja avots Ukrainas ģenerālštābā.
Atbilstoši situācijai šodien atšķirība Ukrainas un Krievijas karavīru raidīto šāvienu ziņā ir sarukusi, un tas noticis, jo uzlabojusies Ukrainas karavīru apgāde ar šāviņiem, bet Krievijas karavīri sāk izjust “šāviņu badu”, skaidroja avots.
“Šodien munīcijas izmantošanas attiecība jau ir 1:3. Piegādes mums ir palielinājušās, bet krieviem – samazinājušās. Viņi sāk izjust šāviņu badu.”
“Mēs zinām, ka viņiem jau katru dienu tiek noteikts limits. Ja agrāk munīcijas patēriņa attiecība bija 1:7, tad šodien tā ir 1:3,” sacīja aģentūras sarunbiedrs.
Tiesa, joprojām vērojama kavēšanās ar munīcijas piegādi Ukrainai, atzina Ukrainas Bruņotajos spēkos.
Igaunija un Lietuva paraksta drošības līgumus ar Ukrainu
Igaunija un Lietuva ceturtdien Briselē parakstīja divpusējus drošības līgumus ar Ukrainu.
No Igaunijas puses līgumus parakstīja premjerministre Kaja Kallasa, bet no Lietuvas puses – prezidents Gitans Nausēda. Savukārt no Ukrainas puses abus līgumus parakstīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Līgumi paredz padziļināt sadarbību drošības jomā un sniegt ilgtermiņa atbalsu Ukrainai.
Jau ziņots, ka ceturtdien Eiropas (ES) savienības samitā Briselē tika parakstīts arī drošības līgums starp Ukrainu un ES.
Ukraina jau parakstījusi divpusējos drošības līgumus ar vairāk nekā 15 valstīm, kuru vidū ir visas G7 valstis, kā arī tiek gatavota šādu līgumu parakstīšana ar vēl apmēram desmit valstīm.
