SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 21
Ukrainas izlūkdienesta operācijas rezultātā Krievijā Voroņežas apgabala Oļhovatkas rajonā trāpīts munīcijas lauka noliktavai, platformā “Telegram” pirmdien pavēstījusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
“Naktī šāviņu laukumos, kuru kopējā platība ir 3500 kvadrātmetru, izcēlās ugunsgrēks ar detonāciju, un tas turpinās līdz pat šim brīdim. Ņemot vērā noliktavas lielumu, šķiet, ka sprāgs vēl ilgi,” norādīja HUR.
Operāciju veica HUR aktīvo darbību departamenta karavīri, teikts paziņojumā. Izlūkdienests arī publicējis video, kurā redzamas ienaidnieka noliktavai veiktā trieciena sekas.
Ukrainā nogādāta pirmā “čehu iniciatīvas” munīcijas partija
Pirmā Čehijas iniciatīvas ietvaros ārpus Eiropas iegādātās munīcijas partija nogādāta Ukrainā, otrdien pavēstīja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.
“Pirmā mūsu iniciatīvas munīcijas krava Ukrainā tika nogādāta jau pirms kāda laika. Mēs darām visu, kas ir nepieciešams,” otrdien platformā “X” paziņoja premjers.
Čehijas valdības sūtnis Ukrainas atjaunošanas jautājumos Tomāšs Kopečnijs maijā minēja, ka Kijiva varētu saņemt vairākus miljonus ārpus Eiropas iegādātu šāviņu, ja sabiedrotajiem izdotos savākt naudu.
Līdz maija beigām savākti aptuveni 1,7 miljardi eiro, lai pirmajā posmā iegādātos 500 tūkstošus šāviņu, norādīja amatpersona. Čehijas vada starptautisku līdzekļu vākšanas kampaņu, lai iegādātos munīciju Ukrainas armijai.
Čehijas valdības amatpersonas pagājušajā mēnesī paziņoja, ka jūnijā Ukraina saņems līdz 100 tūkstošiem 155 milimetru šāviņu, pateicoties kampaņai, kurai pievienojušās valstis visā pasaulē.
Trampa padomnieku miera plāns paredz sarunu sākšanu starp Ukrainu un Krieviju
Divi galvenie Donalda Trampa padomnieki iepazīstinājuši viņu ar plānu, kā izbeigt karu Ukrainā, ja viņš uzvarēs prezidenta vēlēšanās, un tas paredz sarunu sākšanu starp Ukrainu un Krieviju.
Kā ziņo aģentūra “Reuters”, tas paredz, ka Baltais nams brīdinās Kijivu, ka Ukraina turpinās saņemt ASV militāro palīdzību tikai tad, ja tā sāks miera sarunas ar Krieviju.
Tajā pašā laikā ASV brīdinās Maskavu, ka jebkura atteikšanās no sarunām ar Kijivu novedīs pie ASV militārā atbalsta palielināšanas Ukrainai, aģentūrai pastāstīja viens no Trampa nacionālās drošības padomniekiem, atvaļinātais ģenerālleitnants Kīts Kellogs.
Saskaņā ar plānu, ko izstrādājuši Kellogs un Freds Fleics, kurš Trampa prezidentūras laikā vadīja ASV Nacionālās drošības padomes aparātu, Trampa uzvaras gadījumā būs ļoti svarīgi ātri sēdināt Krieviju un Ukrainu pie sarunu galda un noslēgt pamieru, pamatojoties uz esošo frontes līniju.
Fleics sacīja, ka Tramps uz to reaģējis pozitīvi. “Es nesaku, ka viņš piekrita katram vārdam, bet mēs bijām gandarīti par atsauksmi,” viņš teica.
Tramps vairākkārt ir teicis, ka gadījumā, ja viņš uzvarēs vēlēšanās novembrī, viņš 24 stundu laikā izbeigs karu Ukrainā, taču nav sniedzis konkrētus komentārus.
ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, nevis Ukrainas raķetes
Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, nevis Ukrainas raķetes, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).
“Kremļa informatīvā operācija, kas saista notikumus Dagestānā un Krimā, ir bezjēdzīga, kaut vai tāpēc, ka civiliedzīvotāju upuri Krimā bija rezultāts tam, ka Krievija pārtvēra raķeti, kas lidoja uz Krimu, nevis apzinātam Ukrainas mērķtiecīgam lēmumam,” norādīts ziņojumā.
Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma piespieda Ukrainas raķeti novirzīties no lidojuma trajektorijas un uzsprāgt Sevastopolē.
Arī kāda vārdā nenosaukta ASV amatpersona aģentūrai “Reuters” pastāstīja, ka Krievijas spēki spējuši pārtvert ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmali apbēra šrapneļi.
Eksperti piebilst, ka Krievijas amatpersonas arī nav sniegušas nekādus pierādījumus, kas pamatotu viņu apgalvojumus, ka teroraktā Dagestānā būtu iesaistīta Ukraina vai Amerikas Savienotās Valstis.
Kā ziņots, notriektas raķetes atlūzas svētdien krievu okupētajā Krimā Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus. No viņiem 79 joprojām atrodas slimnīcā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 536 840
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 536 840 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8035 tankus, 15 431 bruņutransportieri, 14 281 lielgabalu un mīnmetēju, 1108 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 863 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 413 bezpilota lidaparātus, 2324 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 19 362 automobiļus un autocisternas, kā arī 2403 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Dānija no 2025.gada pārtrauks apmācīt ukraiņu pilotus ar iznīcinātājiem F-16
Dānija no 2025.gada pārtrauks apmācīt ukraiņu pilotus ar iznīcinātājiem F-16, jo valsts pāries uz modernākiem lidaparātiem F-35, taču turpinās sniegt ieguldījumu ukraiņu pilotu apmācībā citās valstīs, vēsta izdevums “Finans”.
Kā pavēstīja Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens, valsts pēc 2024.gada nevarēs turpināt apmācīt Ukrainas pilotus, ņemot vērā to, ka Dānija pāriet uz F-35 iznīcinātājiem. Aviobāze, kurā tiek apmācīti ukraiņu piloti, tiks izmantota jauno lidmašīnu vajadzībām.
Dānijas aizsardzības ministrs norādīja, ka līdz mācību programmas beigām Dānijā ar F-16 kopumā būs apmācīti aptuveni 20 ukraiņu lidotāji.
Pēc mācību beigām valsts turpinās sniegt ieguldījumu Ukrainas pilotu apmācībā, taču citās valstīs.
“Šobrīd ukraiņu piloti tiek apmācīti arī Rumānijā, bet vēl nav izlemts, vai un kā Dānija pievienosies šim procesam,” sacīja Poulsens.
ES sāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu
Eiropas Savienība (ES) otrdien sākusi iestāšanās sarunas ar Ukrainu.
“Dārgie draugi, šodien mēs atzīmējam jaunas nodaļas sākumu Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībās,” uzsākot sarunas, ar video sakaru starpniecību paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022.gada februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.
