SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 29
Krivijrihā pēc Krievijas raķešu trieciena izsludinātas sēras
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtajā pilsētā Krivijrihā Ukrainas dienvidos piektdien izsludinātas sēras pēc Krievijas trešdien veiktā raķešu trieciena, kurā nogalināti deviņi cilvēki un vēl 32 ievainoti, ziņo amatpersonas.
Vietējās amatpersonas vēsta, ka trāpīts dzīvojamo māju kvartālam.
“14.jūnijs Krivijrihā pasludināts par sēru dienu,” paziņoja pilsētas aizsardzības padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Vilkuls.
Vilkuls pavēstīja, ka gājuši bojā deviņi cilvēki, bet ievainoto skaits pieaudzis līdz 32, no tiem pieci ir bērni. Pilsētas slimnīcās hospitalizēti 13 ievainotie, no kuriem pieci ir smagā stāvoklī, bet viens – ļoti smagā stāvoklī.
Zelenskis pēc uzbrukuma ierakstā sociālajos tīklos aicināja Ukrainas sabiedrotos piegādāt pretgaisa aizsardzības baterijas, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus.
“Modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas var nodrošināt maksimālu aizsardzību cilvēkiem, mūsu pilsētām un mūsu pozīcijām. Un mums tās ir nepieciešamas pēc iespējas vairāk,” pavēstīja Zelenskis.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 522 810
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 522 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7928 tankus, 15 208 bruņutransportierus, 13 770 lielgabalus un mīnmetējus, 1099 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 846 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 075 bezpilota lidaparātus, 2285 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 794 automobiļus un autocisternas, kā arī 2294 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Rietumu jaunākā militārā palīdzība ļāvusi nostiprināt Ukrainas aizsardzību, bet vēl jāgaida nozīmīgākas uzvaras
Rietumu jaunākā militārā palīdzība ir ļāvusi nostiprināt Ukrainas aizsardzību pret Krieviju, bet vēl jāgaida nozīmīgākas uzvaras, kas Ukrainai būtu īpaši svarīgi, ceturtdien intervijā TV3 atzīmēja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Virsnieks cer, ka šogad Ukrainai izdosies sagraut Krimas tiltu. Pašlaik ukraiņi ir aktīvi Krievijas armijas apgādes līniju apdraudēšanā.
Pēc ukraiņu apkopotajām ziņām, pašlaik Ukrainā esot ap 510 000 Krievijas militāristu. Slaidiņš Krievijas karaspēka kaujas spējas vērtēja gana kritiski, jo, neskatoties uz milzīgo karavīru skaitu, ļoti būtisku progresu frontē krieviem neizdodas gūt.
Tāpat viņš bija diezgan kritisks par Krievijas armijas militāro nodrošinājumu, jo, ja ar to viss tiešām būtu tik lieliski, kā klāsta propagandisti, tad Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins un viņa cilvēki neskraidītu pa visu pasauli, meklējot atbalstu.
No Baltkrievijas puses būtiskus militārus draudus eksperts pašlaik nesaskata, jo tai pašlaik nav lielu kaujasspējīgu vienību, turklāt Krievija ir noplacinājusi šīs valsts militāros resursus, jau izmantojot tos savām vajadzībām.
Pēc Slaidiņa vārdiem, pašlaik Krievijas centrālais uzbrukums Ukrainā joprojām ir ap Doņecku, bet pie Harkivas tiek veikta atbalsta operācija, lai panāktu daļas Ukrainas spēku atvilkšanu no kaujas operāciju centrālajiem rajoniem. Viņa skatījumā, Harkivā abas puses ir pieļāvušas kļūdas, tostarp Ukrainai nepietiekamas sagatavotības dēļ nācies turp pārdislocēt jaudīgas savas vienības.
Slaidiņš atzīmēja, ka ļoti nozīmīgas sekmes pie Harhivas krieviem nav izdevies gūt, bet kā pozitīvas sekas vērtējams tas, ka Rietumi deva atļauju Ukrainai izmantot to piegādātos ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijā, kas ir vitāli svarīgi Ukrainas aizsardzībai.
