SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 39
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 502 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7671 tanku, 14 818 bruņutransportierus, 12 981 lielgabalu un mīnmetēju, 1084 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 467 bezpilota lidaparātus, 2221 spārnoto raķeti, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 694 automobiļus un autocisternas, kā arī 2118 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas triecienā celtniecības hipermārketam Harkivā nogalināto skaits pieaudzis līdz 14
Krievijas triecienā būvniecības preču hipermārketam Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā nogalināto skaits pieaudzis līdz 14, svētdien paziņoja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
Ievainoti 43 cilvēki.
Celtniecības preču hipermārkets “Epicentr”, kas atrodas Harkivas dzīvojamā rajonā, sestdienas pēcpusdienā tika sabombardēts ar divām vadāmajām aviācijas bumbām. Pēc amatpersonu teiktā, hipermārketā tad varēja atrasties vairāk nekā 200 cilvēku. Izcēlās ugunsgrēks 15 000 kvadrātmetru platībā.
Notikuma vietā svētdien strādā apmēram 200 glābēju, informēja Sinehubovs.
Vēlāk Harkivas centrā eksplodēja Krievijas raķete S-300. Pēc jaunākajām ziņām, sprādzienā cietuši 25 cilvēki. Nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām.
Zelenskis aicina Baidenu un Sji piedalīties Ukrainas miera samitā Šveicē
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien publiskotā Harkivā ierakstītā videouzrunā paziņoja, ka dalību nākammēnes Šveicē paredzētajā Ukrainas Miera samitā jau ir apstiprinājušas 80 valstis, un aicināja ASV prezidentu Džo Baidenu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu klātienē piedalīties šajā sanāksmē.
“Šobrīd esmu Harkivā. Tā ir pilsēta Ukrainas austrumos, un diemžēl tā atrodas ļoti tuvu Krievijas robežai. Ko Harkivai nozīmē trešais nepārtrauktā terora gads? Šajā pilsētā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku. Un katru nakti un katru dienu Krievijas armija apšauda pilsētu. Visbiežāk ar raķetēm S-300. Tās ir pretgaisa aizsardzības raķetes, ko Krievija izmanto teroram uz zemes. Šobrīd Harkivā nav neviena kvartāla vai ielas, kas netiktu apšaudīta. Tagad Krievija ir izmanto arī triecienus ar vadāmām aviobumbām,” uzrunā angļu valodā sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka “jebkurš cilvēks jebkurā vietā uz zemes – no Sanpaulu līdz Harbinai – uztvertu to vienādi – kā teroru. Un pasaule to redz”.
Video tika parādīta Krievijas raķešu triecienā iznīcinātā Harkivas tipogrāfija, un Zelenskis uzsvēra, ka “viņiem sagādā baudu dedzināt”.
Mēs visi zinām, ar ko mums ir darīšana. Krieviju vada vīri, kuri vēlas, lai tas kļūtu par normu – sadedzināt dzīves, iznīcināt pilsētas un ciemus, šķelt cilvēkus un kara ceļā dzēst valstu robežas,” sacīja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka nav nācijas, kas “viena pati, bez palīdzības” spētu apturēt šādu karu.
“Vai Krievija grib dialogu? Ukrainai ir pasaulē vislielākā pieredze ar Krievijas meliem sarunu laikā. Un tieši tādēļ ir nepieciešami globāli centieni. Globālais miera samits, kurā piedalīsies līderi, kurus Krievija nevarēs apmānīt,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka dalību samitā jau apstiprinājušas vairāk nekā 80 valstis.
Zelenskis aicināja ASV un Ķīnas līderus “uzņemties vadību miera veicināšanā”.
“Es vēršos pie pasaules līderiem, kuri joprojām ir malā no globālā miera samita centieniem, – pie ASV prezidenta Baidena un Ķīnas līdera prezidenta Sji. Lūdzu, parādiet savu vadošo lomu miera veicināšanā. Patiesa miera, nevis tikai pauzes starp triecieniem,” viņš teica.
“Lūdzu, atbalstiet miera samitu ar savu personīgo vadību un līdzdalību,” uzsvēra Zelenskis.
Jau vēstīts, ka Baidens paziņojis, ka viņš personīgi nepiedalīsies 15. un 16.jūnijā Šveicē paredzētajā samitā sava darba grafika dēļ, savukārt Ķīna un Brazīlija kopīgā paziņojumā paudušas viedokli, ka pie sarunu galda jāsēžas “abām konflikta pusēm”.
Samits notiks 15. un 16.jūnijā luksusa kūrortā netālu no Lucernas. Dalībvalstu saraksts tiks publicēts neilgi pirms konferences sākuma, bet tajā būs valstis no visiem kontinentiem, tai skaitā G7, G20 un BRICS grupas dalībvalstis.
G7 samits notiks kaimiņvalstī Itālijā no 13. līdz 15.jūnijam.
Uz pasākumu ir uzaicināti arī Vatikāns, Eiropas Savienība (ES), ANO, Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).
Krievija uz pasākumu nav uzaicināta.
“Visām valstīm, kas piedalīsies samitā, būtu jāpiedāvā savas idejas un redzējums par taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā,” norādījusi Šveices Ārlietu ministrija. Sarunu mērķis ir “veicināt kopīgu izpratni par iespējamo ietvaru šī mērķa sasniegšanai” un “kopīgi definēt ceļvedi, kā iesaistīt abas puses turpmākajā miera procesā”, tā piebildusi.
