SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 28
Kijivas sabiedrotie drīkst virs Ukrainas teritorijas notriekt Krievijas raķetes no savas teritorijas, otrdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
“Nav juridisku, drošības vai morālu argumentu, kas būtu mūsu partneru ceļā, lai viņi varētu notriekt krievu raķetes virs Ukrainas teritorijas no savas teritorijas,” ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku kopīgā preses konferencē sacīja Kuleba.
“Ja jūs to nevēlaties darīt, tad vienkārši nodrošiniet mūs ar visiem tam nepieciešamajiem līdzekļiem. Mēs tos pielietosim Ukrainas teritorijā un šīs raķetes pārtversim paši,” norādīja ministrs.
Bērboka savukārt sacīja, ka ir svarīgi nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kavējoties nodrošināt Ukrainai militāro atbalstu, tiek kaitēts arī Rietumu drošībai, sacīja ministre.
“Ir skaidrs, ka par katru vilcināšanos un katru kavēšanos atbalstīt Ukrainu tiek maksāts ar nevainīgu cilvēku dzīvībām. Un ar katru vilcināšanos sniegt atbalstu Ukrainai tiek apdraudēta mūsu pašu drošība,” uzsvēra Vācijas ārlietu ministre.
Bērboka Kijivā brīdina par situācijas pasliktināšanos frontē
Ukrainā vairāk nekā 3000 ieslodzīto vēlas pievienoties armijai, otrdien pavēstīja Ukrainas tieslietu ministra vietniece Olena Visocka.
Ukrainas parlaments nule pieņēmis lēmumu, kas ļauj atsevišķām ieslodzīto kategorijām pievienoties bruņotajiem spēkiem.
“Tie ir vairāk nekā 3000 cilvēku. Mēs to paredzējām vēl pirms šī likuma pieņemšanas,” sacīja viceministre, izsakoties par ieslodzīto skaitu, kas ir iesnieguši pieteikumus par pievienošanos armijai.
Varasiestādes apzinājušas 20 000 ieslodzīto, kas atbilst kritērijiem, un no šī skaita 4500 ir “izrādījuši interesi”, sacīja Visocka. Skaitļi, domājams, svārstīsies, viņa piebilda.
Pieteikties armijā var ieslodzītie, kam atlikušais cietumsods nav lielāks par trim gadiem. Mobilizētie ieslodzītie netiks apžēloti, bet gan atbrīvoti pirms soda izciešanas beigām.
Armijai pievienoties nevar ieslodzītie, kas ir notiesāti par seksuālu vardarbību, kas ir noslepkavojuši divus vai vairāk cilvēkus, par smagu korupciju notiesātie un bijušās augstās amatpersonas.
Bērboka Kijivā brīdina par situācijas pasliktināšanos frontē
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, otrdien viesojoties Kijivā iepriekš neizziņotā vizītē, brīdināja par dramatisku situācijas pasliktināšanos Ukrainas frontē un mudināja Rietumus piegādāt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu.
“Situācija Ukrainā jau atkal ir dramatiski pasliktinājusies līdz ar Krievijas gaisa triecieniem civilās infrastruktūras objektiem un Krievijas brutālo ofensīvu Harkivas apgabalā,” sacīja ministre.
Lai pasargātu sevi “no Krievijas dronu un raķešu lietus”, Ukrainai “steidzami ir jāstiprina pretgaisa aizsardzība”, uzsvēra Bērboka. “Mūsu atbalsts ir balstīts dziļā pārliecībā, ka Ukraina uzvarēs šajā karā”, viņa norādīja.
Krievijas diktators Vladimirs Putins uzskata, ka Ukrainai un tās sabiedrotajiem vienā brīdī spēki beigsies, sacīja Bērboka. “Bet mums ir potenciāls, lai izturētu,” uzsvēra ministre.
Drošības apsvērumu dēļ Bērbokas vizīte netika iepriekš izziņota. Šī ir jau septītā Vācijas ārlietu ministres vizīte Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī.
Kallasa: NATO mācību misijas Ukrainā nesaasinās kara ar Krieviju riskus
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa nesaskata tieša konflikta ar Krieviju riskus, ja NATO dalībvalstis apmācītu karavīrus Ukrainā, vēsta laikraksts “Postimees”.
Pēc “Postimees” ziņotā, Kallasa britu laikrakstam “Financial Times” sacīja, ka dažas valstis jau apmāca karavīrus Ukrainā, pašas uzņemoties riskus. Viņa piebilda, ka gadījumā, ja Krievijas spēki uzbruktu sabiedroto karavīriem, tas automātiski neizraisītu NATO līguma 5.pantā paredzētā savstarpējās aizsardzības principa piemērošanu.
Igaunijas premjerministre atzina, ka nevar iedomāties situāciju, kad, piemēram, Ukrainā tiek ievainots kāds sabiedroto instruktors un tādēļ tiek ierosināta Krievijas bombardēšana, izmantojot NATO līguma 5.pantu, kas noteic, ka uzbrukums kādai no alianses dalībvalstīm ir uzbrukums visai aliansei.
“Tā tas nedarbojas. Tas nav automātiski. Tāpēc šīs bailes nav pamatotas,” viņa teica.
Kijivai tuvākajos mēnešos ir jārekrutē un jāapmāca simtiem tūkstošu karavīru, un efektīvāk to būtu darīt Ukrainā, nevis vest personālu un ekipējumu uz Poliju vai Vāciju turp un atpakaļ, uzskata gan Ukrainas, gan Rietumu amatpersonas.
Kallasa norādīja, ka Ukrainas sabiedrotajiem nav vienota mērķa attiecībā uz notiekošo karu. Daži, piemēram, Igaunija, ir apņēmušies panākt Ukrainas uzvaru, bet citi vienkārši nevēlas, lai Ukraina zaudētu.
“Daži saka: “Ukraiņi nedrīkst zaudēt. Citi saka: “Mums ir jāstrādā Ukrainas un uzvaras labā.” Un tas nav viens un tas pats,” sacīja Igaunijas premjerministre. “Mūsu mērķis var būt tikai uzvara, bet Ukraina noteiks, kas tā ir,” viņa teica, piebilstot, ka Ukrainas uzvaras definīcija ir pilnīga savas teritorijas atbrīvošana.
Spānija līdz jūnija beigām piegādās Ukrainai tankus un raķetes
Spānija līdz jūnija beigām piegādās Ukrainai Vācijā ražotos tankus “Leopard 2A4”, zenītraķešu palaišanas kompleksa “Patriot” raķetes un citu munīciju, pirmdien paziņojusi Spānijas Aizsardzības ministrija.
Spānijas aizsardzības ministre Margarita Roblesa militārās palīdzības piegādi apstiprināja videokonferencē ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu.
Pagājušajā gadā Spānijas premjerministra Pedro Sančesa valdība nosūtīja Ukrainai desmit tankus “Leopard 2A4” un martā paziņoja, ka šogad nosūtīs vēl 19, no kuriem desmit tika solīti līdz jūnija beigām un pārējie deviņi septembrī.
Spānijas armijai krājumos ir aptuveni 100 tanki “Leopard 2A4” un vairāk nekā 200 tanki “Leopard 2A6”.
Roblesa pirmdien uzsvēra Spānijas “ievērojamos pūliņus”, lai atbalstītu Ukrainu, sevišķi izceļot Ukrainas karavīru apmācību. Ministre solīja, ka Spānija atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Ukraina naktī notriekusi 28 no 29 droniem “Shahed”
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 28 no 29 trieciendroniem “Shahed”, ko Krievija aizvadītajā naktī raidījusi pret mērķiem Ukrainā, otrdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni palaisti no Kurskas apgabala, Krasnodaras novada un okupētās Krimas.
Tie notriekti virs Čerkasu, Dņipropetrovskas, Harkivas, Hersonas, Kirovohradas, Mikolajivas un Odesas apgabaliem.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 495 070
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 495 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1380 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7605 tankus, 14 669 bruņutransportierus, 12 779 lielgabalus un mīnmetējus, 1077 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 811 zenītartilērijas iekārtas, 354 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 290 bezpilota lidaparātus, 2207 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 383 automobiļus un autocisternas, kā arī 2085 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
