SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 24
Krievijas karaspēks, visticamāk, centīsies izveidot buferzonu pie Ukrainas pilsētas Harkivas, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.
Buferzonas izveidei acīmredzami dota priekšroka pār dziļāku iebrukumu Harkivas apgabalā, teikts ISW ziņojumā.
Fotogrāfijas ar ģeolokācijas datiem no 13.maija liecina, ka Krievijas spēki, kas šķērsoja robežu pagājušajā nedēļā, iegājuši Hlibokē, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Harkivas.
Citi attēli liecina, ka Krievijas karaspēki pavirzījušies uz priekšu uz dienvidrietumiem no Olinikoves. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka krievi guvuši zināmus panākumus netālu no Lukjanciem.
Krievijas karaspēks 10.maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā un tam izdevies sagrābt savā kontrolē vairākus ciematus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka armija dara visu iespējamos, lai nepieļautu frontes izplešanos, un sākusi pretuzbrukumus.
Kijiva: Situācija Vovčanskas rajonā tiek kontrolēta
Ukrainas armijas ģenerālštābs otrdien, sniedzot jaunāko informāciju par Krievijas karaspēka uzbrukuma gaitu Harkivas apgabala ziemeļos, norāda, ka situācija Vovčanskas pilsētas apkārtnē tiek kontrolēta.
Harkivas virzienā Ukrainas karaspēks “atvaira vienu ienaidnieka triecienu Šebekinas (Krievijas Federācija) virzienā – Vovčanska, situācija tiek kontrolēta”, teikts ģenerālštāba kārtējā ziņojumā par stāvokli frontē.
Vienlaikus ģenerālštābs faktiski atzīst Ukrainas karavīru atkāpšanos no Lukjancu ciema. Tas atrodas pie Vovčanskas netālu no stratēģiski svarīgā Lipcu ciema – tā virzienā uzbrukumu cenšas izvērst Krievijas karaspēks.
Atbilstoši Ukrainas atvērto avotu projekta “DeepState” ziņām Lukjanci atrodas Krievijas karaspēka kontrolē vismaz kopš pirmdienas vakara.
“Ienaidnieka intensīvās uguns darbības dēļ – un konkrēti, veicot aviācijas triecienus mūsu apakšvienībām ar desmit vadāmo aviobumbu pielietošanu – Lukjancu rajonā, lai taupītu Ukrainas karavīru dzīvības, notikusi pozīciju maiņa. Kaujas darbības turpinās,” teikts ziņojumā.
Savukārt ģenerālštāba ziņojumā teikts, ka “Vovčanskā turpinās pilsētas apbūves zonas ķemmēšanas pasākumi”.
Pirmdien Krievijas armija apgalvoja, ka dažas Krievijas armijas daļas iegājušas Vovčanskā.
Ukrainas Bruņotie spēki to noliedza.
Parādījās ziņojumi, ka Ukrainas karavīriem izdevies atspiest uzbrūkošās Krievijas apakšvienības no Vovčanskas priekšpilsētas.
Patruševs iecelts par Putina palīgu
Nikolajs Patruševs, kuru Krievijas diktators Vladimirs Putins pirms divām dienām atbrīvoja no Drošības padomes sekretāra amata, otrdien iecelts par prezidenta palīgu, vēsta Kremļa preses dienests.
Patruševs ir viens no tuvākajiem Putina līdzgaitniekiem. Viņš bija Putina vietnieks laikā, kad Putins bija Federālā drošības dienesta (FSB) direktors, un 1999.gadā nomainīja Putinu FSB direktora amatā. Kopš 2008.gada Patruševs bija Drošības padomes sekretārs. No šī amata Putins viņu atbrīvoja svētdien, tajā ieceļot līdzšinējo aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.
Par prezidenta palīgu iecelts arī līdzšinējais Tulas apgabala gubernators Aleksejs Djumins, kurš agrāk strādājis Putina apsardzē, kā arī bijis sauszemes karaspēka galvenā štāba priekšnieks un aizsardzības ministra vietnieks.
Zelenskis tikšanās laikā ar Blinkenu mudina ASV piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, otrdien Kijivā sākot tikšanos ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, mudināja Savienotās Valstis piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tikšanās publiskajā daļā, klātesot žurnālistiem, Zelenskis sacīja, ka visvairāk šobrīd Ukrainas bruņotajiem spēkiem trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas īpaši nepieciešamas Harkivas apgabalā.
Kā ziņo aģentūra “Reuters”, Zelenskis norādīja, ka Harkivas apgabala aizsardzībai ir nepieciešamas vismaz divas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”.
BBC korespondents Kijivā vēsta, ka Zelenskis arī sacīja, ka Ukrainas karavīriem šis ir grūts periods, un pateicies Blinkenam par ASV Kongresa nesen apstiprināto militārās palīdzības paketi.
“Milzīga pateicība no ukraiņu puses amerikāņiem par to,” sacīja Ukrainas prezidents. Viņš piebilda, ka tagad ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīz saņemt ieročus no ASV.
Atbildot uz to, Blinkens atzina, ka Ukrainas spēki frontē piedzīvo grūtus laikus, bet piebilda, ka ASV palīdzība ir ceļā.
Jau vēstīts, ka Blinkens otrdien ieradās Iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā. Šī ir jau ceturtā Blinkena vizīte Ukrainā, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu.
Aprīļa beigās ASV Kongress pēc mēnešiem ilgas kavēšanās apstiprināja 60 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai, dodot iespēju atsākt bruņojuma piegādi Kijivai.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 485 430
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 485 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7496 tankus, 14 460 bruņutransportierus, 12 515 lielgabalus un mīnmetējus, 1070 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 798 zenītartilērijas iekārtas, 351 lidmašīnu, 325 helikopterus, 9985 bezpilota lidaparātus, 2197 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 907 automobiļus un autocisternas, kā arī 2054 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraina naktī notriekusi visus 18 dronus “Shahed”
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi visus 18 trieciendronus “Shahed”, ko Krievija aizvadītajā naktī raidījusi pret mērķiem Ukrainā, otrdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni palaisti no okupētās Krimas.
Tie notriekti virs Kijivas, Čerkasu, Dņipropetrovskas, Doneckas, Hersonas,, Hmeļņickas, Kirovohradas un Zaporižjas apgabaliem.
