SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 31


Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbs ir pasliktinājies, konstatējis ASV laikraksts “Wall Street Journal”, atsaucoties uz Ukrainas gaisa spēku datu analīzi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Ukraiņu karavīri pēdējo sešu mēnešu laikā pārtvēruši aptuveni 46% ienaidnieka raķešu, bet iepriekšējā sešu mēnešu posmā – 73%, norāda laikraksts.

“Aizvadītā mēneša laikā pārtvērumu skaits sarucis līdz 30% raķešu. Kaut arī dati par uzbrukumiem un pārtvērumiem dažas dienas nav bijuši pilnīgi, bet Ukraina šo statistiku izmanto propagandas mērķiem, Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvis un neatkarīgs aizsardzības analītiķis atzinuši, ka šie dati pamatā sniedz precīzu ainu,” teikts publikācijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbs pasliktinājies laikā, kad Krievija pastiprina triecienus ar droniem un raķetēm, izmanto grūtāk pārtveramus ieročus, arī ballistiskās raķetes, norāda laikraksts.

Turklāt Kijivai beidzas munīcija Rietumu piegādātajām zenītraķešu sistēmām “Patriot”, kas līdz šim bijusi labākā aizsardzība pret šādiem triecieniem.

Eiropas militārā izlūkdienesta pārstāvis pieļāva, ka nākamajiem aptuveni diviem mēnešiem būs izšķiroša nozīme attiecībā uz to, vai izdosies atturēt Krievijas gaisa spēkus līdz brīdim, kad Ukrainā būs nonākuši jaunie Rietumu pretgaisa aizsardzības līdzekļi.

Atvairot lielāku triecienu skaitu, munīcijas rezerves izsīkst, sacīja Ukrainas Jūras spēku pārstāvis.

Jaudīgi triecieni pārslogo Ukrainas aizsardzību, jo pretgaisa aizsardzības sistēmas nevar pietiekami ātri pārlādēt, viņš piebilda.

Analītiķi norāda, ka ienaidnieks daļēji izmanto dronus pretgaisa aizsardzības sistēmu pārbaudēm pirms raķešu palaišanas.

No Harkivas apgabala pierobežas evakuēti 4500 iedzīvotāju

Vairāk nekā divās diennaktīs no Harkivas apgabala pierobežas, kur turpinās karadarbība starp Krievijas un Ukrainas spēkiem, evakuēti vairāk nekā 4500 civiliedzīvotāju, svētdien paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Cilvēki tiek evakuēti no apdzīvotajām vietām Bohoduhivas, Čuhujivas un Harkivas rajonos.

Jau ziņots, ka kopš piektdienas Krievijas karaspēks uzbrūk Harkivas apgabalā un ir nedaudz pavirzījies uz priekšu teritorijā, no kuras tika atspiests pirms nepilniem diviem gadiem.

Reklāma
Reklāma

Ukrainas Bruņoto spēku pavēlnieks Oleksandrs Sirskis svētdien atzina, ka situācija Harkivas apgabala pierobežā ir sarežģīta un dinamiski mainās.

May 29, 2022, Kharkiv, Kharkiv Region, Ukraine: A female Ukrainian soldier embraces a dog during a visit by Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy, to the frontlines in the battle scared region, May 29, 2022 in Kharkiv Region, Ukraine. (Credit Image: © Ukraine Presidency/Ukrainian Pre/Planet Pix via ZUMA Press Wire)

Polijas-Baltkrievijas robežas stiprināšanai Varšava tērēs vēl 350 miljonus eiro

Polija tērēs aptuveni 350 miljoniem eiro līdzvērtīgu summu, lai barjeru uz robežas ar Baltkrieviju padarītu nepārvaramu, apliecināja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks.

“Visā barjeras garumā tiks īstenota nostiprināšana, pie kā strādā Silēzijas Tehnoloģiskais institūts un mūsu inženieri, lai barjeru padarītu nepārvaramu,” svētdienas vakarā telekanāla TVN24 ēterā sacīja ministra vietnieks.

Būve, ko uzcēlusi iepriekšējā valdība, “lielā mērā ir pagaidu risinājums”, un nelegālie imigranti no Baltkrievijas to var pārvarēt, sacīja Tomčiks.

“Šai barjerai ir jābūt efektīvai, un tas ir tas, ko šodien dara Polijas valdība, un mēs tam piešķirsim lielus līdzekļus,” uzsvēra amatpersona.

Modernizācija “izmaksās aptuveni 1,5 miljardus zlotu (350 miljonus eiro), un tieši tik būtu jānovirza, lai šī barjera tiešām strādātu”, sacīja Tomčiks.

Polija 2022.gadā uz robežas ar Baltkrieviju visā tās garumā, atskaitot robežas posmu gar Bugas upi, 186 kilometru garumā uzslēja 5,5 metrus augstu žogu ar dzeloņstieplēm.

Elektroniskās barjeras uzstādīšana uz Polijas-Baltkrievijas sauszemes robežas noslēdzās 2023.gada vasarā.

Nākamā gada laikā Polija plāno sākt elektroniskās barjeras būvniecību ūdens posmā līdzās robežai ar Baltkrieviju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.