SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 4
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien brīdinājis, ka sabiedrotie nepietiekami ātri palielina izdevumus aizsardzībai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimu, NATO dalībvalstis apņēmās palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam.
NATO ikgadējā ziņojumā, kas tika publiskots šodien, secināts, ka šo mērķi 2022.gadā sasniedza tikai septiņas no 30 NATO valstīm un tās ir ASV, Grieķija, Polija, Lielbritānija, Lietuva, Latvija un Igaunija.
2021.gadā mērķi sasniedza astoņas dalībvalstis, bet 2020.gadā – 11 valstis.
“Kopš Krievijas iebrukuma daudzi sabiedrotie ir paziņojuši par ievērojamu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tagad solījumiem jāpārvēršas īstā naudā, līgumos un konkrētā bruņojumā, jo aizsardzības izdevumi ir pamatā visam, ko mēs darām,” preses konferencē sacīja Stoltenbergs.
Viņš 2% mērķa sasniegušo valstu skaita samazināšanos skaidroja ar to, ka vairāku sabiedroto valstu ekonomika darbojusies labāk, nekā gaidīts, tāpēc to aizsardzības budžeti izskatījušies proporcionāli mazāki.
Vislielāko naudas summu aizsardzībai tērējušas ASV – aptuveni 70% no vairāk nekā triljona dolāru lielajiem NATO kopējiem aizsardzības tēriņiem 2022.gadā.
ASV gadiem ilgi mudinājušas Eiropas sabiedrotos atvēlēt lielākus līdzekļus savai aizsardzībai, un aizsardzības tēriņi NATO ir pieauguši.
Kopumā Eiropas valstu un Kanādas aizsardzības izdevumi 2022.gadā pieauga par 2,2%, un pēdējo astoņu gadu laikā pieaugums sasniedzis 350 miljardus ASV dolāru.
“Kopš 2014.gada sabiedrotie ir palielinājuši aizsardzības izdevumus, un mēs virzāmies pareizajā virzienā. Taču mēs virzāmies ne tik ātri, kā to pieprasa bīstamā pasaule, kurā dzīvojam,” sacīja Stoltenbergs. Viņš atzinīgi novērtēja panākto progresu, bet uzsvēra, ka ir jādara vairāk un ātrāk.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī pamudināja Eiropas valstis modernizēt savas armijas un stiprināt savu aizsardzību.
NATO gatavojas samitā jūlijā Viļņā noteikt jaunu mērķi aizsardzības izdevumu palielināšanai, vairumam valstu piekrītot, ka 2% būtu jābūt pamatam, nevis tēriņu griestiem. Tomēr vairākas valsis, kuras nav spējušas sasniegt 2% mērķi, nevēlas pārāk ambiciozu un konkrētu mērķi.
Stoltenbergs uzsvēra, ka šodien drošību nevar uzskatīt pašsaprotamu un tieši tā ir “mūsu labklājības un mūsu dzīvesveida pamatā”.
NATO diplomāti prognozē, ka diskusijas par jauno mērķi aizsardzības tēriņiem, kas prasa visu dalībvalstu akceptu, visticamāk, turpināsies līdz pat samitam jūlijā.
Melitopoles mērs: Okupanti Zaporižjas apgabalā pastiprina teroru
Krievijas karaspēka šobrīd kontrolētajā Zaporižjas apgabala daļā okupanti līdzās jau agrāk izveidotajām represiju struktūrām izveidojuši arī Krievijas Nacionālās gvardes atzaru, kā arī pastiprinājuši vietējo iedzīvotāju teroru, šādi cita starpā cenšoties viņus piespiest aktīvāk saņemt Krievijas pases, platformā “Telegram” pavēstīja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs.
“Rašistiem pagaidām okupētajās teritorijās izbeigušies “prjaņiki”. Palikušas tikai “pletnes”. Okupanti pagaidām ieņemtajās Zaporižjas teritorijās maina taktiku,” situāciju raksturoja mērs.
Okupantu solītā “skaistā dzīve” ar maziem komunālajiem maksājumiem un lielām algām palikusi solījumu līmenī. Tās vietā līdzās Federālā Drošības dienesta (FSB), okupantu “prokuratūras” un “tiesas” izveidošanai reģistrēta arī Krievijas Nacionālās gvardes pārvalde.
Šīs struktūras vadītāja amatā iecelts bijušais Ātrās reaģēšanas īpašās vienības karavīrs no Maskavas, kas bijis iesaistīts “likumīgo zagļu” savstarpējo rēķinu kārtošanā.
Zaporižjas apgabala Azovskes ciemā okupanti pastiprinājuši pretizlūkošanas režīmu un veic pārbaudes, vai vietējiem iedzīvotājiem ir Krievijas pases.
Okupanti pastiprina iedzīvotāju piespiedu pasportizāciju, cenšoties panākt, lai līdz rudenim okupētajās teritorijās 80% iedzīvotāju būtu Krievijas pases.
Zaporižjas apgabala okupētajā daļā okupanti ukraiņiem atsakās izmaksāt algas, ja viņiem nav Krievijas pases.
“Okupētie [Ukrainas] dienvidi tagad ir ne tikai Eiropas lielākais cietums, bet arī vieta, uz kurieni no purviem tiek izsūtīti visādi krāmi,” norādīja mērs.
“Ukrainas dienvidi gaida deokupāciju,” uzsvēra Fedorovs.
Sji: Ķīna spēlēs konstruktīvu lomu “Ukrainas jautājuma” noregulējumā
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tiekoties Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paudis Ķīnas apņēmību spēlēt konstruktīvu lomu “Ukrainas jautājuma”, kā Pekina dēvē Krievijas pret Ukrainu izvērsto pilna mēroga karu, noregulējumā, vēsta Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Siņhua”.
“Tikšanās gaitā pusēm bija padziļināta viedokļu apmaiņa Ukrainas jautājumā. Sji Dzjiņpins paziņoja, ka Ukrainas jautājumā vairojas balsis par mieru un saprātu, vairums valstu iestājas par spriedzes deeskalāciju, par mieru un sarunām un pret eļļas liešanu ugunī. Vēsture rāda, ka konflikti galu galā jārisina dialoga un sarunu ceļā,” norāda “Siņhua”.
Aģentūra atgādina, ka Ķīnas puse nule kā publiskojusi īpašu dokumentu ar nosaukumu “Ķīnas pozīcija attiecībā uz Ukrainas krīzes politisku risinājumu”, cita starpā iestājoties pret vienpusējās sankcijām.
Atbilstoši Sji teiktajam Ķīnas puse uzskata – “jo sarežģītāk, jo vairāk mums durvis jātur atvērtas mieram, jo asākas pretrunas, jo mazāk mēs drīkstam atteikties no pūlēm dialoga labā”.
“Ķīna ir gatava arī turpmāk spēlēt konstruktīvu lomu Ukrainas krīzes politiskā risinājuma progresa labā,” teikts “Siņhua” materiālā.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins otrdien pavēstīja, ka uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu šogad apmeklēt Ķīnu.
“Es vakar uzaicināju prezidentu Putinu viņam izdevīgā laikā šogad apmeklēt vizītē Ķīnu, jo šogad Ķīnā notiks trešais starptautiskais forums iniciatīvas “Viena josta – viens ceļš” ietvaros. Iepriekšējos divos forumos prezidents Putins piedalījās,” Krievijas mediji citē Sji teikto.
Par forumu Sji pastāstīja, tiekoties ar Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu. Arī viņu Sji uzaicinājis apmeklēt Pekinu.
Sji vizīte Maskavā notiek dažas dienas pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi Putina aresta orderi. Vācija jau paziņojusi, ka aizturēs Putinu, ja viņš atradīsies tās teritorijā, savukārt Dienvidāfrikas Republika, kur augustā gaidāms piecu BRICS valstu, arī Krievijas, samits, apliecinājusi, ka apzinās savas “tiesiskās saistības”.
