SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 72
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 470 870
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 470 870 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1030 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7332 tankus, 14 096 bruņutransportierus, 12 044 lielgabalus un mīnmetējus, 1053 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 784 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9561 bezpilota lidaparātu, 2126 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 1988 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas raķešu triecienā Odesā 14 ievainotie
Odesā Krievijas raķešu triecienā ievainoti 14 cilvēki, ceturtdien pavēstīja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
“Cietuši 14 cilvēki, hospitalizēts vīrietis ar vidēji smagiem miesas bojājumiem. Visiem pārējiem palīdzība sniegta uz vietas,” platformā “Telegram” paziņoja Kipers.
Postījumi nodarīti civilajai infrastruktūrai, arī pasta noliktavas telpām.
Notiek ugunsgrēka likvidācija. Apkaimes mājām izsisti logi.
Likumsargi fiksē kārtējo Krievijas noziegumu pret civiliedzīvotājiem.
Frontes pārrāvuma gadījumā Makrons neizslēdz karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu
Francijas prezidents Emanuels Makrons neizslēdz karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, ja Krievija pārraus Ukrainas frontes līniju un Kijiva lūgs šādu palīdzību.
Francijas prezidents šādu viedokli pauda ceturtdien publicētā intervijā žurnālam “Economist”. Makrons sniedza interviju pēc pagājušās nedēļas runas Sorbonnas Universitātē Parīzē, kurā brīdināja, ka Eiropa ir mirstīga un var nomirt daļēji Krievijas agresijas radīto draudu dēļ.
“Es neko neizslēdzu, jo mums ir darīšana ar kādu, kurš neko neizslēdz,” atzina Makrons, atbildot uz jautājumu, vai viņš paliek pie gada sākumā sacītā, ka viņš neizslēdz Rietumu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.
Vairāki analītiķi uzskata, ka Krievija, iespējams, Ukrainā gatavo jaunu vērienīgu uzbrukumu.
Makrons paziņoja, ka gadījumā, “ja Krievija nolemtu iet tālāk, mums visiem jebkurā gadījumā nāksies uzdot sev šo jautājumu” par karavīru nosūtīšanu. Savu atteikšanos izslēgt šādu soli viņš nodēvēja par “stratēģisku modinātājzvanu maniem kolēģiem”. Makrons raksturoja Krieviju kā “reģionālās destabilizācijas spēku” un “draudu eiropiešu drošībai”.
“Man ir skaidrs stratēģisks mērķis – Krievija nedrīkst uzvarēt Ukrainā,” uzsvēra Makrons. “Ja Krievija uzvarēs Ukrainā, Eiropā nebūs drošības.”
“Kurš var izlikties, ka Krievija tur apstāsies? Kāda drošība būs pārējām kaimiņvalstīm, Moldovai, Rumānijai, Polijai, Lietuvai un citām?” retoriski jautāja Makrons.
