SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 64
Krievijas armija pirmdienas vakarā ar raķetēm apšaudīja Ukrainas dienvidu pilsētu Odesu, nogalinot vismaz piecus cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 30, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests un vietējās amatpersonas.
Uzbrukumā nogalinātas trīs sievietes un divi vīrieši.
Starp ievainotajiem ir divi bērni – piecus gadus veca meitene ar krūšukurvja sasitumu un 16 gadus vecs pusaudzis ar vidēji smagiem ievainojumiem, informēja Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
Odesas mērs Henadijs Truhanovs pastāstīja, ka vairums cietušo uzbrukuma laikā pastaigājās pa Melnās jūras piekrasti.
No vairāk nekā 30 ievainotajiem 23 atrodas slimnīcās. Četri no hospitalizētajiem ir ļoti smagā stāvoklī.
Triecienā tika nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām un civilajai infrastruktūrai. Tika trāpīts Odesas Juridiskās akadēmijas Studentu pilij, kuru ēkas neparastās formas dēļ iedzīvotāji dēvē par “Harija Potera pili”.
Tiek uzskatīts, ka trieciens tika veikts ar ballistisko raķeti, kas bija aprīkota ar kasešu munīciju.
A girl in Odesa hugs her dog, killed by a Russian missile attack.
Russia launched a ballistic missile at Odesa during the evening rush hour. Its fragments killed four people and one dog, injured 29 more, including two children.
We need air defense. Now. Yesterday. https://t.co/HlRovq0Du9 pic.twitter.com/7FsebYNpmL
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 29, 2024
Krievijas triecienos Harkivai divi nogalinātie
Krievijas bruņoto spēku otrdien veiktajos triecienos Ukrainas austrumu pilsētai Harkivai nogalināti divi un ievainoti seši cilvēki, paziņoja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Triecieni, kuros izmantotas vadāmās aviobumbas, bijuši vērsti pret civilo infrastruktūru.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 468 720
Tiek ziņots,ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 468 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1250 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7307 tankus, 14 046 bruņutransportierus, 12 011 lielgabalus un mīnmetējus, 1053 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 779 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9531 bezpilota lidaparātu, 2126 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 142 automobiļus un autocisternas, kā arī 1977 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainu pirmo reizi kopš lielā kara sākuma apmeklē britu karaļnama pārstāve
Vizītē Ukrainā ieradusies Edinburgas hercogiene Sofija, kļūstot par pirmo britu karaļnama pārstāvi, kas apmeklē Ukrainu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī.
Sofija tikusies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pirmo lēdiju Olenu Zelensku un nodevusi viņiem karaļa Čārlza III vēstījumu.
Sarunu tēmu vidū bijis atbalsts ar konfliktu saistītās seksuālās vardarbības upuriem un sievietēm, kas strādā Ukrainas atjaunošanas labā, pavēstīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija.
Hercogiene apmeklēja Ukrainu pēc ministrijas lūguma, lai apliecinātu solidaritāti ar sievietēm, vīriešiem un bērniem, kurus skāris karš.
Sofija tikās ar konflikta seksuālās vardarbības un spīdzināšanas upuriem, runāja ar bērniem, kas atgriezušies Ukrainā pēc tam, ka bija nošķirti no savām ģimenēm un deportēti uz Krieviju, norādīja ministrija.
ANO eksperti apstiprina, ka Harkivā sprāgusi Ziemeļkorejas raķete
ANO eksperti nosūtījuši ANO Drošības padomei ziņojumu, kurā apstiprināts, ka pret Ukrainu izmantota Ziemeļkorejā ražota ballistiskā raķete, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, kas iepazinusies ar ziņojuma tekstu. Harkivā pielietota raķete “Hwasong-11”, kas tur uzsprāgusi šā gada 2.janvārī, teikts ziņojumā.
ANO eksperti norāda, ka nav varējuši gūt apstiprinājumu no neatkarīgiem avotiem par to, no kurienes tieši raķete raidīta un kas to ir veicis. Tiesa, Ukrainas varasiestādes ekspertiem snieguši savas liecības, ka raķete raidīta no Krievijas.
Ja tiks apstiprināta raķešu sūtīšana no Ziemeļkorejas uz Krieviju, tas nozīmēs, ka ir pārkāptas sankcijas, ko ANO Drošības padome 2006.gadā noteica Phenjanai par kodolprogrammas izstrādi un ballistisko raķešu ražošanu, norāda eksperti.
Krievija martā ANO Drošības padomē noteica veto mandāta pagarināšanai ekspertu grupai, kas novēroja Ziemeļkorejai noteikto sankciju ievērošanu. Tas novedīs pie šīs ekspertu grupas darba apturēšanas, kaut arī formāli sankciju režīms atcelts nav.
Pirmā par to, ka Krievijas triecienos Harkivai izmantotas Ziemeļkorejas raķetes, pavēstīja Vašingtona. Ukrainā reģistrēti aptuveni 50 gadījumi, kad Krievija raidījusi uz Ukrainu Ziemeļkorejas raķetes, martā paziņoja Harkivas apgabala prokuratūras vadītājs Oleksandrs Fiļčakovs.
Stoltenbergs: Ukrainai vēl nav par vēlu uzvarēt karā
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs pirmdien paziņojis, ka Ukrainai “vēl nav par vēlu” uzvarēt karā, piekrītot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka Kijivai nepieciešams vairāk ieroču.
Stoltenbergs norādīja, ka Ukraina jau mēnešiem ilgi bijusi spiesta racionāli un taupīgi izmantot munīciju. “Taču vēl nav par vēlu, lai Ukraina gūtu pārsvaru,” kopīgā preses konferencē ar Zelenski uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs atzina, ka ASV militārās palīdzības ilgstošā kavēšanās radījusi “nopietnas sekas kaujas laukā”, bet uzsvēra, ka palīdzība ir ceļā. “Mūsu sabiedrotie apsver, ko vēl varētu darīt, un es drīzumā sagaidu jaunus paziņojumus. Tāpēc mēs cītīgi strādājam, lai apmierinātu Ukrainas steidzamās vajadzības,” viņš solīja.
Arī Zelenskis mudināja sabiedrotos paātrināt piegādes, lai stiprinātu frontes līniju. “Krievijas armija cenšas izmantot situāciju, kamēr mēs gaidām piegādes no mūsu partnera. (..) Tāpēc piegādes operativitāte burtiski nozīmē frontes līnijas stabilizāciju,” viņš piebilda.
“Mums kopīgiem spēkiem ir jāpārtrauc Krievijas uzbrukums,” piebilda prezidents.
Runājot par ilgi gaidīto palīdzību, Zelenskis sacīja, ka “dažas lietas ir sākušas pienākt”, bet atteicās “iedziļināties sīkumos”.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā deva galīgo apstiprinājumu palīdzībai, ko mēnešiem ilgi bloķēja Kongress, un solīja, ka sūtījumi sāksies tūlīt.
Svētdien Ukraina paziņoja, ka situācija Doneckas apgabala austrumos pasliktinās.
