SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 85
Kijiva: Divi Vācijā nodurtie ukraiņi bija karavīri
Ukrainas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka divi Ukrainas pilsoņi, kas sestdien tika nodurti Vācijā, bija Ukrainas karavīri, kas šajā valstī atradās rehabilitācijas kursa dēļ.
Aizdomās par slepkavību aizturēts Krievijas pilsonis.
Bavārijas policija paziņojusi, ka sestdien tirdzniecības centrā Murnavā pie Štafelzē atrasti divi ukraiņi ar durtām brūcēm.
No gūtajām brūcēm 36 gadus vecs vīrietis nomira notikuma vietā, bet 23 gadus vecs vīrietis no dzīves aizgāja sestdienas vakarā netālajā slimnīcā.
Karavīri dzīvojuši Garmišas-Partenkirhenes rajonā.
Aizdomās par slepkavību aizturēts 57 gadus vecs Krievijas pilsonis.
Kā vēsta vietējie mediji, varasiestādes pagaidām nav noskaidrojušas slepkavības motīvus. Nav arī zināms, vai noslepkavotie bija pazīstami ar aizdomās turamo.
Ukrainas Ārlietu ministrija savā tīmekļa vietnē publicējusi paziņojumu, kurā teikts, ka “nogalinātie pilsoņi bija karavīri, kam Vācijā tika veikta medicīniskā rehabilitācija”.
“Ukrainas konsuli precizē informāciju par apakšvienībām, kurās dienēja nogalinātie, un veido kontaktus ar tuviniekiem,” norāda ministrija.
Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzdevis šo lietu īpaši uzraudzīt, teikts paziņojumā.
Lietuvas līderi sola palīdzēt Ukrainai panākt iesaukuma vecuma vīriešu atgriešanos
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte pirmdien pauda pārliecību, ka Lietuvai ir jāpalīdz Ukrainai panākt, ka dzimtenē atgriežas ārvalstīs dzīvojošie iesaukuma vecumu sasnieguši vīrieši.
“Ukrainai ir nepieciešami mobilizācijas plāni,” Nausēda norādīja debatēs Lietuvas sabiedriskajā radio, uzsverot, ka “Ukrainai ir jānodrošina līdzekļi un instrumenti, lai mudinātu jaunus vīriešus dienēt savā dzimtenē. Mums visādā ziņā ir jāsadarbojas ar Ukrainu”.
Savukārt Šimonīte, kura līdzās Nausēdam būs viena no astoņiem kandidātiem 12.maijā gaidāmajā Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, pauda pārliecību, ka Lietuva varētu zināmā mērā palīdzēt Ukrainai mobilizācijas jautājumā, tomēr būtu nepieciešamas Eiropas Savienības (ES) līmeņa diskusijas par konkrētu rīcību.
“Iespējams, mēs varētu meklēt veidus, kā pārliecināties, ka persona ir izpildījusi mobilizācijas pienākumu vai ir atbrīvota no tā, pirms mēs apsveram, vai pagarināt tās termiņuzturēšanās atļauju. Bet šeit mums ir jāsadarbojas ne tikai ar Ukrainas iestādēm, bet arī plašāk, jo šobrīd ES ir ieviesta tā sauktā pagaidu aizsardzība Ukrainas pilsoņiem,” viņa teica.
“Šī pagaidu aizsardzība ir diezgan universāla, Ukrainas pilsoņiem, kas dzīvo ES, šobrīd ir ļoti plašas iespējas šīs aizsardzības ietvaros, un, skaidrs, ka tas nav vienas vai divu valstu jautājums,” klāstīja Šimonīte.
Pagājušajā nedēļā Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs apliecināja Varšavas gatavību palīdzēt Kijivai panākt iesaukuma vecuma vīriešu atgriešanos Ukrainā.
Tomēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atzina, ka Varšavas palīdzība mobilizācijai pakļauto vīriešu nogādāšanā Ukrainā ir ētiski apšaubāms solis. Sikorskis uzsvēra, ka Kijivai ir jābūt līderei šajā jautājumā.
Reaģējot uz Kosiņaka-Kamiša paziņojumu arī Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns teica, ka Viļņa varētu sekot Polijas piemēram attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošiem Ukrainas vīriešiem, kas ir pakļautu mobilizācijai.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16.aprīlī parakstīja pretrunīgi vērtēto mobilizācijas likumu, kura mērķis ir palielināt karavīru skaitu.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada sākumā karavīriem frontes līnijās nav bijis iespēju rotācijas kārtībā doties atpūstā, tikmēr daudzi tūkstoši ukraiņu turpina izvairīties no iesaukšanas. Ar likumu tiek ieviestas vairākas izmaiņas pašreizējā sistēmā, paplašinot Ukrainas varasiestāžu pilnvaras izdot iesaukšanas pavēstes, izmantojot elektronisko sistēmu.
Jaunajā likumā paredzēti arī stingrāki sodi par izvairīšanos no iesaukšanas armijā un noteikts, ka vīriešiem ir pienākums atjaunināt militāro reģistrācijas informāciju varasiestādēs.
Paredzēts, ka mobilizācijas vecumā esošiem vīriešiem, kas dzīvo ārvalstīs, netiks izdotas jaunas pases, kā arī 18-60 gadu veciem vīriešiem netiks sniegti konsulārie pakalpojumi.
Taču likums neparedz demobilizēt frontē ilgstoši dienējušos karavīrus, no kā likumdevēji atteicās Ukrainas armijas spiediena ietekmē. Deputāti paziņoja, ka demobilizācijas jautājums tiks risināts atsevišķā likumprojektā, bet sīkāku informāciju nesniedza.
Zelenskis šomēnes parakstīja atsevišķu likumu, ar kuru samazināja mobilizācijas vecumu no 27 līdz 25 gadiem.
Stoltenbergs: Ukrainai vēl nav par vēlu uzvarēt karā
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs pirmdien paziņojis, ka Ukrainai “vēl nav par vēlu” uzvarēt karā, piekrītot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka Kijivai nepieciešams vairāk ieroču.
Stoltenbergs norādīja, ka Ukraina jau mēnešiem ilgi bijusi spiesta racionāli un taupīgi izmantot munīciju. “Taču vēl nav par vēlu, lai Ukraina gūtu pārsvaru,” kopīgā preses konferencē ar Zelenski uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs atzina, ka ASV militārās palīdzības ilgstošā kavēšanās radījusi “nopietnas sekas kaujas laukā”, bet uzsvēra, ka palīdzība ir ceļā. “Mūsu sabiedrotie apsver, ko vēl varētu darīt, un es drīzumā sagaidu jaunus paziņojumus. Tāpēc mēs cītīgi strādājam, lai apmierinātu Ukrainas steidzamās vajadzības,” viņš solīja.
Arī Zelenskis mudināja sabiedrotos paātrināt piegādes, lai stiprinātu frontes līniju. “Krievijas armija cenšas izmantot situāciju, kamēr mēs gaidām piegādes no mūsu partnera. (..) Tāpēc piegādes operativitāte burtiski nozīmē frontes līnijas stabilizāciju,” viņš piebilda.
“Mums kopīgiem spēkiem ir jāpārtrauc Krievijas uzbrukums,” piebilda prezidents.
Runājot par ilgi gaidīto palīdzību, Zelenskis sacīja, ka “dažas lietas ir sākušas pienākt”, bet atteicās “iedziļināties sīkumos”.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā deva galīgo apstiprinājumu palīdzībai, ko mēnešiem ilgi bloķēja Kongress, un solīja, ka sūtījumi sāksies tūlīt.
Svētdien Ukraina paziņoja, ka situācija Doneckas apgabala austrumos pasliktinās.
