SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 41
Krievijas karaspēka virzīšanās uz rietumiem no Avdijivkas pēdējās nedēļas laikā ir paātrinājusies, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka Krievijas karaspēks izveidojis šauri ķīli dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu Očeretinē, kas atrodas aptuveni 15 kilometrus uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.
Kopš krievi februāra vidū sagrāba savā kontrolē Avdijivku, šis apgabals kļuvis par vienu no galvenajiem Krievijas operāciju rajoniem, norādīja britu izlūkdienesti.
“Neraugoties uz ilgstošiem smagiem zaudējumiem, ļoti iespējams, ka Krievijas sauszemes spēki spēj turpināt uzbrukt ukraiņu pozīcijām šajā apgabalā un ir pārņēmuši savā kontrolē vairākas nelielas apdzīvotās vietas,” teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ziņojumā.
Bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs mudina Šolcu piegādāt Ukrainai “Taurus”
Bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless mudinājis Vācijas kancleru Olafu Šolcu piekrist piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes “Taurus”.
“Es domāju, (..), ka Ukrainai nevar palīdzēt pakāpeniski, ziniet, mazliet no šī un mazliet no tā. Vai mēs vēlamies, lai Ukraina uzvar? Vai mēs gribam, lai tā zaudē?” sacīja Voless.
Viņš pauda sapratni par Vācijas kanclera bažām, ka konflikts varētu saasināties, taču uzsvēra, ka tās ir nepamatotas.
Šolcs apgalvojis, ka “Taurus” varētu izmantot atbildīgi tikai ar Vācijas karavīru līdzdalību gan Ukrainā, gan ārpus tās, bet tā ir robeža, ko viņš nevēlas pārkāpt.
“Visa šī procesa laikā mēs esam redzējuši, ka Krievijas sarkanās līnijas ir kā no krīta, tās vienkārši noslauka no tāfeles,” teica Voless.
“Ukraina ievēros visus jūsu noteiktos ierobežojumus. Tātad jūs varētu dot viņiem “Taurus”. Un jūs varētu pievienot visdažādākos ierobežojumus attiecībā uz jūsu vēlmēm, kur tās tiktu vai netiktu izmantotas,” norādīja Voless.
Bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs atzinīgi vērtēja Vācijas centienus palielināt atbalstu Ukrainai, bet kritizēja Šolcu. Viņaprāt, Šolcs nav līderis konflikta apstākļiem, kādi ir šobrīd, un viņš nesaprot draudu atturēšanas principu.
“Viņš nesaprot atturēšanu, šķiet, ka viņš nesaprot, ka (..) attiecībās ar Krieviju izskatīties vai nu neizlēmīgam, vai būt nekonsekventam attiecībā uz konkrētiem lēmumiem, vai radīt iespaidu, ka neejat kopsolī ar sabiedrotajiem, nozīmē palīdzēt Putinam,” sacīja Volless.
Visiem Ukrainas bēgļu bērniem turpmāk būs jāmācās arī Latvijas skolās
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes, aģentūru LETA informēja IZM.
IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre – Lathere pauda, ka tālmācība nesniedz bērniem nepieciešamos sociālos kontaktus, kā rezultātā cieš bērnu labbūtība un psihoemocionālais stāvoklis. Ja bērni mācīsies skolās Latvijā, viņiem varēs nodrošināt nepieciešamo atbalstu gan mācībās, gan palīdzot iekļauties sabiedrībā.
IZM piedāvā vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Viens no tiem paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, apgūstot visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus.
Tāpat iespējams paredzēt pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi – matemātikā, latviešu valodā, svešvalodā.
Savukārt trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īstenotu ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve var tikt īstenota daļēji.
Sākot ar šo mācību gadu, Latvija ir ieviesusi iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas, kur tiek piedāvāta iespēja apgūt valodu, pirms uzsāk regulārās mācības.
IZM atbilstošus grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Drīzumā tos varētu virzīt izskatīšanai valdībā.
Jautājumu par Ukrainas bēgļu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā IZM pārrunājusi ar ANO bēgļu aģentūru, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un atbildīgajām ministrijām.
Pašlaik Ukrainas bēgļu bērni, atrodoties Latvijā, var izvēlēties atbilstošāko mācību veidu – mācības klātienē vai attālināti. Daudzi Ukrainas bērni izvēlas tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un provizoriski šie bērni izglītību iegūst tālmācībā Ukrainā.
