SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 46
Pirmā ASV palīdzības partija Ukrainai pēc vērienīgās militārās palīdzības apstiprināšanas būs vienu miljardu dolāru liela, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz diviem anonīmiem avotiem.
Iepriekš avoti Pentagonā ASV medijiem atklāja, ka pirmā palīdzības partija ir sagatavota iepriekš, lai ASV varētu to nogādāt uz Ukrainas robežām mazāk nekā nedēļas laikā.
Paketē būs iekļauti transportlīdzekļi, raķetes “Stinger”, papildu munīcija HIMARS, 155 milimetru artilērijas šāviņi, prettanku munīcija sistēmām TOW un “Javelin” un “citi ieroči, kurus var nekavējoties izmantot kaujas laukā”, pavēstīja avoti.
Sagaidāms, ka ASV Senāts jau otrdien apstiprinās lielu palīdzības paketi Ukrainai un citiem Savienoto Valstu sabiedrotajiem 95 miljardu dolāru apjomā, arī 61 miljarda dolāru vērtu palīdzību Ukrainai.
Sunaks paziņo par palīdzības paketi Ukrainai un aizsardzības izdevumu palielināšanu
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks otrdien paziņoja par rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu britu mārciņu (580 miljonu eiro) apjomā, kā arī pavēstīja, ka Lielbritānija līdz 2030.gadam pakāpeniski palielinās savus aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no IKP.
“Šodien es paziņoju par lielāko valsts aizsardzības stiprināšanu paaudzes laikā,” vizītes laikā Polijā pavēstīja Sunaks.
Palīdzība Ukrainai ietvers 400 transportlīdzekļus, 60 kuterus un laivas, 1600 raķetes un četrus miljonus patronu, kā arī tāla darbības rādiusa raķetes “Storm Shadow”.
Palielinot tēriņus aizsardzībai no 2,3%, NATO valstu vidū Lielbritānijas tēriņi aizsardzībai būs vieni no augstākajiem aiz ASV, norādīja Lielbritānijas valdība. Tas nozīmē, ka Lielbritānija aizsardzībai 2030.-2031.gadā tērēs 87 miljardus sterliņu mārciņu (101 miljardu eiro), un tas, salīdzinot ar patlabanējo līmeni, ir pieaugums par 23 miljardiem mārciņu (27 miljardiem eiro).
Aicinājumi palielināt aizsardzības budžetu bija skanējuši arī no Sunaka Konservatīvās partijas rindām, un daži toriju pārstāvji tēriņus aizsardzībai pat mudināja palielināt līdz 3% no IKP. “Pasaulē, kas ir tik bīstama, kāda tā nav bijusi kopš Aukstā kara beigām, mēs nevaram atļauties būt pašapmierināti,” žurnālistiem Varšavā sacīja Sunaks.
“Es uzskatu, ka mums ir jādara vairāk, lai aizsargātu savu valsti, savas intereses un savas vērtības,” pauda premjers, paziņojot par “lielāko nacionālās aizsardzības stiprināšanu paaudzes laikā”.
“[Ukrainas] prezidents [Volodimirs] Zelenskis pateicās premjerministram par Apvienotās Karalistes nepārtraukto atbalstu, sakot, ka jaunā militārā palīdzība būtiski palīdzēs vienkāršajiem ukraiņiem, kas cīnās frontē, lai aizstāvētu savu valsti,” paziņoja Dauningstrīta.
Tomēr Dauningstrīta nesniedza informāciju, vai palīdzība tiks piegādāta nekavējoties.
CNN: ASV daļu Ukrainas palīdzības jau nogādājušas Vācijā un Polijā
Kaut arī ASV likumprojekts par vērienīgu militāro palīdzību Ukrainai vēl nav saņēmis galīgo apstiprinājumu, Savienotās Valstis, sagaidot šī dokumenta drīzu pieņemšanu, jau nogādājušas noliktavās Vācijā un Polijā lielu pirmajā palīdzības paketē iekļautā bruņojuma daļu, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz saviem avotiem.
Artilērijas šāviņi būs vieni no pirmajiem materiāliem, kas tiks nogādāti Ukrainā. Uzreiz pēc tam, kad materiāli būs pāri robežai, Ukrainas pārstāvji centīsies tos nogādāt tur, kur tie ir nepieciešami, pēc iespējas ātrāk, norāda CNN.
Tomēr arī tā būs zināma loģistikas problēma, ņemot vērā lielo bruņojuma daudzumu. Tāpēc pat ja pirmā palīdzības pakete tiks apstiprināta drīz, pārākums, kas Krievijai ir frontē, netiks likvidēts momentāni, norāda telekanāls.
Sagaidāms, ka ASV Senāts jau otrdien apstiprinās lielu palīdzības paketi Ukrainai un citiem Savienoto Valstu sabiedrotajiem 95 miljardu dolāru apjomā, arī 65 miljardu dolāru vērtu palīdzību Ukrainai.
Ukraina naktī notriekusi 15 no 16 droniem “Shahed”
Krievija pret mērķiem Ukrainā aizvadītajā naktī palaidusi 16 dronus “Shahed”, taču 15 no tiem notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, otrdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni palaisti no Kurskas apgabala un okupētās Krimas.
Tie notriekti virs Kijivas, Čerkasu, Mikolajivas un Odesas apgabaliem.
Zelenskis: Trieciens Harkivas TV tornim bija iebiedēšana
Krievijas raķetes trieciens Harkivas televīzijas tornim bija nepārprotama iebiedēšana, paziņoja Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.
Trieciens bija “acīmredzama iebiedēšana, lai padarītu teroru redzamu visai pilsētai un mēģinātu ierobežot Harkivas saziņu un piekļuvi informācijai”, pirmdien ikvakara videouzrunā uzsvēra Zelenskis.
Viņš piebilda, ka Harkivai, tāpat kā citām Ukrainas pilsētām, ir nepieciešama pretgaisa aizsardzība, jo īpaši sistēmas “Patriot”.
Jau ziņots, ka pirmdien Krievija jau otro reizi kara laikā deva triecienu Harkivas televīzijas tornim, nodarot tam būtiskus bojājumus. Pārtraukta televīzijas translācija, taču radio apraide turpinās.
Pēc provizoriskām ziņām, tornim trāpījusi aviācijas raķete H-59. Darbinieki nav cietuši, jo atradās patvertnē.
Iepriekšējo reizi triecienu Harkivas televīzijas tornim Krievijas karaspēks deva 2022.gada martā, arī toreiz uzbrukuma dēļ tika pārtraukta televīzijas apraide.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 461 060
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 461 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 800 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7241 tanku, 13 916 bruņutransportierus, 11 765 lielgabalus un mīnmetējus, 1046 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 769 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9407 bezpilota lidaparātus, 2117 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 845 automobiļus un autocisternas, kā arī 1936 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Baidens sola Zelenskim militāro palīdzību nosūtīt ātri
ASV rīkosies ātri, lai nodrošinātu Ukrainai jaunu militāro atbalstu tās karā pret Krievijas agresiju, pirmdien ASV prezidents Džo Baidens sacīja telefonsarunā Ukrainas kolēģim Volodimiram Zelenskim.
Baidens uzsvēris ASV “stabilās saistības” pret Kijivu laikā, kad Ukraina “aizstāv brīvību pret Krievijas agresiju”, pavēstīja Baltais nams.
ASV “ātri sniegs būtiskas jaunas drošības atbalsta paketes, lai nodrošinātu Ukrainas steidzamās kaujaslauka un pretgaisa aizsardzības vajadzības”, tiklīdz Senāts būs atbalstījis palīdzības paketi un Baidens to parakstījis.
Sagaidāms, ka Senāts atbalstu paudīs otrdien.
“Prezidents Baidens arī uzsvēra, ka ASV ekonomiskais atbalsts palīdzēs uzturēt finanšu stabilitāti, atjaunot kritisko infrastruktūru pēc Krievijas triecieniem un atbalstīt reformas, Ukrainai virzoties uz priekšu pa eiroatlantiskās integrācijas ceļu,” norādīja Baltais nams.
Zelenskis sociālajos medijos apliecināja, ka sarunas gaitā Baidenam izteicis pateicību par stingro atbalstu Ukrainai.
