Ukrainas armija turpina atvairīt Krievijas karaspēka uzbrukumus piecos virzienos, pirmdien pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs, norādot, ka iebrucēji pastiprinājuši centienus pārraut aizsardzību Novopavļivkas virzienā, kur veikti 16 uzbrukumi.
Hersonas virzienā aizvadītās diennakts laikā iebrucēji veica četrus neveiksmīgus uzbrukumus Ukrainas karaspēkam Dņepras kreisajā krastā, norāda ģenerālštābs.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 454 420
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 454 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7180 tankus, 13 796 bruņutransportierus, 11 593 lielgabalus un mīnmetējus, 1046 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 758 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9266 bezpilota lidaparātus, 2092 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 1908 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Eksperts: Krievija pašlaik Ukrainā gūst taktiskus, nevis stratēģiskus panākumus
Krievija pašlaik Ukrainā gūst taktiskus, nevis stratēģiskus panākumus, šādu vērtējumu šorīt TV3 pauda Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Pēc eksperta vārdiem, Krievija ir atradusi “iespēju logu” dot triecienus Ukrainas energosistēmām, un tā arvien savos uzbrukumos nešķiro un šauj gan pa militāriem, gan civiliem mērķiem.
Reklāma
Reklāma
Situācija Ukrainā rāda, ka tās pretgaisa aizsardzības jaudas ir nepietiekamas – galvaspilsēta Kijiva ir kaut cik nodrošināta, bet frontē ir lielas problēmas, un viņi bijuši spiesti atsaukt šīs sistēmas no frontes un pārvietot dziļāk valstī. Tikmēr Krievija ar masīvu šaušanu “izrausta” Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, meklējot vājās vietas.
Komentējot Ukrainas aicinājumu Rietumiem sagādāt tai 25 “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmas, Slaidiņš sprieda, ka tā būs ilga cīņa, jo šo sistēmu Rietumos nav tik daudz un valstīm tās vajadzīgas arī pašām.
Slaidiņš vērtēja, ka, neskatoties uz plaši izplatīto retoriku, frontē Krievija pašlaik negūst lielus panākumus un ieguvumi kopš pagājušā gada rudens vairāk vērtējami kā taktiski, nevis stratēģiski. Viņš arī nepiekrīt spekulācijām, ka pašreizējā situācija frontē liecinātu, ka Krievija virzītos uz uzvaras gūšanu. Frontē pašlaik esot divi galvenie punkti, kur sakoncentrēti krievu spēki, kur abās vietās agresoram ir mērķis iespiesties Ukrainas dziļumā, lai pēc tam mēģināt izvērst panākumus.
Vērtējot Krievijas draudus Harkivai, sauszemes spēku uzbrukumu šai lielajai pilsētai Slaidiņš pašlaik vērtē kā maziespējamu, bet raķešu uzbrukumi ir sagaidāmi ar mērķi radīt pilsētā humanitāru krīzi, lai tajā faktiski nebūtu iespējams dzīvot un tiktu radīti cilvēku protesti, caur kuriem krievi mēģinātu piespiest Ukrainu uz sarunām.
Komentējot pieļāvumus, ka no Krievijas šovasar Ukrainā gaidāma plaša ofensīva, eksperts pauda, ka tā faktiski jau notiek, attiecīgi būtisku intensifikāciju viņš negaida.
Slaidiņš uzsvēra, ka Rietumiem savā atbalstā Ukrainai ir jābūt mērķtiecīgākiem, jo pašlaik ir vairāk vārdu, nekā darbu, un tieši par Rietumu nespēju vienoties par atbalstu ekspertam ir vislielākās bažas.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
