SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 53

Lietuva gatavojas iegādāties aptuveni 3000 bezpilota lidaparātu Ukrainai un sāk īpašu rehabilitācijas programmu ievainotajiem karavīriem, piektdien paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts zina, kas tev ir vajadzīgs! Piemērotākie pārtikas produkti katrai zodiaka zīmei 9
TV24
Putins šokējis Latvijas militāro analītiķi Rajevu: “Mani pārsteidza viena lieta, ko es redzēju fonā…”
Sieviete domā, ka ir saaukstējusies, bet atklāj, ka viņas galva nav pilnībā piestiprināta pie ķermeņa
Lasīt citas ziņas

“Aizsardzības ministrs vakar mani informēja, ka Lietuva drīzumā par diviem miljoniem eiro Ukrainai iegādāsies vēl aptuveni 3000 Lietuvā ražotu bezpilota lidaparātu, kuri, kā mēs sagaidām, frontes līniju sasniegs līdz šā gada beigām,” viņa sacīja kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu Viļņā.

Šimonīte arī teica, ka Lietuva sāk īpašu programmu ievainoto Ukrainas karavīru rehabilitācijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ar šīs programmas palīdzību mēs palīdzēsim attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus trīs rehabilitācijas centros Ļvivas, Dņipro un Žitomiras apgabalos,” viņa teica.

Lietuva plāno programmai piešķirt līdz 15 miljoniem eiro un aicināt citus starptautiskos donorus sniegt savu ieguldījumu.

“Mēs ceram, ka šī programma un izstrādātie projekti saņems pienācīgu uzmanību un atbalstu,” sacīja Šimonīte.

Lietuva līdz šim Ukrainas vajadzībām ir piešķīrusi vairāk nekā vienu miljardu eiro un nesen ieguldīja 35 miljonus eiro Čehijas munīcijas iniciatīvā, norādīja premjerministre.

Jau vēstīts, ka Šmihaļs šonedēļ apmeklējis visas trīs Baltijas valstis.

EK viceprezidente: Atmaskojumi par Krievijas ietekmi ir aisberga redzamā daļa

Līdz šim gaismā nākušie fakti par Krievijas maksājumiem Eiropas politiķiem ir tikai aisberga redzamā daļa, un sagaidāms, ka izskanēs arī citas apsūdzības, intervijā čehu laikrakstam “Hospodarske noviny” sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Vera Jourova.

“Esmu pārliecināta, ka tas, ko mēs zinām, ir tikai aisberga redzamā daļa,” atzina EK viceprezidente.

Krievija maksā krietni lielākam skaitam politiķu ar ietekmi Eiropas Savienībā (ES), nekā tas ir bijis zināms līdz šim, norādīja bijusī Čehijas valdības ministre.

“Protams, mums [kā politiķiem] nav instrumentu, lai noteiktu, kas viņi ir, bet slepenie dienesti ir gatavi atklāt šo informāciju un darīt zināmu sabiedrībai. Un tas ir labi,” sacīja Jourova.

Reklāma
Reklāma

Atšķirīgi nacionālās drošības līmeņi ES dalībvalstīs situāciju padara sarežģītāku, viņa atzina.

“Vai tas tiešām ir korupcijas gadījums, ir jāizlemj izmeklētājiem un tiesnešiem,” sacīja ES vērtību un pārredzamības komisāre.

Čehijas laikraksts “Denik N” otrdien ziņoja, ka Čehijā dzimušais Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) politiķis Petrs Bistrons tiek turēts aizdomās par naudas pieņemšanu no Krievijas.

Čehijas izlūkdienesti tur aizdomās Bistronu par kontaktiem ar prokrievisko ziņu vietni “Voice of Europe” (VoE), ko Kremlis izmantojis dezinformācijas izplatīšanai ES.

Saskaņā ar Čehijas izlūkdienestu datiem viņš arī saņēmis naudu no prokrieviski noskaņotiem avotiem.

Bistronam izvirzītās apsūdzības izraisījušas viļņošanos AfD iekšienē, un partijas līderi Alise Vīdele un Tīno Hrupalla trešdien pieprasīja Bistronam rakstisku paskaidrojumu.

Bistrons tiek uzskatīts par vienu no Krievijai draudzīgākajiem politiķiem AfD, kas iestājas pret sankcijām pret Krieviju un iebilst pret ieroču piegādi Ukrainai. Viņš ir salīdzinājis vācu tanku piegādi Ukrainai ar nacistiskās Vācijas karu pret Padomju Savienību.

Bistrons ir AfD pārstāvis ārpolitikas jautājumos un gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs kā otrais numurs no saraksta, kas praktiski garantē iekļūšanu EP.

Pašlaik AfD aptaujās iegūst aptuveni 19,5% balsu, nedaudz atpaliekot no konservatīvajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un par 5% apsteidzot valdošos sociāldemokrātus.

Bistrons ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka mediju ziņas ir “nepierādītas apsūdzības”.

Paziņojumā AfD vadībai, ar ko iepazinusies DPA, Bistrons apgalvoja: “Es nekad neesamu saņēmis naudu vai kriptovalūtu no kāda VoE darbinieka (vai kāda krieva).”

Foto: Scanpix/AP, Krievijas uzbrukums Odesai, Ukrainā, piektdien, 2024. gada 15. martā
Foto: Scanpix/AP, Krievijas uzbrukums Odesai, Ukrainā, piektdien, 2024. gada 15. martā

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 445 900

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 445 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7033 tankus, 13 459 bruņutransportierus, 11 221 lielgabalu un mīnmetēju, 1029 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 747 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8847 bezpilota lidaparātus, 2059 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 922 automobiļus un autocisternas, kā arī 1849 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.