SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 22
Kurzemes rajona tiesa Liepājā apturējusi tiesvedību krimināllietu pret Latvijas pilsoni Robertu Stahanovu par uzbrukumu Ukrainas pilsonim Serhijam Fedosovam, kurš tiesā lūdz piespriest no apsūdzētā naudas kompensāciju 4438 eiro apmērā, jo lietā tika nozīmēta atkārtotā tiesu medicīnas ekspertīzē, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Tiesa lietu sāka izskatīt 2023.gada martā. Notikumi risinājās 2022.gada 21.aprīlī Liepājā, AS “Arta-F” mehāniskā iecirkņa telpās. Stahanovs dusmu uzplūdā cietušajam vienreiz ar roku iesita pa seju un ne mazāk kā vienu reizi ar metāla stieni pa galvu un kreiso roku, ar ko cietušais 63 gadus vecais Fedosovs aizsargāja galvu. Stahanovs savu vainu atzina daļēji, norādot, ka Fedosovs sitis pirmais, vēsta “Latvijas Avīze”.
Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis aicinājis puses vienoties. Kad cietušais atkārtoti tiesā uzsvēris, ka ir pierādījumi, ka Stahanovs gribējis viņu nosist, tiesnesis viņu pārtraucis, sakot, lai Serhijs apdomājot savus divdomīgos izteicienus: “Tas, ko jūs pašlaik šeit sakāt un uzsverat, es neredzu neko citu kā motivāciju kaut kāda konflikta turpinājumam. Iesaistot tajā un paužot šo izpausmi, ka tas saistīts ar nacionalitāti, jūs staigājat pa naža asmeni. Tā ir nacionālā naida kurināšana.”
Stahanovam prokuratūra kā atbildību pastiprinošu apstākli nesaskatīja arī to, ka noziegums izdarīts nacionāla naida dēļ, raksta laikraksts.
Serhija advokāts Egons Rusanovs nolēmis izteikt noraidījumu Jūrmalim par necienīgu tiesvedības vadīšanu un lūgt noteikt savam klientam jaunu tiesas medicīnisko ekspertīzi, jo uzskata, ka Serhija veselības pasliktināšanās ir tiešā cēloņsakarībā ar notikušo noziegumu.
Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka aicinājusi Lietuvu neatzīt martā gaidāmās tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā, uzsverot, ka tās tiks organizētas arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tādēļ nav uzskatāmas par likumīgām.
“Šodien kā Ukrainas parlamenta pārstāve es lūdzu jūs atbalstīt rezolūciju par Krievijas prezidenta vēlēšanu likumības neatzīšanu. Putins vēlas organizēt vēlēšanas arī pagaidu okupētajās teritorijās. Mums tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, un mēs lūdzam Lietuvas parlamentu atbalstīt tādu rezolūciju un neatzīt tādas vēlēšanas,” Kondratjuka pirmdien Viļņā teica žurnālistiem.
Tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu “Meduza” un “Vjorstka” ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.
Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās “uzvarēs”, paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.
Kondratjuka, kas Viļņā ieradusies laikā, kad aprit divi gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, uzsvēra, ka tas nav karš tikai starp Krieviju un Ukrainu, bet gan karš starp autoritārismu un demokrātiju.
“Svarīgi ir uzsvērt demokrātiskās pasaules atbildību šajā jautājumā, jo Putins noteikti neapstātos Ukrainā. Ja Ukraina kritīs, tad kritīs arī daudzas Eiropas valstis,” viņa paziņoja.
Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena sacīja, ka tikšanās laikā ar Kondratjuku pārrunāja Ukrainas galvenās vajadzības.
“Laiks ir svarīgs, un Kijivā un jo īpaši frontes līnijā tas rit daudz ātrāk nekā mierīgajās Eiropas galvaspilsētās,” Seima spīkere teica, uzsverot nepieciešamību sniegt militāro palīdzību Ukrainai. Viņa piebilda, ka Lietuva mudina arī partnerus nekavēties, jo palīdzība ir svarīga ne tikai Ukrainas, bet arī Eiropas drošības un starptautiskās kārtības stabilitātes garantēšanai.
Augstākās radas spīkera vietniece sacīja, ka ap 30% Ukrainas teritorijas ir mīnēta, tādēļ svarīga ir palīdzība arī militārās rūpniecības un atmīnēšanas darbā.
Kondratjukas vadītajai delegācijai ir paredzēta tikšanās ar Seima Ārlietu komisijas locekļiem, ministriem un citām Lietuvas amatpersonām.
Lietuvas lauksaimnieki nepievienosies Polijas zemniekiem, kuri plāno uz nedēļu bloķēt ceļu uz Lietuvas robežas, protestējot pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci, ko rada lētu Ukrainas graudu imports, pirmdien paziņoja Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas vadītājs Aušris Macijausks.
“Lietuvas lauksaimnieki nav bloķējuši, nebloķē un neplāno bloķēt Ukrainas graudus,” viņš teica Lietuvas sabiedriskajam radio. “Mēs redzam problēmu, bet, izprotot Ukrainas lauksaimnieku situāciju, mēs neplānojam bloķēt tā, kā to dara poļi,” paskaidroja lauksaimnieku pārstāvis.
Macijauska vērtējumā, lielāka problēma Lietuvas lauksaimniekiem ir Krievijas labība.
Ziņu portāls “15min” svētdien vēstīja, ka Polijas lauksaimnieki no 1.marta plāno izveidot divas jaunas blokādes: pie bijušā Svecko robežšķērsošanas punkta ar Vāciju un uz ceļa pie bijušā Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punkta ar Lietuvu. Plānots, ka blokāde ilgs aptuveni nedēļu.
Lietuvas lauksaimniecības ministra padomnieks Roks Petrašūns sabiedriskajai raidorganizācijai LRT sacīja, ka konfliktu par Ukrainas graudiem varētu kurināt naidīgi spēki, kas ir ieinteresēti Eiropas Savienības (ES) valstu cīņā pret Ukrainas importu.
“Daudzumi no Ukrainas, kas sasniedz Lietuvu, ir salīdzinoši smieklīgi, un praktiski nekas nenonāk šeit tranzītā,” viņš teica.
Polijas lauksaimnieki pagājušajā otrdienā uzsāka jaunu protestu vilni, bloķējot aptuveni 100 ceļus uz Ukrainas robežu un piespiedu kārtā atverot divus Ukrainas dzelzceļa vagonus Medikas robežšķērsošanas punktā.
