SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 29
Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecība pieņēmusi lēmumu atvilkt karaspēku no Avdijivkas dienviddaļas nocietinātā rajona “Zeņit”, lai taupītu karavīru dzīvības, pavēstīja Aizsardzības spēku Taurijas virziena komandieris Oleksandrs Tarnavskis.
“Mēs šīs pozīcijas turējām tik ilgi, cik tas deva iespēju efektīvi atturēt un iznīcināt ienaidnieku,” platformā “Telegram” apliecināja komandieris.
Šo pozīciju ieņemšana nedod Krievijas armijai stratēģiskas priekšrocības un nemaina situāciju Avdijivkas aizsardzībā, viņš piebilda.
Ziņas par to, ka Krievijas karogs pacelts virs nocietinātā rajona “Zeņit”, izskanēja jau iepriekš, taču līdz šim amatpersonas nebija apstiprinājušas informāciju par atkāpšanos no šīm pozīcijām.
Pēc iespējas ātrāk ir jāpārskaita Ukrainai Eiropas Savienības (ES) piešķirtais finansējums, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien tikās ar Eiropas Komisijas (EK) budžeta un administrācijas komisāru Johannesu Hānu.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses pārrunāja ES budžetu, kā arī daudzgadu finanšu shēmu un atbalstu Ukrainai. Tikšanās notika Minhenes drošības konferences laikā, kas norisināsies līdz svētdienai, 18.februārim.
Valsts prezidents pauda gandarījumu par Eiropadomes lēmumu piešķirt 50 miljardus eiro Ukrainas atbalstam, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pārskaitīt finansējumu Ukrainai.
Rinkēvičs arī atzīmēja militārās industrijas kapacitātes palielināšanas nozīmi un nepieciešamību pildīt ES apņemšanos nodrošināt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu.
LETA jau rakstīja, ka ES cer piešķirt Ukrainai pirmo daļu no apstiprinātās 50 miljardu eiro palīdzības dažu nedēļu laikā, bet tālākie maksājumi būs atkarīgi no tā, kā Ukraina pilda prasības par reformu īstenošanu, februāra sākumā pavēstīja ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji.
“Pārejas finansējumam mūsu mērķis ir marta pirmā puse. Tas ir absolūti nepieciešami, sevišķi ņemot vērā to, kas šobrīd notiek ASV,” intervijā laikrakstam “Financial Times” sacīja komisārs.
Pēc tam, kad šis maksājums būs veikts, tiks radīts lielākā mērā formalizēts plāns “nauda pret reformām”, kas tiks saskaņots Kijivas un Briseles starpā, un atbilstoši tam Ukraina 50 miljardu eiro palīdzību saņems ceturkšņa maksājumos.
Kā vēstīts, 1.februāra Eiropadomē visu 27 dalībvalstu līderi panāca vienošanos par ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainai. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns decembrī uzlika veto ES atbalstam Kijivai 50 miljardu eiro apmērā, taču īpaši sasauktajā ES samitā visām bloka valstīm izdevās panākt vienošanos.
Saskaņā ar vienošanos ES līderi katru gadu rīkos debates par Ukrainai paredzēto līdzekļu izmantošanu. 50 miljardi eiro paredzēti nākamajiem četriem gadiem. Vienošanās paredz, ka vajadzības gadījumā pēc diviem gadiem Eiropadome aicinās EK iesniegt priekšlikumu par finansējuma pārskatīšanu, taču nekāda balsošana šajā jautājumā nav paredzēta.
Ukraina un Vācija parakstījušas vienošanos par sadarbību drošības sfērā, un šī vienošanās būs spēkā desmit gadus.
Tas ir “bezprecedenta dokuments”, kas Vācijas atbalstu Ukrainai šajā gadā nostiprina septiņu miljardu eiro apjomā, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Tie ir ieroči, attiecībā uz kuriem mums jau ir konkrēti līgumi,” norādīja Zelenskis.
Turklāt dokumentā ir aprakstīti Vācijas ilgtermiņa militārā atbalsta pamata virzieni, piebilda prezidents.
“Kopā strādāsim pie tā, lai nodrošinātu stabilus spēkus, kas spēj aizsargāt Ukrainu tagad un atturēt agresiju nākotnē,” uzsvēra Zelenskis.
Ukrainai iepriekš analoģisku vienošanos parakstījusi ar Lielbritāniju un parakstīs arī ar Franciju.
