SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 17

Lai uzvarētu karā ar Krieviju, Ukrainas armijai ir jāmaina savas kara metodes, piektdien paziņojis Ukrainas armijas jaunais virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

58 gadus vecais Sirskis šonedēļ nomainīja Ukrainas armijas virspavēlnieka amatā Valēriju Zalužniju, kurš vadīja cīņu pret krievu iebrucējiem kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2024.gada februārī.

Pieredzējušajam ģenerālim jaunajā amatā jārisina neskaitāmas problēmas, no kurām ne mazāk svarīga ir 1000 kilometru garā frontes līnija, kas vairāk nekā gadu palikusi gandrīz nemainīga.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tikai pārmaiņas un nepārtraukta karadarbības līdzekļu un metožu pilnveidošana ļaus mums gūt panākumus šajā ceļā,” sociālajos tīklos norādīja Sirskis. Viņš uzsvēra, ka armijai ir nepieciešama “skaidra un detalizēta plānošana”, “ņemot vērā frontes vajadzības pēc jaunākajiem ieročiem, ko piegādā starptautiskie partneri”.

Ukrainas sabiedrotie, jo īpaši Vašingtona un Brisele, cenšas uzturēt palīdzību Ukrainai, kas līdz šim ļāvusi Kijivai turēties pretī Krievijai, taču tās saskārušās ar iekšējo pretestību.

Sirskis pārņēmis armijas vadību laikā, kad nav skaidrības par to, kādi resursi būs pieejami Ukrainai, un Krievija pielāgo savu ekonomiku kara vajadzībām, palielinot ražošanu un jaunu karavīru vervēšanu.

Neraugoties uz panākumiem kaujas laukā, Sirskis nav kļuvis par tādu nacionālo varoni kā Zalužnijs, un viņam tikusi piedēvēta vienaldzība pret militārajiem zaudējumiem. Sirskis savā paziņojumā sociālajos tīklos, šķiet, centās atspēkot šo viņam piedēvēto īpašību, norādot, ka “karavīru dzīvības un labklājība vienmēr ir bijusi un paliek Ukrainas armijas galvenā vērtība”.

Pēc Sirska iecelšanas Ukrainas armijas virspavēlnieka amatā Krievija un Ukraina uzbruka viena otrai ar droniem, raidot tos pret mērķiem dziļi aiz nekustīgās frontes līnijas.

Ukraina uzņēmās atbildību par uzbrukumiem divām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām naktī. Vienā no objektiem izcēlās plašs ugunsgrēks, aģentūrai AFP pastāstīja avots Ukrainas drošības dienestos.

Pēdējo divu mēnešu laikā ir pastiprinājušies uzbrukumi Krievijas naftas un gāzes objektiem, ko Kijiva ir nodēvējusi par taisnīgu atriebību infrastruktūrai, kas tiek izmantota Krievijas kara atbalstīšanai.

Reklāma
Reklāma

Avots AFP atklāja, ka droni trāpīja divām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas Krasnodaras apgabalā, piebilstot, ka šīs rūpnīcas ir likumīgi mērķi. “Tās ne tikai darbojas aizsardzības vajadzībām un nodrošina degvielu Krievijas karaspēkam, bet tās ir arī svarīgas Krievijas ekonomikai,” piebilda avots.

Krievijas bruņotie spēki paziņoja, ka ir notriekuši 19 Ukrainas dronus četros dažādos reģionos un virs Melnās jūras, savukārt Ukraina paziņoja, ka ir notriekusi desmit no 16 Krievijas raidītajiem droniem.

Putins intervijā Karlsonam mudina ASV pārliecināt Ukrainu sēsties pie sarunu galda

Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX

Krievijas diktators Vladimirs Putins intervijā bijušajam ASV telekanāla “Fox News” raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam mudināja Vašingtonu atzīt Maskavas intereses un pārliecināt Ukrainu sēsties pie sarunu galda.

Diktators arī apgalvoja, ka Krievija ir gatava sarunām par cietumnieku apmaiņu, kuras ietvaros tiktu atbrīvots ASV laikraksta “Wall Street Journal” žurnālists Evans Gerškovičs, kā arī deva mājienu, ka Maskava vēlas, lai tiktu atbrīvots Vācijā apcietināts Krievijas aģents.

Vašingtonai ir jāaptur ieroču piegādes Ukrainai un jāpārliecina Kijivu sēsties pie sarunu galda, mudināja diktators.

“Mēs nekad neesam noraidījuši sarunas,” sacīja Putins. “Jums ir jāsaka patlabanējai Ukrainai vadībai izbeigt un nākt pie sarunu galda.”

Rietumiem neizdosies panākt Krievijas “stratēģisku sakāvi” Ukrainā, apgalvoja diktators. Viņš arī noraidīja pieņēmumus, ka Krievija grasītos uzbrukt Polijai vai kādai citai NATO valstij.

Intervija bija pirmā, ko Putins sniedzis kādam Rietumu mediju pārstāvim kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs vēl pirms intervijas publiskošanas aicināja nepārspīlēt tās nozīmi.

“Atcerieties, jūs klausāties Vladimiru Putinu, un jums nevajadzētu uztvert kā patiesību visu, ko viņš saka,” mudināja Kērbijs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.