SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 9
Krievijas Valsts dome otrdien galīgajā trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu, nosakot kriminālatbildību par karā pret Ukrainu karojošo algotņu un brīvprātīgo “diskreditāciju”, kā arī “nepatiesas” informācijas izplatīšanu par šiem karotājiem.
Krievijas tiesas par diskreditāciju un apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu atzīst jebkuru informāciju par karu, kas neatbilst oficiālajiem ziņojumiem, cita starpā arī par kara noziegumiem, triecieniem civilajiem objektiem, upuriem mierīgo iedzīvotāju vidū.
Tagad par šādu ziņu izplatīšanu par algotņiem un brīvprātīgajiem draud līdz septiņiem gadiem cietumā.
Kā pavēstīja Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins, maksimālais sods deputātu pieņemtajos likums ir 15 gadi cietumā. Dokumentos Valsts domes datu bāzē tas nav minēts.
Uz brīvprātīgajiem formējumiem – par tādu oficiāli skaitās arī algotņu grupējums “Vagner” – faktiski tiek attiecinātas normas, kas iekļautas likumā par Krievijas armijas diskreditāciju.
Šis likums tika pieņemts pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā.
Kijivā novāc daļu aizsardzības būvju
Kijivas kara administrācija kopā ar Ukrainas karavīriem novāc daļu aizsprostojumu, kas galvaspilsētā tika uzslieti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma vairākos Kijivas rajonos tika izveidoti betona bloku un smilšu maisu aizsprostojumi, izrakti ierakumi, uzbūvētas blindāžas.
Tā kā tiešu kaujas darbību draudi Kijivā šobrīd ir minimāli, aizsprostojumu sistēmu nolemts mainīt.
“Daži blokposteņi un inženierbūves turpinās funkcionēt, daļa inženieraizsprostojumu pāries “gulošā” režīmā, citi inženieraizsprostojumi tiks pilnībā demontēti,” pavēstīja pilsētas kara administrācijas priekšnieks Serhijs Popko.
Blokposteņi tiks novākti no ielu braucamās daļas, betona bloki, smilšu maisi un prettanku eži aizvesti, ierakumi aizbērti, blindāžas demontētas, lai atslogotu pilsētas ceļus.
“Bet lūdzu nevienu neaizmirst – karš Ukrainā turpinās. Militārus draudus no ziemeļu virziena neviens pilnībā nav atcēlis. Turklāt ir citi uzdevumi drošības jomā, kas ir jāpilda karojošas valsts galvaspilsētā,” norādīja Popko.
Polijas premjers: MiG-29 varētu atdot Ukrainai četru līdz sešu nedēļu laikā
Polija varētu atdot Ukrainai savus reaktīvos iznīcinātājus MiG-29 tuvāko četru līdz sešu nedēļa laikā, pavēstīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Šādi premjers preses konferencē atbildēja uz žurnālistu lūgumu komentēt Polijas prezidenta Andžeja Dudas nesenos izteikumus par iznīcinātājiem.
Duda intervijā ASV telekanālam CNN 8.martā sacīja, ka Polija varētu Ukrainai atdot savus iznīcinātājus MiG-29, kas vairs nav ekspluatācijā.
Militārie komentētāji pieļauj, ka Polija jau pērn varētu būt piegādājusi Ukrainai vairākus iznīcinātājus, visticamāk, rezerves daļām šādām lidmašīnām, kas jau bija Ukrainas bruņojumā.
Atbilstoši atklāto avotu informācijai Polijai pērn bija 29 iznīcinātāji MiG-29.
Plānots, ka tie tiks aizstāti ar jauniem Dienvidkorejā ražotiem iznīcinātājiem, turklāt Polija jau izmanto amerikāņu F-16, kā arī pasūtījusi ASV 32 kaujas lidmašīnas F-35.
