SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 19
Krievijas karaspēka sarīkotajā apšaudē Hersonas pilsētā pirmdien nogalināti četri cilvēki un vēl viens ievainots, paziņojis Hersonas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Romans Mročko.
Nogalināti divi vīrieši, kas atradās automašīnā, sieviete, kas atradās uz ielas, un 60 gadus vecs vīrietis pilsētas centrā, atklāja Mročko.
Krievija regulāri bombardē Hersonu, kopš 2022.gada novembrī to atguva Ukrainas armija. Pilsēta atrodas Dņepras upes kreisajā krastā. Upe veido faktisko frontes līniju.
Krievijas karaspēka atstumšana no upes krastiem bijusi Kijivas prioritāte.
Pagājušajā nedēļā Berislavā pie Hersonas Krievijas drona uzbrukumā tika nogalināti divi Francijas pilsoņi un ievainoti vēl trīs ārzemnieki.
Zelenskis atzīst, ka apsver Zalužnija nomaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Itālijas raidsabiedrībai “Rai1” atzina, ka apsver jautājumu par Ukrainas Bruņoto spēju virspavēlnieka Valērija Zalužnija nomaiņu, kā arī par valsts vadības restartu.
Žurnālists lūdza Zelenski komentēt mediju informāciju par iespējamo Zalužnija nomaiņu.
“Kad mēs par to runājam, es domāju par veselas virknes valsts līderu rotāciju, nevis tikai vienā sektorā, tādā kā militārais. Es apsveru šo [Zalužnija] nomaiņu, bet nevar teikt, ka šeit mēs nomainām vienu cilvēku,” sacīja prezidents.
“Ja mēs gribam uzvarēt, mums ir jāvirza visi vienā virzienā, jābūt pārliecinātiem par uzvaru, mēs nedrīkstam izmist, nolaist rokas, mums ir jābūt pareizai pozitīvai enerģijai… Tāpēc es runāju par restartu, nomaiņu, es domāju kaut ko nopietnu, kas nav saistīts ar vienu cilvēku, bet gan ar valsts vadības virzienu.”
Zelenskis piebilda, ka “tas ir jautājums par cilvēkiem, kam ir jāvada Ukraina. Protams, ir vajadzīgs restarts, jauns sākums.”
“Pēc diviem gadiem ir svarīgi, ka mums ir izdevies nosargāt savu valsti. Aptuveni 26% valsts teritorijas joprojām ir okupēta, bet mēs redzam, ka Krievijas armija nevar būtiski pavirzīties uz priekšu. Mēs esam viņus apturējuši,” sacīja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka Ukrainai ir izdevies apvienot pasaules līderus.
“Šodien valsts zina, kas ir karš, diemžēl daudzas ģimenes ir zaudējušas tuviniekus, ir ievainotie un daudzi ir frontē, bet mēs neesam vieni, mums ir izdevies apvienot pasaules līderus,” piebilda prezidents.
Viņš arī pastāstīja raidsabiedrībai par kara pirmajām dienām.
“Pirmās dienas bija ļoti dažādas, cilvēki bija ļoti nobijušies. Vispirms bija liels haoss, pēkšņs iebrukums, uzbrukumi pilsētām naktīs. Cilvēki bija šokā. Tagad ir citādi, mēs sākām aizstāvēt savu zemi un ģimenes. Mums nebija citas alternatīvas,” uzsvēra valsts vadītājs.
Latvijas ārsti Ukrainā līdz šim apmācījuši vairāk nekā 100 anesteziologus reanimatologus
Latvijas ārsti Ukrainā līdz šim apmācījuši vairāk nekā 100 anesteziologus reanimatologus, un apmācības plānots turpināt, aģentūru LETA informēja SIA “Rīgas 1.slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Medne.
Latvijas ārsti darbojās Ivanofrankivskas pilsētā apgabala slimnīcā, kas uzņem pacientus galvenokārt pēc frontē gūtiem ievainojumiem, kuriem sniegta pirmreizējā ķirurģiskā palīdzība, bet bieži vien jāveic atkārtotas operācijas.
Latvijas anesteziologi reanimatologi Ukrainā ieradās otro reizi pēc Ukrainas reģionālās anestēzijas asociācijas uzaicinājuma. Tika organizēti trīs dienu kursi, lai ukraiņu speciālistiem iemācītu pamatprasmes reģionālajā anestēzijā.
Kursus apmeklēja 50 ārsti klātienē un 70 mācījās attālināti. Notika gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības un darbs operāciju zālē. Īpaši jaunie ārsti rezidenti bija ļoti ieinteresēti apgūt modernākos algoritmus un paņēmienus.
Ivanofrankivskas slimnīcā pacienti lielākoties ir jauni cilvēki, daudzi bez rokām, kājām, izkropļotām sejām. Tie ir frontē izdzīvojušie, kuriem pēc ārstēšanas būs nepieciešama rehabilitācija.
Uz Ukrainu bija devies Rīgas 1.slimnīcas ārsts anesteziologs reanimatologs Edgars Vasiļevskis kopā ar kolēģiem – Latvijas Anesteziologu un Reanimatologu Asociācijas prezidenti, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes profesori anesteziologu reanimatologu Ivetu Golubovsku un LU Medicīnas fakultātes profesoru anesteziologu reanimatologu Alekseju Miščuku.
Kā informēja Medne, Rīgas 1.slimnīcas Anestezioloģijas, Intensīvās terapijas un sāpju klīnikas ārsti anesteziologi reanimatologi, vadoties pēc operācijas veida, pielietotās ķirurģijas metodes un pacienta vispārējā veselības stāvokļa, aizsargā cilvēka organismu no sāpju un stresa nevēlamās ietekmes, rada optimālus apstākļus operācijas veikšanai. Darbā tiek pielietotas vispārējās, lokālās un reģionālās anestēzijas metodes, pēcoperācijas sāpju ārstēšanas metodes. Intensīvās terapijas nodaļā tiek veikts pacientu veselības stāvokļa monitorings pēcoperācijas periodā diennakts režīmā.
Uz klīnikas bāzes izveidotajā Sāpju centrā pacientam iespējams saņemt palīdzību akūtu un hronisko sāpju gadījumā. Pacientus konsultē augsti kvalificēti algologi anesteziologi, tie nosaka blokādes nepieciešamību, pamatojoties uz izmeklējumiem un pacientu sūdzībām.
Rīgas 1.slimnīcas plānos ir Atmodināšanas telpas projekts, kuru īstenojot būs iespējams anesteziologu reanimatologu praktisko apmācību veikt slimnīcas Operāciju blokā.
Līdz šim reģionālo anestēziju lieto vien ap 20% no karā klātesošajiem ārstiem, jo trūkst zināšanu šo tehniku lietošanā, lai arī modernā ultrasonogrāfijas aparatūra ir sagādāta. Pamatojoties uz lielo interese no ukraiņu ārstu puses, kursu organizēšana tiks turpināta.
Rīgas 1.slimnīca ir Rīgas pašvaldībai pilnībā piederoša medicīnas iestāde. SIA “Rīgas 1. slimnīca” reģistrēta 199.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 288 998 eiro.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju, slimnīcas apgrozījums 2022.gadā bija 25,76 miljoni eiro, bet peļņa 290 000 eiro.
