SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 51
Krievijas ekonomika, kuru atbalsta bruņošanās bums, vairs nespēj turpināt straujo izaugsmi, otrdien paziņoja Vīnes Starptautiskais ekonomikas institūts (WIIW), kas specializējas Austrumeiropas jautājumos.
“Tā [Krievijas ekonomika] šobrīd sasniegusi savas darbības kapacitātes robežu un aizvien vairāk novērojamas pārkaršanas pazīmes,” norāda WIIW.
Institūta aplēses liecina, ka Krievijas ekonomika pērn pieauga par 3,5%. Ņemot vērā augsto inflāciju un bāzes procentu likmi, kas paaugstināta līdz 16%, WIIW sagaida, ka valsts ekonomika šogad palielināsies vien par 1,5%.
“Aizvien vairāk pieaug Krievijas atkarība no karadarbības turpināšanās. Milzīgie tēriņi tai ir kā narkotika ekonomikai,” sacīja WIIW eksperts Krievijas jautājumos Vasilijs Astrovs.
Aptuveni 29% no federālā budžeta šogad tiks atvēlēti valsts aizsardzības budžetam, viņš skaidroja.
Vienlaikus WIIW samazinājis Ukrainas ekonomikas izaugsmes progonozi šim gadam par 1,2 procentpunktiem līdz 3%.
Tāpat institūts uzsver, ka iespējama Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās rada neskaidrības par Ukrainai paredzētas rietumvalstu finanšu palīdzības turpināšanos.
Orbāns: Ungārija piekritīs ES palīdzībai Kijivai, ja tā tiks izvērtēta katru gadu
Ungārija ir gatava atbalstīt Eiropas Savienības (ES) palīdzības piešķiršanu Ukrainai, ja palīdzības turpināšana tiks izvērtēta un apstiprināta katru gadu, intervijā franču žurnālam “Le Point” apliecināja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
“Ungārija ir gatava piedalīties 27 [ES dalībvalstu] problēmas risināšanā, ja jūs garantējat, ka mēs katru gadu lemsim – sūtīt šo naudu vai nesūtīt,” sacīja premjers.
“Un šim ikgadējam lēmumam jābūt ar tādu pašu tiesisko pamatu kā šodien – tam ir jābūt vienbalsīgam,” uzsvēra Orbāns.
Par šādu kompromisu attiecībā uz ES finanšu un militāro palīdzību Kijivai Orbāns izteicies arī agrāk.
Daudzas ES valstis to uzskata par nepieņemamu.
Pagājušajā nedēļā britu laikraksts “Financial Times” vēstīja, ka Briselē parādījies plāns, kura autors esot kāda Eiropadomes amatpersona un kas paredz liegt Ungārijai piekļuvi ES programmām desmitiem miljardu eiro apmērā, ja Budapešta nepiekritīs atbalstīt finanšu palīdzību Kijivai uzreiz uz četriem gadiem.
Šādā gadījumā Ungāriju gaidot ekonomiskais šoks.
Intervijā “Le Point” Orbāns sacīja, ka ir pārliecināts par “Financial Times” ziņu ticamību.
“Ja “Financial Times” publicē dokumentu ar detalizētu aprakstu Ungārijas finanšu blokādes scenārijam un šantāžai pret mums, tad mēs varam būt pārliecināti, ka tāds eksistē,” sacīja Orbāns.
ES oficiālais pārstāvis avīzei sacīja, ka nopludinātais “plāns” ir izziņas rakstura tehniska piezīme, kas neatspoguļo sarunu gaitu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 384 140
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 384 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6300 tankus, 11 725 bruņutransportierus, 9144 lielgabalus, 972 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 663 zenītartilērijas iekārtas, 332 lidmašīnas, 324 helikopterus, 7084 bezpilota lidaparātus, 1846 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 191 automobili un autocisternu, kā arī 1448 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Vācijas politiķi pastiprina spiedienu uz kancleru “Taurus” jautājumā
Vācijas valdības koalīcijas partneru “zaļo” un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) politiķi pastiprina spiedienu uz Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai viņš piekristu piegādāt Ukrainai raķetes “Taurus”.
“Mums būtu ātri jāpiegādā raķetes “Taurus”,” laikrakstā “Süddeutsche Zeitung” paudusi “zaļo” Bundestāga frakcijas līdere Katrīna Gēringa-Ekarte. Politiķe uzsvēra, ka Vācijai ir jānovērtē, vai tā rīkojusies atbilstoši solītajam. “Un mēs esam apsolījuši, ka nodrošināsim visu, ko varam un kas Ukrainai ir vajadzīgs. “Taurus” ir tas, kas mums ir un kas Ukrainai tagad ir vajadzīgs,” norādīja Gēringa-Ekarte.
Līdzīgu viedokli pauda arī FDP Bundestāga frakcijas vadītājs Kristiāns Dirs. “Es domāju, ka būtu saprātīgi un pareizi atbalstīt Ukrainu ar raķetēm “Taurus”,” laikrakstam norādīja Dirs, piebilstot, ka Ukrainai ir nepieciešama militāra palīdzība, lai aizsargātos pret Krieviju.
Ukraina pagājušā gada maijā oficiāli pieprasīja Vācijas valdībai raķetes “Taurus”. Ar šīm raķetēm var ļoti precīzi trāpīt mērķiem līdz pat 500 kilometru attālumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien televīzijas kanālā ARD atkārtoti pauda nožēlu, ka Vācija nav gatava piegādāt Ukrainai “Taurus”.
Neskatoties uz Ukrainas lūgumiem, Šolcs līdz šim ir noraidījis “Taurus” piegādi Ukrainai, acīmredzot bažījoties, ka iespējamā Vācijas raķešu izmantošana uzbrukumos Krievijas teritorijā varētu saasināt konfliktu.
Ukrainas prezidenta kundze tiksies ar Latvijas augstākajām amatpersonām un piedalīsies starptautiskā konferencē
Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska trešdien, 31.janvārī, tiksies ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, bet ceturtdien, 1.februārī, Rīgā piedalīsies starptautiskajā konferencē “Krievijas karš pret bērniem”.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ar Zelensku tiksies trešdien plkst.14 Rīgas pilī. Tikšanās laikā puses plāno apspriest atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, cilvēktiesību situāciju Ukrainā, kā arī Krievijas prettiesiski deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu. Pēc tikšanās paredzēta īsa ekskursija pa Rīgas pili, lai Zelenskai prezentētu audiogidu ukraiņu valodā.
Paredzēts, ka pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Ministru kabinetā plkst.14.50 notiks Ukrainas prezidenta kundzes tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV). Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone, puses plāno pārrunāt humāno un cita veida Latvijas atbalstu Ukrainas tautai un situāciju saistībā ar Krievijas veiktajiem kara noziegumiem pret Ukrainas iedzīvotājiem, ieskaitot sievietes un bērnus.
Plānots, ka Rinkēvičs un Zelenska ceturtdien, 1.februārī, piedalīsies konferencē “Krievijas karš pret bērniem”, kurā diskutēs par Krievijas saukšanu pie atbildības par prettiesiski īstenotajām bērnu deportācijām no pagaidu okupētajām teritorijām Ukrainā, kā arī tiks pārrunāti veidi, kā sekmēt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu.
Pasākuma rīkotāji atzīmē, ka saskaņā ar Ukrainas Valsts informācijas biroju uz Krieviju vai Baltkrieviju deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti ir 19 5461 bērni. Līdz šim izdevies Ukrainā atpakaļ atvest 387 bērnus jeb mazāk nekā 0,2% no prom aizvestajiem bērniem.
Konferenci organizē Ukrainas vēstniecība Latvijā, Ukrainas Ārlietu ministrija, Latvijas Ārlietu ministrija, Ukrainas prezidenta administrācija, projekts “Bring Kids back UA” un Bērnu slimnīcas fonds kopā ar citiem atbalstītājiem.
Zelenska Latvijas apmeklējuma laikā tiksies arī ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri sniedz atbalstu Ukrainai, kā arī ukraiņu diasporas pārstāvjiem un Latvijā patvērumu radušajiem Ukrainas bēgļiem. Tāpat paredzēts Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums, kur tiks prezentēts audiogids ukraiņu valodā.
