SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 23
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā 2022.gada februārī krituši vismaz 43 014 Krievijas karavīri, liecina Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un krievu neatkarīgā izdevuma “Mediazona” apkopotie dati.
Pētījumā noskaidroti 43 014 Ukrainā kritušu Krievijas karavīru vārdi. Pētījums veikts, izmantojot publiski pieejamos datus, piemēram, ierēdņu paziņojumus un medijos publicēto informāciju, kritušo karavīru publicēto informāciju sociālajos tīklos un informāciju no kapsētām. Tomēr pētījuma autori uzsver, ka reālais kritušo skaits pat pēc vispiesardzīgākajām aplēsēm ir vismaz divreiz lielāks.
BBC krievu redakcija uzsver, ka frontes līnijā lielu izmaiņu nav, tomēr Krievijas puse joprojām cieš lielus zaudējumus. Tikai pēdējās divās nedēļās apstiprināta 1283 karavīru nāve Ukrainā. Tas pārsniedz 2022.gada vidū aplēsto rādītāju – 300 apstiprināti kritušie nedēļā – un atbilst 2023.gada ziemai, kad krievi mēģināja vienlaikus uzbrukt vairākos rajonos Doneckas apgabalā un nedēļā tika apstiprināta 600 līdz 800 krievu karavīru nāve.
Visvairāk kritušo ir starp mobilizētajiem, brīvprātīgajiem un kolonijās savervētajiem ieslodzītajiem, kas veido gandrīz pusi no visiem pētījumā apzinātajiem Ukrainā kritušajiem krieviem.
No 5169 mobilizētajiem, kuru nāve dokumentāli apstiprināta, 4130 jeb 80% krituši pēdējo 12 mēnešu laikā, norāda žurnālisti, vienlaikus uzsverot, ka reālie mobilizēto zaudējumi varētu būt daudz lielāki, jo paziņojumos par daudzu Ukrainā kopš 2022.gada oktobra kritušo Krievijas karavīru bojāeju viņu statuss netiek norādīts. Krievijā 2022.gada septembrī tika izsludināta ap 300 000 cilvēku mobilizācija.
Lai kompensētu zaudējumus frontē, Krievija turpina aktīvi vervēt cietumniekus. Turklāt kopš septembra dienesta līgums paredz, ka ieslodzītajiem pienākums dienēt armijā ir nevis sešus mēnešus, kā agrāk, bet gan līdz kara beigām.
Līdz 26.janvārim BBC un “Mediazona” izdevies noskaidrot 8062 Ukrainā kritušu Krievijas cietumnieku vārdus.
Ir zināms, ka kopš iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 3079 virsnieki. No tiem 800 bija ar majora un augstāku dienesta pakāpi, vēsta pētījuma autori.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā no 2022.gada 24.februāra līdz piektdienas rītam sasnieguši 380 600 karavīrus.
Ašeradens ar Lietuvas finanšu ministri pārrunā instrumentus Ukrainas atbalstam
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ar Lietuvas finanšu ministri Gintari Skaisti piektdien pārrunājis instrumentus Ukrainas atbalstam, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.
Ministri tikšanās laikā Finanšu ministrijā pārrunāja finanšu nozares aktualitātes, tostarp Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai, jautājumus par sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī jauno Ekonomikas pārvaldības mehānisma ieviešanu un šā brīža ekonomisko situāciju un prognozes.
Tostarp ministrijā norāda, ka abu valstu ministri bija vienisprātis, ka Ukrainai ir jāsaņem visi nepieciešamie resursi, lai turpinātu sevi aizsargāt Krievijas ierosinātajā karā līdz pilnīgai uzvarai. Tas ir arī ļoti svarīgi visai Eiropas Savienībai, tāpēc tai jāstiprina gan atbalsts Ukrainai, gan stingri jāievēro noteiktās sankcijas Krievijai.
“Mēs turpināsim iestāties par Ukrainas un mūsu brīvību un reģiona drošību, sniedzot nepieciešamo atbalstu arī turpmāk līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai,” sarunā uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka Latvija divu gadu laikā ir atbalstījusi Ukrainas valdību un iedzīvotājus, sniedzot gan militāro palīdzību, gan atbalstu Ukrainas bēgļiem Latvijā, humāno palīdzību un finanšu atbalstu Ukrainas valdībai.
Deputāte gandarīta par piedāvāto risinājumu Krievijas iesaldēto līdzekļu konfiskācijai un nodošanai Ukrainas vajadzībām
Saeimas priekšsēdētāja biedre, deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) gandarīta par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Politiskajā komitejā piedāvāto risinājumu Krievijas iesaldēto līdzekļu konfiskācijai un nodošanai Ukrainas vajadzībām.
Kā aģentūru LETA informēja partijā “Jaunā vienotība” (JV), Politiskā komiteja šonedēļ apstiprināja ziņojumu par atbalsta pasākumiem Ukrainas atjaunošanai, kurā detalizēti argumentēts, kā ir iespējama šī līdzekļu pārņemšana, lai segtu Krievijas radītos zaudējumus Ukrainai saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Risinājumu virza komitejas ziņotājs Lulzims Baša.
JV norāda, ka šāds precedents ir iepriekš īstenots. ASV, atbildot uz Irākas agresiju pret Kuveitu, sākotnēji, piemērojot sankcijas, iesaldēja Irākas finanšu aktīvus un 2003.gadā, piemērojot papildu pretpasākumus, konfiscēja tos par labu Kuveitai.
Kalniņas-Lukaševicas ieskatā, šis ir īstais laiks, lai, piemērojot starptautiskās tiesībās akceptējamus pretpasākumus, to paveiktu ar iesaldētajiem Krievijas valstij piederošajiem līdzekļiem.
“Būtisks faktors ir, ka Krievijas nodarītie zaudējumi Ukrainai ir apjomīgāki kā iesaldēto un konfiscējamo aktīvu vērtība. Tātad nepastāv risks par nepieciešamību pēc pārkāpumu izbeigšanās tos atgriezt agresorvalstij. Tagad mums kopā ar mūsu diplomātiem jāpieliek darbs, lai arī Eiropas Savienības līderi būtu pietiekami drosmīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus. Nedrīkstam aprobežoties ar šaurāku pieeju. Krievija nebaidās neatgūt tās centrālās bankas rezerves, bet Krievija baidās no šo līdzekļu nonākšanas Ukrainā, jo tas palīdzēs Ukrainai uzvarēt,” pauž deputāte.
