SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 15
Otrdienas rītā sarīkotajā Krievijas raķešu apšaudē vairākos Ukrainas reģionos nogalināti vismaz 18 cilvēki, bet 130 ievainoti, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis sacīja, ka apšaudē nodarīti bojājumi vairāk nekā 200 objektiem, un brīdināja, ka bojāgājušo skaits var pieaugt, jo vēl turpinās glābšanas darbi, sevišķi Harkivā, kur tiek pārmeklētas augstceltnes drupas.
“(..) par krievu triecienu no rīta. Gandrīz 40 dažādu tipu raķetes – kārtējais kombinētais trieciens, lai mēģinātu apiet mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Ievērojamu daļu raķešu izdevās notriekt. Diemžēl, ir trāpījumi. Ir bojāti vairāk nekā 200 objektu – tai skaitā 139 mājas. (..) 130 cilvēki ir ievainoti vai traumēti; viņiem visiem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība. Diemžēl, 18 cilvēki gājuši bojā,” sacīja Zelenskis.
Tikai Harkivā nogalināti septiņi, bet ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki. Dņipropetrovskas apgabalā Pavlohradā nogalināta kāda sieviete, bet viens cilvēks ir ievainots.
Kijivā vairāk nekā 20 cilvēki guvuši ievainojumus. Sākotnēji tika ziņots, ka arī galvaspilsētā gājusi bojā kāda sieviete, taču vēlāk izrādījās, ka viņa ir dzīva un nogādāta slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.
Kijivas apgabalā postījumi nodarīti divām daudzstāvu ēkām, privātmājai, saimnieciskām būvēm un automobiļiem. Cietuši trīs cilvēki.
Raķetes trieciena rezultātā Svjatošinskas rajonā reģistrēta stāvvietā esošo automašīnu aizdegšanās.
Krievijas armija uzbruka Kijivai, izmantojot spārnoto raķešu un ballistisko raķešu kombināciju, pavēstīja kara administrācijas preses pārstāvis Mikola Šamanovs.
“Ir zināms, ka galvaspilsētai tika uzbrukts ar kombinētu triecienu. Vispirms no Kaspijas jūras apgabala tika izšautas spārnotās raķetes H-101, H-555, un pēc tam, visdrīzāk, ballistiskās. Visticamāk, tie bija “Iskander”,” pavēstīja Šamanovs.
Uz Kijivu tika izšautas 20 raķetes, tās visas tika notriektas. Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pavēstīja, ka kopumā fiksēts 41 ienaidnieka gaisa uzbrukuma līdzeklis, 21 raķete tika notriekta.
Svjatošinas rajonā aizdegušās novietotas automašīnas un nodarīti postījumi dzīvojamai ēkai. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka ārkārtas dienesti strādā Solomenskas rajonā. Tur vienai daudzīvokļu mājai sprādzienā izsisti logi, kā arī aizdegušies vairāki dzīvokļi.
Par vairākiem sprādzieniem ziņots arī no Šostkas pilsētas Sumu apgabalā.
Ukrainas armija ziņo par Krievijas uzbrukumiem ap Bahmutu
Ukrainas spēki tiek bombardēti spēcīgos Krievijas uzbrukumos ap sagrauto Bahmutas pilsētu valsts ziemeļos, pirmdienas vakarā paziņoja Ukrainas armijas vadība.
“Situācija ir ļoti saspīlēta un to raksturo intensīva apšaude ar artilēriju, mīnmetējiem un kaujas droniem, kā arī ienaidnieka uzbrukuma operācijas,” savā ”Telegram” kanālā paziņoja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Viņš sacīja, ka ir koordinējis tālāko aizsardzību ar brigāžu komandieriem uz vietas. Ukrainas armija valsts austrumos jau vairākus mēnešus aizstāvas pret Krievijas uzbrukumiem, un Krievijas armija pēdējās nedēļās ir panākusi nelielus teritoriālus ieguvumus.
Bahmuta un frontes posms Harkivas apgabalā tika pieminēti arī Ukrainas Ģenerālštāba vakara ziņojumā par situāciju.
Ukrainas armija ir atvairījusi četrus Krievijas uzbrukumus pie Sinkivkas ciema stratēģiski svarīgās Kupjanskas pilsētas tuvumā. Ienaidnieks mēģināja ”izlauzties cauri aizsardzībai”, un šajā rajonā tika atsisti septiņi uzbrukumi, teikts ziņojumā.
Krievijas uzbrukumi atkal fokusējās uz Avdijivku un rajonu ap Marjinkas pilsētu, kuru Krievija ieņēmusi pirms dažām nedēļām. Abas pilsētas tieši robežojas ar apgabala pilsētu Donecku, kuru Krievijas spēki kontrolē kopš 2014.gada.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 377 820
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 377 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 6214 tankus, 11 548 bruņutransportierus, 8947 lielgabalus, 970 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 657 zenītartilērijas iekārtas, 331 lidmašīnu, 324 helikopterus, 6961 bezpilota lidaparātu, 1820 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 956 automobiļus un autocisternas, kā arī 1409 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Igaunija atdos Ukrainai konfiscētus arheoloģiskos atradumus
Igaunijas Vēstures muzeja Lielās ģildes zālē otrdien svinīgi tiks atdoti Ukrainai arheoloģiskie atradumi, kas nozagti Ukrainas austrumos un dienvidos un konfiscēti Igaunijas Luhamā robežšķērsošanas punktā.
Ukrainas vēstnieks Igaunijā Maksims Kononenko saņems atradumus no Igaunijas kultūras ministres Heidi Purgas.
Pasākumā tiks atklāta izstāde “Nozagtie dārgumi. Ukrainas zelts”, kuru varēs apskatīt no 24. līdz 28.janvārim.
2018.gadā muitas darbinieki Luhamā robežšķērsošanas punktā no Krievijas iebraucošā kravas automašīnā atklāja paslēptus arheoloģiskus atradumus ar ļoti augstu kultūras vērtību. Kopumā tie bija 274 priekšmeti, tostarp senlaiku un viduslaiku monētas, kā arī zelta un sudraba priekšmeti.
Pēc priekšmetu novērtēšanas un konservācijas tika konstatēts, ka tie ir reti priekšmeti, kas nelikumīgi izrakti Ukrainas teritorijā. Tika ierosināta krimināllieta, un tagad Igaunija ir gatava atdot atradumus Ukrainai saskaņā ar 1970.gada UNESCO konvenciju.
Bloomberg: ES ir gatava veikt stingrus pasākumus pret Ungāriju, ja tā turpinās bloķēt palīdzību Ukrainai
Eiropas Savienības (ES) līderi ir gatavi ieņemt stingru nostāju pret Ungāriju, ja šīs valsts premjerministrs Viktors Orbāns nākamnedēļ gaidāmajā ES samitā turpinās bloķēt 50 miljardu eiro palīdzības paketi Ukrainai, ziņo aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz avotiem, kas pazīstami ar gatavošanos sanāksmei.
Ungārija pirmdien iebilda pret bloka priekšlikumu izveidot jaunu fondu, lai garantētu drošāku veidu, kā sniegt Ukrainai kritiski svarīgo militāro palīdzību. Šāds solis tika sperts pēc tam, kad Orbāns decembra vidū bloķēja lēmumu par finansiālās palīdzības piešķiršanu Kijivai.
Saskaņā ar avotu sniegto informāciju ES dalībvalstis ir gatavas pieņemt Ukrainas pasākumu kopumu samitā Briselē neatkarīgi no Ungārijas atbalsta. Ja Orbāns turpinās bloķēt lēmumu, to var pieņemt 26 valstis bez Ungārijas līdzdalības; gatavošanās šādam scenārijam ir pilnā sparā, teica avoti.
Kā rezerves variants tiek apsvērta iespēja pārskaitīt līdzekļus Kijivai ārpus ES budžeta procesa.
“Bloomberg” sarunbiedri arī norāda, ka pret Ungāriju var tikt ieviesti soda pasākumi, tostarp Budapeštai kā ES dalībvalstij var tikt atņemtas balsstiesības.
Mieriņa: Nemainīga Latvijas prioritāte ir drošība un atbalsts Ukrainai
Nemainīga Latvijas prioritāte ir drošība un atbalsts Ukrainai, šodien Saeimas namā uzrunājot Latvijas diplomātisko misiju vadītājus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Mieriņa pauda, ka katram vārdam, ko izsakām sabiedrotajiem, ir milzīgs svars, atzīmējot, ka ne visa pasaule izprot Krievijas agresiju un hibrīdkaru, ko Latvija ir pieredzējusi uz savām robežām. Tā iemesla dēļ Latvijai jāspēj sabiedrotajiem skaidrot Krievijas agresijas izpausmes, sacīja Mieriņa, pateicoties diplomātisko misiju vadītājiem par viņu neatsveramo darbu.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību iestāties par Latvijas interesēm, lai iedzīvotāji savās mājās būtu stipri un ekonomiski neatkarīgi.
“Valdības trīs prioritātes ir izglītība, veselība un, protams, aizsardzība, bet tikpat svarīga ir arī ekonomiskā sadarbība,” teica Mieriņa, aicinot diplomātisko misiju vadītājus dalīties ar priekšlikumiem, lai novērstu šķēršļus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un investīciju piesaistei.
Saeimas priekšsēdētāja kā prioritāti izcēla birokrātijas mazināšanu, lai veidotu ekonomiskai sadarbībai labvēlīgākus apstākļus. Mieriņa atzīmēja militāro industriju un sadarbību šajā jomā kā būtisku valsts ārējai un iekšējai drošībai.
