SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 31
Krievijas un Ukrainas kara iesaldēšana nav iespējama, jo Krievijas diktators Vladimirs Putins ir plēsējs, kuru neapmierina “saldēti produkti”, otrdien Davosā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Putins par visu vairāk mīl naudu. Jo vairāk miljardu viņš un viņa oligarhi, draugi un līdzzinātāji zaudēs, jo lielāka ir iespējamība, ka viņš nožēlos par šī kara sākšanu,” skaidroja prezidents.
Zelenskis atgādināja, ka “pēc 2014.gada bija mēģinājumi iesaldēt karu Donbasā. Bija ļoti ietekmīgi garanti, tādi kā Vācijas kanclere un Francijas prezidents. Bet Putins ir dzīvnieks, kuru neapmierina saldēti produkti”.
“Ar katru pret agresoru vērstā spiediena mazināšanu klāt tiek likti gadi, likti klāt gadi karam. Bet katra investīcija uzticībā aizstāvim karu padara īsāku, mums ir jādod iespēja atbildēt uz vissvarīgāko jautājumu. Karš beigsies ar taisnīgu un stabilu mieru,” rezumēja Zelenskis.
Leiena: Ukraina var uzvarēt, bet tai vajadzīgs prognozējams atbalsts
Rietumi nedrīkst pārtraukt Ukrainas nodrošināšanu ar ieročiem un naudu, ja tie vēlas, lai Kijiva gūtu panākumus karā, otrdien Davosā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
“Ukraina var uzvarēt šajā karā, bet mums ir jāturpina stiprināt viņu cīņa,” biznesa pasaules līderiem Pasaules ekonomikas forumā sacīja EK prezidente, mudinot Rietumu sabiedrotos turpināt Ukrainai nodrošināt ieročus un sniegt finanšu palīdzību.
“Ukraiņiem nepieciešams prognozējams finansējums 2024.gada garumā un arī pēc tam,” sacīja Leiena.
“Viņiem ir nepieciešamas pietiekoša apjoma un stabilas bruņojuma piegādes Ukrainas aizsardzībai un likumīgās teritorijas atgūšanai,” norādīja EK prezidente.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Davosā nule ticies ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Viņi runājuši par situāciju kaujaslaukā, Ukrainas aizsardzības vajadzībām un pretgaisa aizsardzības tālāku nostiprināšanu.
Ukraina liek civiliedzīvotājiem pamest ciemus pie ziemeļaustrumu frontes
Pastiprinoties Krievijas uzbrukumiem reģionā, Ukrainas Harkivas apgabala varasiestādes otrdien aicinājušas cilvēkus evakuēties no vairāk nekā 20 ciematiem frontes līnijas tuvumā.
Krievijas karaspēks ieņēma plašas Harkivas apgabala teritorijas neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī un turpinājis centienus iekarot šo apgabalu, lai gan zaudējis tur pozīcijas.
“Ņemot vērā drošības situāciju, mēs ieviešam obligātu iedzīvotāju evakuāciju no Kupjanskas apgabala
Kindrašivskas un Kuriļivskas kopienām,” sociālajos tīklos paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
Sinehubovs paziņoja, ka rīkojums evakuēties skars aptuveni 3043 iedzīvotājus, tai skaitā 279 bērnus. Viņš sīkāk nepaskaidroja, kādi tieši ir draudi no Krievijas.
Krievijas spēki cenšas ieņemt reģionālo centru Kupjansku, kas ir svarīgs dzelzceļa mezgls. Pilsētā pirms kara dzīvoja aptuveni 30 000 iedzīvotāju.
Ukraina regulāri dod rīkojumus civiliedzīvotājiem evakuēties no pilsētām un ciematiem, kam uzbrūk Krievija, bet iedzīvotāji ne vienmēr izpilda šos rīkojumus.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 372 090
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 372 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6113 tankus, 11 358 bruņutransportierus, 8801 lielgabalu, 961 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 653 zenītartilērijas iekārtas, 331 lidmašīnu, 324 helikopterus, 6877 bezpilota lidaparātus, 1816 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 731 automobili un autocisternu, kā arī 1365 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenskis aicina Šveici rīkot Ukrainas miera samitu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien, 15.janvārī, aicināja Šveici rīkot pasaules līderu augsta ranga miera samitu par Krievijas pilna mēroga kara izbeigšanu, tiesa, bez Maskavas.
Zelenskim Bernē bija sarunas ar Šveices prezidenti Violu Amherdu pirms došanās uz ikgadējo Pasaules ekonomikas forumu Šveices kalnu slēpošanas kūrortā Davosā.
“Mūsu komandas no rītdienas sāks gatavošanos globālajam miera samitam Šveicē,” pēc sarunām sacīja Ukrainas prezidents.
Samitam ir “jānosaka, ka šī kara beigām ir jābūt taisnīgām,” norādīja Zelenskis.
Attiecībā uz to, vai Krievija tiks uzaicināta, prezidents sacīja: “Mēs esam atvērti visām pasaules valstīm, kas respektē mūsu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tad jūs varat izdarīt secinājumus, ko mēs ielūgsim.”
“Mēs noteikti gribētu, lai piedalītos globālo dienvidu valstis,” norādīja Zelenskis. “Mēs gribētu, lai Ķīna būtu iesaistīta.”
Laiks, kad šāds samits varētu notikt, netika minēts.
“Mēs gribētu, lai būtu plaši atbalstīts samits, kurā piedalītos iespējami daudz valstu, lai tas būtu veiksmīgs,” savukārt sacīja Šveices prezidente.
“Kad būs pienācis laiks un mēs redzēsim, ka mēs varam rīkot sekmīgu samitu, mēs to organizēsim kopīgi,” sacīja prezidente.
Viņa norādīja, ka Šveice “Ukrainā vēlas vispārēju, taisnīgu un ilgstošu mieru”.
